“Šie trīs produkti ir palikuši lētāki!” Gulbe par cenu “amerikāņu kalniņiem” veikalu plauktos 0
Viss paliek dārgāks un ikdienā to izjūtam visvairāk, tieši dodoties uz pārtikas veikalu. Vēlētos saņemt skaidrojumu no Latvijas bankas vai Finanšu ministrijas, bet kāpēc šīm iestādēm nav konkrētas atbildes pārtikas cenu pieaugumam?
“Nav gluži tā, ka šīm iestādēm nav skaidrojuma, viņi min argumentus, kā piemēram, to, ka cenas kāpušas visā pasaulē, ne tikai pie mums Latvijā,” TV24 raidījumā “Dienas personība” skaidro Ingūna Gulbe, Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja.
Tas, ka cena kāpusi kafijai, kakao un šokolādei, olīveļļai – tas ir pasaules cenu tendence atnākusi arī pie mums. Šie produkti ir dārgāki visā pasaulē.
Viņa gan norāda, ka ne visiem produktiem cenu kāpumu var izskaidrot, pamatojoties uz pasaules tirgus tendencēm. Turklāt ne mazums produktiem cena arī kritusies, piemēram, cukuram – tas palicis ievērojami lētāks. Arī saulespuķu eļļa un milti tagad maksā mazāk.
“Resursu cenas pilnīgi noteikti ir viens no mainīgajiem faktoriem, piemēram, naftas cena ir samazinājusies, kas varētu atspoguļoties produktu cenās, bet savukārt iepakojumi palikuši dārgāki, algas darbiniekiem ir lielākas.
Tāpat arī vides faktori ietekmē pārtikas cenas, piemēram, gaļa palikusi dārgāka, jo ASV plosās putnu gripa, bet Eiropā mutes un nagu sērga.
Jebkura izmaksa, kas kaut kur palielinās, summējas beigās tajā produktā, kas ir veikala plauktā!” Gulbe skaidro.
Jau vēstīts, ka Pārtikas cenas Latvijā nav samazinājušās un ik pēc kāda laika konkrēti produkti paliek krasi dārgāki. Ekonomisti norāda, ka piecu pēdējo mēnešu laikā gada inflācija Latvijā ir gandrīz dubultojusies – no 2,1% pērn oktobrī līdz 3,5% martā.
Lai arī inflācijas kāpums bijis gaidīts, tas noticis negaidīti strauji.
Tostarp pārtikas cenu inflācija, ieskaitot alkoholu un tabaku, martā sasniegusi 7,2%, bez alkohola un tabakas – 6,5%.
Cenas strauji augušas piena produktiem, sviestam un eļļai, apstrādātām zivīm, šokolādei, kafijai un sulām.
Daļai pārtikas produktu cenu kāpums saskan ar cenu kāpumu globālajos tirgos, skaidro ekonomisti. Piemēram, mazāka raža uzdzina kafijas pupiņu cenas līdz šim nepieredzētos augstumos, pieauga arī kakao cenas, kas atspoguļojās arī šo produktu cenās Latvijas veikalos. Līdzīgs stāsts arī piena un olīveļļas produktiem – liels pieprasījums un sausums Spānijā, kā arī nelabvēlīgi laikapstākļi citur veicināja šo produktu globālo cenu pieaugumu, kas savukārt nosaka to, ka šo produktu cenas aug arī Latvijas veikalos.
Neskatoties uz to, ka pārtikas preču klāsts ir visai plašs, lielākās novirzes no prognozēm rada vien dažas atsevišķas preces, kuru devums pārtikas inflācijai ir salīdzinoši neliels – neapstrādāti dārzeņi, dzērieni, tostarp kafija, olīveļļa un sviests. Ekonomisti norāda, ka šīs tendences veicināja straujais globālo cenu pieaugums. Savukārt februārī un martā strauji pieaugušas arī dažādu citu pārtikas produktu cenas – gaļa, atsevišķi piena produkti, šokolāde.
Savukārt no citu izmaksu viedokļa, pārtikas cenas veidojas ķēdē no pārtikas audzētājiem līdz ražotājiem un piegādātājiem, un tālāk līdz patērētājiem. Ekonomisti skaidro, ka katrs ķēdes posms var absorbēt daļu globālo izejvielu cenu svārstību, ņemot vērā gan uzņēmuma izmaksu struktūru, gan uzņēmuma efektivitātes uzlabojumus.
Ekonomisti atzīst, ka ir gan acīmredzami iemesli pārtikas cenu kāpumam – pārtikas izejvielu cenu pieaugums pasaules tirgos, gan tādi, ko nevar tik viegli izskaidrot.
Apskatot šos dažādos ķēdes posmus, ekonomistiem jautājumus rada tas, ka patēriņa cenas pēdējā gada laikā ir augušas straujāk nekā importētu pārtikas cenu un ražotāju cenas, turklāt šis pieaugums sācies vēl pirms pēdējo mēnešu straujāka globālo pārtikas cenu kāpuma.
Daļu no tā ekonomistu ieskatā varētu skaidrot ar cenu veidošanās procesu nobīdi laikā, ražotājiem vai tirgotājiem lemjot, kurā brīdī pieaugošās izmaksas iekļaut patērētājam redzamajās gala cenās, vai kādiem papildu izdevumiem, kas rodas ražotājiem vai mazumtirgotājiem, piemēram, dabas resursu nodokļa kāpums, kā arī ar uzņēmumu peļņas maržu izmaiņām.
Pārtikas cenu kāpumu ietekmē ne tikai pārtikas izmaksu puse, skaidro ekonomisti.
Viņuprāt, pārtikas cenu pieaugumu pērn gada nogalē veicināja gan ražotāju, gan tirgotāju peļņas apetīte – peļņas maržas ir pieaugušas.
Kopumā peļņas maržas ir svārstīgas laika gaitā un atkarīgas ne tikai no tā, cik augstas tiek noteiktas cenas, bet arī no tā, cik efektīvi izdodas pārvaldīt dažādus ar ražošanu un pārdošanu saistītus procesus.
Ekonomisti atgādina, ka ir izskanējusi doma par uzcenojuma griestu noteikšanu un citiem pasākumiem pārtikas cenu pieauguma ierobežošanai, tomēr kontrolēt to, cik lielu uzcenojumu ražotāji un tirgotāji pievieno, ekonomistiem nešķiet atbilstoši brīvā tirgus principiem.
Brīvā tirgū svarīga ir savstarpējā konkurence, kas liek ražošanas un pārdošanas ķēdē iesaistītajiem pašiem meklēt veidus, kā strādāt efektīvāk un piedāvāt pircējam saistošus produktus un cenas, tāpēc ekonomistu ieskatā atbalstāmi ir dažādi konkurenci veicinoši pasākumi, piemēram, iespēja ērti salīdzināt produktu cenas, jaunu spēlētāju ienākšana tirgū vai nepieciešamība preču klāstā iekļaut arī vietējo ražotāju produkciju, lai veicinātu daudzveidīgāku piegādātāju tīklu.
Kopumā Latvijas Bankas ekonomisti secina, ka pārtikas cenu pieaugums saglabās savu aktualitāti visa gada garumā – sākot ar pašmāju aktivitātēm pārtikas cenu pieauguma ierobežošanā līdz globālo cenu attīstības tendencēm un globālo piegāžu ķēžu pārmaiņām uzsākto tarifu karu fonā.
