“Var nolikt uz lāpstiņām mēneša laikā!” Artis Pabriks komentē Polijas dronu lietu un ir skarbs izteikumos par tālāko
0
Vakar jau ziņojām, ka Polijas bruņotie spēki naktī notriekuši mērķus, kas bija pārkāpuši valsts gaisa robežu, pavēstīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
Šī tēma pāršalca visu pasauli, katram izsakot savas versijas un skaidrojumus, bet ko par to saka mūsu Latvijas eksperti? Sazinājos ar Arti Pabriku – bijušo ministru, tagad – domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktoru. Viņš šoreiz savos izteikumos ir pavisam skarbs.
A.Pabriks norāda, ka daudzie droni, kas ielidoja Polijas teritorijā, norāda, ka Krievija turpina eskalēt situāciju un dara to tāpēc, ka līdz šim gan Rietumu, gan Eiropas Savienības (ES), gan ASV atbildes uz Krievijas agresiju Ukrainā un pret Rietumiem vērstajiem hibdrīd- un kiberuzbrukumiem nav bijušas adekvātas.
Viņš arī norāda, ka šo dronu ielidošana Polijas teritorijā ir jāskatās plašākā kontekstā, tostarp ar iespējamajiem teroraktiem Lietuvā, kad tika uzspridzināti un aizdegās “Orlen” gāzes vagoni, kā arī notika “Zapad 2025” mācības pie mūsu robežām.
Kāda reakcija uz notikušo bijusi līdz šim? A.Pabriks apkopo: “Polija rosināja NATO 4.pantu, notika konsultācijas, taču, kā atzīmē arī citi analītiķi, šī atbilde ir ļoti rezervēta un, ja tā drīkst teikt, vecajā stilā: “Noticis incidents, mēs pakonsultēsimies, mēs nosodām, mēs rīkosimies nopietnāk, ja atkal kas notiks.””
Ko mēs varam no tā visa secināt? “Joprojām Rietumu valdības un sabiedrības nav gatavas nopietni vērsties pret Krieviju. Cenšas izvairīties no paziņojumiem, domājot, ka tā izvairīsies no eskalācijas vai konflikta, taču patiesībā panākam pretēju rezultātu, jo Krievija turpina un turpinās ne tikai eskalēt, bet arī veikt daudz dažāda veida nelietības ne tikai Ukrainā, bet arī pārējās mūsu sabiedroto valstīs, taču darīs to tādā līmenī, kas ir nedaudz zem NATO 5.panta.”
Līdz ar to, pēc A.Pabrika domām, pie pašreizējās politiskās attieksmes izskatās, ka neviens nav gatavs Rietumu, NATO un ES tiesības aizstāvēt tādā formā, lai pārtrauktu šo agresīvo, kā skolās saka, bulingu no Krievijas puses.
Kāda tad, Pabrikaprāt, būtu pareizākā rīcība no Rietumiem šajā saspringtajā situācijā? Viņš nosauc vairākas lietas.
“Pēc vakardienas dronu uzbrukuma Polijai, būtu jāpaziņo, ka turpmāk mēs aizstāvēsim vismaz daļu no Ukrainas gaisa telpas, kas nozīmē, ka Rietumu sabiedrotie drīkstētu notriekt dronus vai raķetes arī virs Ukrainas. Tas netika izdarīts.
Šeit arī jāatzīmē, ka militārā sagatavotība Rietumu pusē pašlaik neatbilst tām vajadzībām un nepieciešamībām, ko nosaka Krievijas-Ukrainas karš. Lai notriektu šo pagaidām nezināmu skaitu dronu virs Polijas, tika iztērēti desmiti miljoni dārgās raķetēs, lai gan Krievija zaudēja vien dažus dronus, kas maksā ap 10 000 eiro katrs. Pie lielākas eskalācijas Rietumiem nāksies maksāt vēl dārgāk, jo tāda ekipējuma, kāds ir Krievijā un Ukrainā, Rietumos trūkst. Bet tā ir tāda tehniska lieta.
Tāpat beidzot būtu jāsaņemas un jāiesaldē Krievijas nauda, kas atrodas Rietumu bankās. Tie ir vairāk nekā 200 miljardi. Tos jāatdod Ukrainai, lai iepērk ieročus. Tā būtu normāla militārā palīdzība, nevis kā bada cietējiem, kam iedod vien minimumu izdzīvošanai.
Un nākamais solis būtu pilnīga atteikšanās no tirdzniecības ar Krieviju. Nekāda nafta, nekāda gāze! Jāslēdz robežas. ASV un Eiropas rīcībā ir daudz un dažādi finanšu instrumenti, ar kuriem Krievijas ekonomiku var nolikt uz lāpstiņām mēneša laikā.
Nekas no tā visa netiek runāts, pamatā koncentrājamies tikai uz stingriem paziņojumiem un morālu nosodījumu, bet reālu lēmumu nav. Tas liecina, ka šāda eskalācija no Krievijas puses turpināsies, jo viņi redz, ka Rietumi nav gatavi cīnīties, nav gatavi, ja tā drīkst teikt, iedot agresoram pa zobiem, kad tas slikti uzvedas.”
