Vai Baltiju draud paralizēt Spānijas scenārijs? Eksperti brīdina par riskiem, ja masveidā pazūd elektrība 0
Masīvs elektroenerģijas pārrāvums, kas šopavasar uz apmēram 10 stundām atstāja lielu Spānijas un Portugāles daļu bez elektrības, Lietuvā no jauna uzkurina diskusijas par enerģētikas drošību un noturību, ziņo lietuviešu medijs.
28. aprīlī kļūme Pireneju pussalas elektrotīklā izraisīja elektrības padeves pārtraukumu plašās Spānijas un Portugāles teritorijās, paralizējot telekomunikācijas, transporta sistēmas un citu kritisko infrastruktūru. Varasiestādes šo incidentu saista vismaz ar astoņiem nāves gadījumiem.
Saskaņā ar sākotnējiem secinājumiem pārrāvums sākās ar ģeneratora bojājumu, kas izraisīja sprieguma svārstības. Šī viļņa rezultātā Spānijā tika atslēgtas saules paneļu sistēmas uz ēku jumtiem, kuras pēkšņi no elektroenerģijas ražotājām kļuva par patērētājām, radot apmēram 9 gigavatu papildu pieprasījumu. Francija tad atslēdza savu starpsavienojuma līniju ar Spāniju, lai aizsargātu savu sistēmu, vēl vairāk samazinot piegādes. Tā kā rezerves ģenerācijas jaudas nebija pietiekami, pussala – īsta “enerģētikas sala” – palika tumsā.
Tas parādīja, cik ātri sistēma var sabrukt, ja pieprasījums un piedāvājums iziet no līdzsvara, skaidroja enerģētikas uzņēmuma “E enerģija” vadītājs Gedimins Uloza, kurš elektroapgādes pārrāvumu piedzīvoja personīgi komandējuma laikā Spānijā.
Viņš ieteica konferences dalībniekiem Viļņā turēt pie rokas skaidru naudu, ārējo bateriju un papīra karti, jo “Google Maps” šādā situācijā nestrādās.
Lietuvas pārvades sistēmas operators “Litgrid” uzsver, ka valsts ir labāk sagatavota, pateicoties pēdējos gados veiktajām investīcijām, gatavojoties sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīkliem.
“Mums nācās pārorientēt sistēmu no Austrumiem uz Rietumiem, izbūvēt jaunus pārvades vadus un katrā Baltijas valstī uzstādīt sinhronos kompensatorus,” sacīja “Litgrid” sistēmas darbības departamenta vadītājs Donats Matelionis. “Mums ir arī akumulatoru uzkrāšanas jaudas, kuras šādā incidentā varētu izmantot.” Tomēr Matelionis brīdināja, ka kiberdraudi un fiziskie draudi joprojām pastāv, atgādinot, ka Eiropā jau šogad bijuši trīs plaša mēroga elektroenerģijas pārrāvumi, kas ir neierasti augsts skaits.
Eksperti norāda, ka aprīļa elektroapgādes pārrāvumu neizraisīja hakeru uzbrukums. Tomēr iepriekšējie incidenti, tostarp 2015. gada kiberuzbrukums Ukrainas elektrotīklam, pierāda riskus.
“Hibrīda uzbrukums elektroenerģijas tīklam cilvēkus atstāj ne tikai bez elektrības, bet arī bez informācijas, un tieši tas ir pats sliktākais šādā situācijā,”
sacīja Uloza, atceroties, ka Spānijā dažu stundu laikā pārstāja darboties mobilie tīkli un braucienu izsaukšanas lietotnes. “Tu nezini, kad, kā un kas notiks.” Lietuvas ārkārtas dienesti mājsaimniecībām iesaka turēt radioaparātu ar baterijām, lai varētu saņemt ziņas gadījumā, ja vienlaikus pārtrūkst elektrības un interneta piekļuve.
