Pretinieku nometnē iestājies arī Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. Viņš šā gada 19. septembrī parakstījis vēstuli, ko sagatavojusi Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes vides nodaļa un nosūtījusi Vides pārraudzības valsts birojam un Jelgavas novada pašvaldībai, – tajā tiek paustas bažas par projekta ietekmi uz Lielupi un apkārtējiem ūdeņiem, kas var ietekmēt arī Jūrmalas ļaudis. 4
Par. “Jā” modernai mazpilsētai!
Krietni mazāk atbalstītāju, viņi arī klusāki, ir “par” nometnei, toties viņi šajās dienās īsteno ideju par biedrības “Attīstība Kalnciemā” dibināšanu. Viņu priekšstāvis ir atvaļinātais Latvijas armijas majors Valentīns Toleiķis.
“Sākumā es arī biju skeptisks par šādas ražotnes nepieciešamību Kalnciema centrā, arī tāpēc, ka dzīvoju centra daudzdzīvokļu mājā, netālu pie ūdens ir vasaras mājiņa, patīk makšķerēt tīrā ūdenī, ne sērskābes dīķos… Taču, iepazinies ar projektu, izmantojis iespēju ar investoru sagādātu autobusu apmeklēt divas nolietotu akumulatoru pārstrādes rūpnīcas Polijā, sapratu, ka velns nav tik melns, kā viņu mālē. Žēl, ka no sagādātā autobusa ar 48 vietām to izmantojām tikai pieci kalnciemnieki, bet iespēja bija braukt ikvienam. Polijā pie rūpnīcām arī ir ūdens, cilvēki dzīvi un makšķerē, koki zaļi. Kalnciems ar ekoloģiju vien neizdzīvos. Esam zaudējuši pilsētas statusu, daudz cilvēku aizbraukuši, bet viņi varētu palikt un strādāt šeit. Ja rūpnīca būs atbilstoša Eiropas tehnoloģijām, nekā slikta nebūs. Kad nekas nenotiek, cilvēki jūtas neapmierināti un aizmirsti, kad kaut kas sāk notikt un atrodas cilvēki, kas var sakopt pamesto rūpniecisko zonu, atkal ir slikti un daļa ļaužu pat nemēģina ieklausīties un saprast. Es gribu dzīvot mūsdienīgā mazpilsētā, kur ir gan darba vietas, gan atpūtas iespējas,” saka V. Toleiķis.
To, ka rūpnīcas projektam savākušies tik daudz pretinieku, V. Toleiķis skaidro ar I. Dolgovas politiskajām aktivitātēm, vēlēšanos iekļūt Saeimā no “Saskaņas” saraksta, kas viņai tomēr neizdevās.
“Mēs, “par cilvēki”, taisni otrādi, nogaidījām, lai pāriet vēlēšanu trakums, lai neviens nepārmet mums politiskas intereses, un biedrību dibinām tagad,” norāda V. Toleiķis. Bet parakstu “pret” tomēr ir daudz. “Bet kā tie iegūti? Spekulējot ar emocijām. Zinu ģimenes, pie kurām aģitatori gājuši pat trīs reizes, un, ja vēl neklausa, tad saka: ja neparakstīsieties, kā uz ielas varēsit cilvēkiem acīs skatīties? Man tādas metodes nav pieņemamas.”
Kalnciema pagasta pārvaldnieks Ilmārs Andersons ir lakonisks: “Esmu par likumīgu attīstību, ja tiek ievērotas visas normas.”
“Neilgi pirms idejas par šo rūpnīcu Kalnciema pagastā pabeidzām teritorijas plānošanu. Iedzīvotāji nebija aktīvi, neviens rūpnieciskajā zonā negribēja redzēt smilšainu pludmali. Tagad sāk protestēt. Pret ko? Pret to, ka uzņēmēji, ievērojot likumdošanu, iesniedza dokumentus pašvaldībā un sākuši aktivitātes rūpnieciskajā zonā, ieguldījuši tur līdzekļus. Protams, cilvēki ir mani vēlētāji, man viņos jāieklausās, taču jādomā arī par attīstību un darba vietām,” skaidro Z. Caune. Viņš arī norāda, ka likumdošana neaizliedz būvēt rūpnīcu par spīti iedzīvotāju protestiem, ja vien tiek ievēroti visi valsts likumi un Eiropas Savienības normas. Līdz šim investori visu ievērojuši. Protams, pašvaldības deputātu pozitīvs balsojums nepieciešams. Par to, ka negatīva balsojuma dēļ uzņēmēju rosinātā tiesas ceļā “pret balsotājiem” var nākties segt ieguldījumus topošā rūpnīcā, Z. Caune savus kolēģus deputātus patiešām esot brīdinājis. Latvijā šādi precedenti jau esot bijuši.
