Putins spēlē uz visu banku – viņš apzināti sevi iedzinis strupceļā. Analītiķi atklāj viņa stratēģiju 0
Krievijas diktators Vladimirs Putins negrasās izbeigt karu Ukrainā, tāpēc, ka sabiedrība un armija šādu soli nesaprastu. Tieši tāpēc Kremlis apzināti sev ir izveidojis slazdu, no kura vairs nav godpilnas izejas: miers bez militāras uzvaras šobrīd netiek uzskatīts par pieņemamu iznākumu – ne Kremļa propagandai, ne Krievijas sabiedrībai, norāda ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.
Putins šobrīd neredz loģisku pamatu pārtraukt karadarbību, jo Krievijas spēki, viņaprāt, virzās uz priekšu pietiekami raiti.
Atsevišķi Kremļa pārstāvji esot norādījuši: pamieram Krievija varētu piekrist tikai pēc pilnīgas Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu okupācijas.
Taču ISW atgādina – gan Putins, gan viņa tuvākie līdzgaitnieki joprojām runā par maksimālo mērķu sasniegšanu, kas nozīmē ne mazāk kā pilnīgu Ukrainas kapitulāciju.
Tā ir versija, ko Kremļa propaganda gadiem ilgi iedzīvinājusi sabiedrības apziņā kā vienīgo iespējamo kara Ukrainā iznākumu, un tas ļauj Kremlim turpināt ilgo, iznīcinošo karu.
Kā paziņoja viens Kremļa avots, Putins uzskata, ka šobrīd nav īstais brīdis pārtraukt karu – sabiedrība un armija to vienkārši nesapratīs.
Putins apzināti ir nostādījis sevi tādā situācijā, kurā miers, kas neatbilst sākotnējiem militārajiem mērķiem, tiktu uzskatīts par zaudējumu. Neviena cita interpretācija sabiedrībā šobrīd vairs nav iespējama, jo Kremļa veidotā propagandas mašinērija ilgstoši ir radījusi priekšstatu, ka Krievijas eksistence ir atkarīga no Ukrainas sagrāves.
Arī 2025. gada sākumā veiktie valsts un neatkarīgo aģentūru aptauju dati liecina: vairākums Krievijas iedzīvotāju joprojām atbalsta kara turpināšanu.
Šo noskaņojumu Kremlis izmanto kā pamatu, lai turpinātu eskalāciju un pamatotu militāro kampaņu Krievijas iedzīvotājiem.
Vienlaikus tiek veicināta sabiedrības atkarība no militārā sektora: valsts iepludina milzu līdzekļus aizsardzības rūpniecībā, kas tagad veido ievērojamu daļu no Krievijas iekšzemes kopprodukta.
ISW brīdina: straujš militāro izdevumu samazinājums tuvākajos gados varētu smagi iedragāt Krievijas ekonomiku.
Šis risks, iespējams, vēl vairāk iedrošina Putinu turpināt karu – vai pat ierosināt jaunus bruņotus konfliktus, neskatoties uz smagajiem zaudējumiem un pieaugošajām ekonomiskajām problēmām.
Militāri politiskais eksperts Oleksandrs Kovaļenko no grupas „Informācijas pretestība” uzskata, ka par situāciju Ukrainā daļēji atbildība gulstas arī uz Rietumiem.
Viņi pārāk ilgi pievēruši acis uz Kremļa agresiju un attālināti pat palīdzējuši īstenot tās ieceres.
Kovaļenko ir pārliecināts: ja Krievija mēģinās atvērt jaunu fronti Eiropā, tas nāks par labu Ukrainai. Krievijas spēki tiktu izkliedēti, bet Eiropas valstis – beidzot spiestas rīkoties.
“Krievijai tas būs pilnīgs fiasko. Tas paātrinās tās sabrukumu un dos Ukrainai reālu iespēju atgūt okupētās teritorijas,” uzkata Kovaļenko.
