Noraidītais E. Laubes “Uzvaras piemineklis”.
Noraidītais E. Laubes “Uzvaras piemineklis”.
Arhīva foto

1923. gada 31. marts. Brīvības piemineklis. Pirmais mēģinājums to sākt būvēt 0

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189
Lasīt citas ziņas

Pirms 100 gadiem avīze “Latvijas Vēstnesis” ziņoja, ka arhitekts Eižens Laube valdības uzdevumā pabeidzis izstrādāt “Latvijas kritušo karavīru un uzvaras pieminekli”, kura pamatakmeni 22. jūnijā “mūsu uzvaras svētkos”, tas ir, 1919. gada Cēsu kauju uzvaras dienā, likšot “Aleksandra bulvārī, starp bijušo Pētera I pieminekļa pamatu un Raiņa bulvāri”.

Bija runa par pirmo mēģinājumu Rīgas centrā sākt būvēt monumentu, kuru tagad pazīstam kā Brīvības pieminekli. Laubes piedāvājumā tas izskatījās kā aptuveni 27 metrus augsts pelēka granīta obelisks. Priekšpusē būtu iekalta Latvijas himnas pirmā rindiņa “Dievs, svētī Latviju!” un zem tās Latvijas pirmais ģerbonis – bronzas saulīte. Uz vienas sānu skaldnes būtu Krišjāņa Barona aicinājums “Uz priekš, brāļi, naigi, naigi,/Mums pieder nākamie laiki!”, uz otras Kronvaldu Ata vārdi: “Modies, celies, strādā!” Savukārt aizmugurē tautasdziesmas rindas: “Labāk manu galvu ņēma, / Nekā manu tēvu zemi!” Pieminekļa cokola daļas priekšpusē vajadzēja būt marmora plāksnei ar veltījumu “Latvijas varoņiem”, bet sānos trīs bronzā kalti vainagi – ozola, skuju un lauru.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iecere gan saņēma pamatīgu kritiku kā sasteigta un neizteiksmīga, jo konkurss bija ildzis vien mēnesi. 1923. gada 27. aprīlī 60 Latvijā pazīstami mākslinieki, aktieri, rakstnieki, Saeimas deputāti un citas inteliģences aprindu personības nosūtīja valdībai atklātu vēstuli, pieprasot ko mākslinieciski pārdomātāku un augstvērtīgāku, jo šis ir “parasta kapu pieminekļa materiāls palielinājums” ar “gluži nekādu garīgu vērtību”, kādu pilnas Eiropas valstu kapsētas.

Pēc nelielas svārstīšanās augustā valdība izšķīrās nepieņemt Laubes variantu un 9. oktobrī izsludināja jaunu konkursu, kura noteikumos pirmo reizi bija minēts jēdziens “Brīvības piemineklis”, ne vairs “Brīvības stabs” vai “Uzvaras piemineklis”. Tiesa, tam sekoja vēl divi konkursi, līdz 1929./30. gadā izsludinātajā uzvarēja Kārļa Zāles variants.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.