Dzejniece Elīna Zālīte, komponists Alfrēds Kalniņš, PSRS sūtnis Ivans Zotovs un ārlietu ministrs Vilhelms Munters “tuvināšanās” pasākumā.
Dzejniece Elīna Zālīte, komponists Alfrēds Kalniņš, PSRS sūtnis Ivans Zotovs un ārlietu ministrs Vilhelms Munters “tuvināšanās” pasākumā.
Arhīva foto

1940. gada 31. martā. “Draudzīgas pārrunas” PSRS sūtniecības sarīkojumā 0

Pirms 80 gadiem Latvijas armijas Virsnieku klubā pie bagātīgi klātiem galdiem uz PSRS sūtniecības rīkoto “Kultūras tuvināšanas biedrības ar Padomju Savienības tautām” kārtējo kultūras pēcpusdienu pulcējās liels skaits prominentu Latvijas politiķu un kultūras ļaužu.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

“Sekmīgs tuvināšanās darbs,” jūsmoja Emīlijas Benjamiņas izdotās “Jaunākās Ziņas”, un arī žurnālā “Atpūta” tika ievietoti vairāki foto no šī pasākuma. PSRS sūtnis Ivans Zotovs posās pēc dažām dienām pamest Rīgu, jo bija saņēmis norīkojumu uz Helsinkiem, droši vien tādēļ šo savā ziņā atvadu pasākumu apmeklēja vairāki ietekmīgi valdības ministri – ārlietu ministrs Vilhelms Munters, sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš, izglītības ministrs Jēkabs Auškāps.

Starp viesiem bija arī Rakstu un mākslas kameras priekšsēdētājs Jūlijs Druva, Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Rūdolfs Dzērve, LU un Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas rektori, zinātnieki, tiesu darbinieki, rakstnieki, mākslinieki, sabiedriskie darbinieki un saimniecisko aprindu pārstāvji – kopumā, pēc tā laika avīžu apgalvojumiem, ap 1000 dalībnieku. Viņi “kavējās draudzīgās pārrunās” gan ar sūtniecības darbiniekiem, gan savā starpā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daudzi no šiem ļaudīm tika represēti jau pēc dažiem mēnešiem, bet vēl vairāk bija to, kuru dzīvei svītru pārvilka 1941. gada 14. jūnijs. Bet pagaidām avīzes priecājās par plašo koncertprogrammu, kurā Nacionālās operas un Rīgas radiofona solisti dziedāja latviešu un krievu komponistu dziesmas un uzstājās arī baleta mākslinieki.

Atbildīgais par vakaru bija izdevniecības “A. Gulbis” īpašnieks Arvīds Mālītis. Jāpiebilst, ka viņu pirmais padomju represiju vilnis neskāra, bet otrreiz Mālītis likteni neizaicināja – 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju un noslēdza dzīvi Austrālijā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.