Ko par jauno kompetencēs (lietpratībā) balstīto izglītības saturu domā pedagogi? 0
Vija Cerusa, Bauskas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja: “No pārmaiņām nevajagot baidīties. Visbiežāk tās notiekot tad, kad visvairāk vajadzīgas. Turklāt pedagoģiskais darbs prasa nepārtraukti pilnveidot mācību saturu un metodes. Skolotājiem bijusi iespēja kursos, semināros, konferencēs iepazīties ar jaunajām nostādnēm mācību saturā. Kas mani dara uzmanīgu? Nākamgad jāsāk saturu īstenot, bet mācību līdzekļi tikai taps. Tie nebūs pārbaudīti, izvērtēti. Vai skolās tie nonāks laikus? Izskatās, ka liels darbs jauno metožu izveidē būs jāiegulda pašiem skolotājiem. Tas radīs daudz problēmu. Mācību standarts un paraugprogrammas arī veidoti steigā. Reformai, manuprāt, pietrūkst zinātniski pamatotu mūsu valstī veiktu pētījumu. Ir iepazīta Anglijas, Somijas, pat Austrumu zemju pieredze. Vai vienmēr tā noder mūsu valsts izglītībai? Runājot par latviešu valodas apguvi, saprotu, ka jaunajā saturā galvenais būs saziņa, darbs ar tekstiem. Izskatās, ka dzimto valodu grib mācīt līdzīgi kā svešvalodu. Tā nedrīkst būt, dzimtā valoda jāapgūst dziļāk. Saturā nav minēts, ka jāiegūst prasmes literāri pareizi lietot valodu.”
Liene Sabule, Jelgavas Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja: “Esmu līdzdarbojusies jaunā satura izstrādē. Tāpēc zinu, ka jaunais saturs ir rūpīgi izsvērts, pie katras sadaļas strādājuši daudz cilvēku. Salīdzinājumā ar esošo saturu jaunajā sistēmā labāk būs tas, ka tiks samazināts zināšanu apjoms. Tāpat bērniem būs jāmācās, taču nebūs vairs kā tagad, kad izstāstu tēmu, tad kontroldarbs, tad atkal jauna tēma un atkal kontroldarbs, jo jāapgūst ļoti daudz. Tādā ritmā mācoties, bērni devītajā klasē vairs neatceras, ko mācījušies astotajā. Turpmāk tēmu būs mazāk, bet apgūs tās dziļāk. Būs laiks praktiskiem uzdevumiem. Piemēram, tagad nav laika stundās pētīt šūnas mikroskopā, skolēni apskata tikai attēlus, bet jaunais saturs ļaus pašiem vairāk pētīt.”
