“Nu jau arī Raimondam Paulam ķeras klāt!” klausītājiem šoks par iespējamo aizliegumu atskaņot dažas konkrētas dziesmas 0
Latvijā pēdējās dienās plašas diskusijas izraisījuši Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz radio programmās neatskaņot mūzikas skaņdarbus, kuru radīšanā piedalījušās starptautiskajām vai Latvijas nacionālajām sankcijām pakļautas personas. Sociālajos tīklos šis jautājums ātri tika sasaistīts arī ar Raimonda Paula daiļradi, izplatoties apgalvojumiem, ka aizliegums varētu skart atsevišķas Maestro dziesmas.
Tieši Raimonda Paula vārda piesaukšana diskusiju padarījusi īpaši emocionālu. Maestro šogad atzīmēja 90 gadu jubileju, un viņa dziesmas joprojām ir neatņemama Latvijas kultūras telpas daļa.
Pārdomās par notiekošo sociālajā tīklā “Facebook” dalījies arī bijušais izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Viņš raksta, ka esot šokēts par iespējamu Raimonda Paula dziesmu neatskaņošanu un notiekošo salīdzina ar padomju okupācijas laika cenzūru. Celmiņš atgādina par laiku, kad ēterā nevarēja skanēt “Čikāgas piecīšu” un Eduarda Rozenštrauha dziesmas, kā arī piemin savu studiju laiku, kad par “nepareizu” dziesmu dziedāšanu jauniešiem radušās nopietnas sekas.
“Vai tiešām Latvijā atkal tiek ieviestas tās pašas vecās padomju laika cenzūras metodes?” viņš jautā.
Ieraksts izraisījis pamatīgu komentāru vētru, un sabiedrības viedokļi tajā sadalījušies divās ļoti atšķirīgās nometnēs.
Vairāki diskusijas dalībnieki Celmiņa bažām piekrituši. “Nav nekā jauna šai pasaulē. Viss uz riņķi,” raksta kāda komentētāja, bet cits ironiski piebilst: “Kur lai apgūstam citādas metodes? Jāpielieto zināmās un pārbaudītās.”
Daļa cilvēku jaunās ieceres salīdzina ar savu padomju laika pieredzi. Kāda sieviete atceras gadījumu skolā, kad vēlējusies skaitīt dzejoli “Balts sniedziņš snieg uz skujiņām”, bet skolotāja viņu apturējusi, sakot, ka šo labāk nevajagot. Savukārt cita komentētāja atminas 70. gadus, kad studenti nonākuši nepatikšanās par cenzūrai pakļautu dziesmu izpildīšanu.
Izskan arī uzskats, ka aizliegumi mākslu padara tikai pievilcīgāku. Kāda diskusijas dalībniece atgādina, ka padomju laikā cilvēki tik un tā dziedāja Rozenštrauha dziesmas un slepus apmainījās ar Rietumu mūzikas ierakstiem. Viņas ieskatā, ja dziesma ir pietiekami vērtīga, tā pārdzīvos arī politiskos aizliegumus.
Taču komentāros ļoti ātri parādījās arī pretējs viedoklis. Vairāki cilvēki sāka prasīt konkrētus faktus – kuri Raimonda Paula skaņdarbi tad īsti esot aizliegti?
“Par kuriem dzejniekiem ir runa? Vai tās nav cilvēku kārtējās fantāzijas, lai būtu, par ko pašausmināties?” jautā kāda komentētāja.
Cits raksta vēl tiešāk: “Kuras ir tās dziesmas, kas skanēja radio un tagad vairs nevarēs skanēt?”
Savukārt kāds diskusijas dalībnieks norāda – pirms skaļiem secinājumiem par Raimonda Paula aizliegšanu vispirms būtu jāpublicē konkrēts dziesmu saraksts. Ja tāda nav, viņš neredz pamatu apgalvojumam, ka Maestro daiļrade patiešām būtu nonākusi zem aizlieguma.
Plašajā komentāru sadaļā iesaistījies arī Saeimas deputāts Edmunds Jurēvics, kurš norādījis, ka pats balsojis par grozījumiem otrajā lasījumā. Viņš kategoriski noliedz, ka grozījumi būtu vērsti pret Raimondu Paulu. Jurēvics skaidro, ka iecere attiecas uz mūzikas darbiem, kuru radītāji ir pakļauti starptautiskajām, galvenokārt Eiropas Savienības, vai Latvijas nacionālajām sankcijām.
Kā piemērus viņš min Krievijas māksliniekus Poļinu Gagarinu, Oļegu Gazmanovu, Nikolaju Rastorgujevu un Jūliju Čičerinu, kuri sankciju sarakstos nonākuši saistībā ar atbalstu Krievijas agresijai pret Ukrainu.
“Šie grozījumi nekādā veidā neattieksies uz Raimonda Paula mūziku,” uzsver Jurēvics. Viņš arī norāda, ka neviens Raimonda Paula dziesmu teksta autors pašlaik neesot ES vai Latvijas nacionālo sankciju sarakstā.
Arī citi komentētāji aicina nošķirt sankcijas no Raimonda Paula personības. “Raimonds Pauls nav pakļauts Eiropas Savienības sankcijām,” raksta viens no diskusijas dalībniekiem, uzsverot, ka ierobežojuma būtība ir pavisam cita.
Diskusijā izskanējis arī jautājums par autoratlīdzībām. Kāda komentētāja vaicā, kādēļ Latvijai būtu jāmaksā autoratlīdzība Krievijas kara atbalstītājam, ja konkrētais autors atrastos sankciju sarakstā.
Tiesa, tieši šeit diskusijā rodas būtiska nianse. Atsevišķi komentētāji piesauc krievu dzejnieku Iļju Rezņiku, kurš rakstījis tekstus vairākām Raimonda Paula dziesmām. Taču citi norāda, ka Rezņiks ir Ukrainas, nevis Eiropas Savienības vai Latvijas nacionālajā sankciju sarakstā. Līdz ar to ar šo piemēru vien nepietiek, lai secinātu, ka Paula dziesmas automātiski skartu Saeimā virzītie grozījumi.
Pēc plašās diskusijas Juris Celmiņš publicējis arī savu secinājumu. Viņaprāt, galvenais jautājums ir par to, vai šajā gadījumā netiek sajaukti jēdzieni “sankcijas” un “cenzūra”.
Viņš argumentē, ka sankcija būtu, piemēram, autoratlīdzības iesaldēšana un neizmaksāšana sankcijām pakļautajam autoram, kamēr aizliegums pašu dziesmu atskaņot radio, viņaprāt, jau ir cenzūra.
Celmiņš arī apšauba šādu ierobežojumu praktisko ietekmi uz Krievijas kara finansēšanu, norādot, ka honorāri par vienas dziesmas atskaņošanu ir salīdzinoši nelieli. Viņa ieskatā daudz būtiskāks jautājums būtu Eiropas valstu maksājumi Krievijai par energoresursiem.
