Putins atdzīvina Padomju Savienību: Staļina statujas, Sarkanā armija un impērijas sapņi 0
Putinam ir neprātīga vēlme atdzīvināt Padomju Savienību ar Staļina statujām un Sarkanās armijas kostīmiem – kamēr viņa padomnieks apgalvo, ka PSRS „nekad nav izjukusi”, vēsta The Sun.
Putins reiz sacīja, ka PSRS sabrukums bija “lielākā ģeopolitiskā katastrofa gadsimtā”.
Padomju Savienība bija brutāls režīms, ko vadīja bīstami, pēc varas izsalkuši trakie, kas valdīja ar dzelžainu tvērienu. Vai tas izklausās pazīstami?
Vladimirs Putins nekad nav slēpis savu nostalģiju pēc Padomju Savienības – taču pēdējos gados viņa attieksme ir pārgājusi no tālas ilgošanās uz pilna mēroga PSRS atdzimšanas programmu.
Despots iekrāso visus Krievijas sabiedrības slāņus padomju sarkanajās krāsās – sākot ar Staļina statuju uzstādīšanu un beidzot ar Sarkanās armijas formas tērpu demonstrēšanu.
Vissatraucošāk ir tas, ka viņa līdzgaitnieki cenšas iesēt šaubas par to, vai PSRS vispār kādreiz ir izjukusi.Šonedēļ Kremlim tuvs padomnieks Antons Kobjakovs apgalvoja, ka Padomju Savienība “joprojām juridiski pastāv”. Savukārt cita amatpersona vakar papildināja, sakot, ka Kremlis ir gatavs rīkoties “iespējamas nelikumības” jautājumā – lai arī ko tas nozīmētu.
Šis naratīvs ir briedis jau kādu laiku, bet ir īpaši pastiprinājies kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
Ukraina savulaik bija PSRS sastāvdaļa, tāpēc apgalvojums, ka vara nekad nav izzudusi, sniedz vēl vienu ieganstu iebrukumam, lai barotu šo ideju Krievijas sabiedrībā. Putins iepriekš nosauca PSRS sabrukumu par “lielāko ģeopolitisko katastrofu gadsimtā” – un viņš ir uz misijas, lai atjaunotu tās varenību. Krievijā parādās arvien vairāk padomju diktatoru statuju, kalpojot kā fiziski atgādinājumi par „slavas laikiem” – pirms viss sabruka 1991. gadā.
Šonedēļ viena reāla izmēra Staļina statuja parādījās noslogotā metro stacijā Maskavā – šausminot daudzus mūsdienu krievus. Staļins tiek uzskatīts par līdz pat 10 miljonu cilvēku nāves vaininieku viņa terora valdīšanas laikā no 1924. līdz 1952. gadam, un vēlāk tika nosodīts kā despots un masu slepkava – īpaši pēc Ņikitas Hruščova paziņojuma.
Bet, šķiet, būt despotam un masu slepkavam Putina grāmatā ir pluss.
Šī mēneša sākumā bronzas Staļina tēls tika uzstādīts ciematā Krievijas ziemeļrietumos, kā arī vēl viens provokatīvs piemineklis Ukrainas pilsētā, kas atrodas Krievijas okupācijā. Vietējais Komunistiskās partijas pārstāvis, atklājot pieminekli, teica: “Ir svarīgi gan jaunajai paaudzei, gan vecākajai paaudzei atpazīt cilvēkus, kas padarīja mūsu valsti par lielvaru.” “Staļins šodien ir uzvaras simbols, kuru neviens nekad nespēs izdzēst no vēstures.”
Tagad Krievijā ir vairāk nekā 100 Staļina statuju, salīdzinot ar dažām, kad Putins nāca pie varas.
Piemineklim Melitopolē, Ukrainā, pievienotajā plāksnē teikts: “Sociālistiskās Padomju Savienības ģenerālismam, padomju tautas uzvaras pār nacistu iebrucējiem organizatoram un iedvesmotājam – no pateicīgajiem pēctečiem.”
Lai gan PSRS spēlēja nozīmīgu lomu nacisma sakāvē Otrajā pasaules karā, Putins šo vēsturi ir kropļojis un izmantojis saviem mērķiem.
9. maijā Maskavā notika Uzvaras dienas parāde, atzīmējot 80 gadus kopš Otrā pasaules kara beigām, kuru apmeklēja līderi no tādām valstīm kā Ķīna, Brazīlija un Slovākija. Putins savā uzrunā atsaucās uz PSRS un apgalvoja, ka tā bija vissvarīgākais spēks nacistu sakāvē.
Kremlis melo savai tautai, ka nacisms atdzimst Ukrainā, un izmanto to kā attaisnojumu kaimiņvalsts nelikumīgajam iebrukumam.
Putins cenšas izmantot nacionālās vienotības sajūtu, kas rodas no kara pieminēšanas, lai stiprinātu atbalstu saviem zemes sagrābšanas plāniem. Uzvaras dienas parāde bija arī iespēja Krievijas karavīriem uzvilkt Sarkanās armijas formas. Tūkstošiem karavīru soļoja pa Sarkanā laukuma bruģi līdzās dārdošam pūtēju orķestrim, kam sekoja milzīgu kodolieroču un smagās tehnikas kolonna.
Parādes vidū kadeti izplēta milzīgu padomju āmura un sirpja karogu, burtiski ieliekot ideoloģiju nākamās paaudzes rokās. Putins, ņemot mikrofonu, paziņoja: “Miers un taisnīgums ir mūsu pusē, visa Krievija ir vienota aiz kara Ukrainā.” Viņš teica: “Visa valsts, sabiedrība un tauta atbalsta speciālās militārās operācijas dalībniekus. Mēs lepojamies ar viņu drosmi, apņēmību un izturību, kas vienmēr mums ir nesa uzvaru.”
Tad viņš, ar acīmredzamu mājienu Trampam, piebilda: “Mēs uzvarējām abos karos, neviens nebija mums līdzvērtīgs spēkā, drosmē vai militārajā izcilībā.”
Atdalīšanās
Eksperti skaidro, ka Putins jūt, kā zaudē ietekmi pār bijušajām padomju republikām, tāpēc viņš tik dedzīgi vēlas tās atgūt. Centrālāzijas eksperts Dr. Biniņahvili laikrakstam The Sun stāstīja par vienu no šīm valstīm – Kazahstānu. Viņš sacīja: “Prezidents ir ieņēmis nostāju pret Krieviju un atklāti izaicina Maskavu.” “Kazahstāna vēlas saglabāt atbilstību ANO principiem un starptautiskajiem tiesību aktiem, kas tiek uzskatīts par tiešu izaicinājumu Maskavai.”
Viņš minēja Azerbaidžānas un Kazahstānas prezidentu tikšanos, kurā abi līderi runāja savā dzimtajā valodā, lai gan labi pārvalda krievu valodu. Tas bija spēcīgs signāls Maskavai, jo divas no tās tuvākajām sabiedrotajām un bijušajām padomju republikām skaidri pauda savu nostāju.
Dr. Biniņahvili arī norādīja, ka visas citas pēcpadomju valstis, tostarp Krievijas sabiedrotā Baltkrievija, atsakās atzīt Krievijas aneksiju Krimā, Doņeckā, Luhanskā un Gruzijas separātiskajos reģionos.
Viņš sacīja: “Ir skaidrs, ka Putina katastrofālais karš Ukrainā un agresīvā revanšisma politika, kuras mērķis ir atjaunot Maskavas kontroli pār bijušo Padomju telpu, viņu ir atstājusi bez sabiedrotajiem. Taču paiet laiks, līdz bijušie sabiedrotie pagriezīs viņam muguru.”
“Viņi ir ļoti piesardzīgi, nevēlas kļūdīties, un labāk gaida, līdz frontē tiks sasniegti izšķiroši punkti, pirms atklās savas kārtis.”
