Skolēni pieskaras vēsturei 0
Šogad konkurss “Vēsture ap mums”, ko rīko Latvijas vēstures skolotāju biedrība ar Latviešu biedrības, konkursa patrona Valsts prezidenta, Latvijas Izglītības fonda, kā arī “Latvijas Avīzes” u. c. atbalstu, noritēja jau čertpadsmito gadu. Katru gadu konkursā ir cita tēma. Šogad tā bija “Pieskāriens vēsturei. Lieta – vēstures lieciniece”. Bija iesūtīti 123 darbi, ko rakstījuši 134 skolēni. Jaunie pētnieki bija atraduši visdažādākās lietas, ko apspēlēt savos pētījumos. Piemēram, pētījumā par civilo aizsardzību padomju laikā galvenā vieta bija atvēlēta padomju gāzmaskai, citā pētījumā stāstīts par padomju represijām, balstoties uz krāsu sen zaudējušu, taču līdz mūsdienām saglabātu mēteli, kas valkāts izsūtījumā Sibīrijā.
To, cik dažādi var stāstīt par vēsturi, liecina arī konkursa uzvarētāju pētījumi. Tika piešķirtas trīs 1. vietas, katra savā vecuma grupā. Vidējā grupā uzvarēja Daugavpils krievu ģimnāzijas – liceja 6. klases skolniece Darja Čertova. Viņa konkursā piedalījās sava vectēva Jurija Čertova, aizrautīga Daugavpils novadpētnieka, iedvesmota. Vectēvs savulaik gādājis, lai Daugavpils cietoksnī tiktu novietota daļa no pieminekļa, kas 1913. gadā bija uzstādīts par godu daugavpiliešiem, kuri karoja Krievijas – Japānas karā. Gadu desmitiem tā postaments gulēja ierakts zemē, bet, kad tas tika atrasts un sākās Daugavpils cietokšņa rekonstrukcija, tam atrada vietu cietoksnī. Darja pētīja šī pieminekļa likteni, izveidoja par to gan foto, gan video prezentāciju. Interesanti, ka daļu no šī pieminekļa pagājušā gadsimta 30. gados izmantoja, lai veidotu pieminekli latviešu kara lidotājiem.
Vecākajā grupā uzvarēja J. Pilsudska Daugavpils Valsts poļu ģimnāzijas 11. klases skolniece Anastasija Saveļjeva, viņa konkursā piedalījusies, vēstures skolotājas rosināta. “Vēlējos sīkāk izpētīt vēsturiskas liecības, kas ir manā pilsētā. Pētīju Svētā Nikolaja Brīnumdara pareizticīgās baznīcas vēsturi. Mūsdienās no šīs baznīcas palikušas tikai drupas. Tā tika sagrauta kara laikā. Pētniecība ilga pusgadu, tikos ar priesteriem, lai apspriestu to, kāda šī baznīca bijusi, meklēju tās fotogrāfijas,” stāsta Anastasija, kuras interese par vēsturi ir tik liela, ka meitene plāno to arī studēt.
Viņas skolotāja Iveta Laurena uzsver, ka Daugavpils skolēni ļoti aktīvi piedalās vēstures zinātniskās pētniecības darbu konkursos. “Lepojamies ar to, ka mums ir daudz skolēnu, kas pastiprināti interesējas par vēsturi. Bez vēstures zināšanām ir grūti orientēties mūsdienu politiskajā un ekonomiskajā situācijā; vēsture sniedz atbildes uz daudziem mūsdienu jautājumiem.”
Jaunākajā grupā 1. vietu ieguva Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas piektklasniece Ance Pakalne, kas vēsturi sāks mācīties tikai nākamgad. Taču viņas klases audzinātāja un arī konkursa pētnieciskā darba konsultante ir vēstures skolotāja Līga Bukovska, tāpēc interese par vēsturi jau tagad ir liela. “Mācoties vēsturi, mēs varam uzzināt vairāk par savu tautu, par vērtībām, ar ko latvieši var lepoties,” spriež Ance. Viņas mamma Dagnija Pakalne piebilst: vēsture jāmācās tieši tāpēc, lai stiprinātu patriotisma jūtas. “Mūsu ģimene ir Latvijas patrioti, un darīšu visu, lai mēs paši un arī mūsu bērni dzīvotu Latvijā,” saka Dagnija. Konkursa darbā Ance pētīja tik sadzīvisku lietu kā gludeklis. Tas pēdējos simt gados ir krietni pārvērties un arī var būt vēstures liecinieks. “Vispirms dažāda izmēra un kausējuma gludekļus ieraudzīju savas vecvecmāmiņas mājā. Tad arī nolēmu tos izpētīt,” saka meitene. “Pētīju deviņus gludekļus, kas lietoti manā dzimtā. Tos svēru un mērīju, kā arī izmēģināju. Izmēģināju arī velējamo vāli, lai saprastu, vai ar to var dabūt gludu dvieli. Ar vecāku palīdzību ņēmu no kamīna ogles un bēru ogļu gludeklī, lai saprastu, kā ar to darboties. Ogļu gludeklis ir vissmagākais, sver četrus kilogramus.”
“Šogad bija daudz darbu, kuros ar skolotāja atbalstu ieguldīts patiešām liels pētniecības darbs un lietas stāsts izstāstīts ļoti sirsnīgi. Šādu darbu izstrāde veicina gan radošumu, gan kritisko domāšanu,” vērtē konkursa rīkotāja, Latvijas vēstures skolotāju biedrības pārstāve Inese Berga. “Pārsteidz, cik daudz dažādu vēsturisku relikviju ir saglabājušās Latvijas ģimenēs. Un fantastiski ir tas, cik lielu mīlestības darbu, neraugoties uz savu pārslodzi, ieguldījuši skolotāji.”
Nākamajam mācību gadam konkurss vēl nav izsludināts. Jau šogad valsts budžetā nebija paredzēta nauda konkursa rīkošanai, un arī konkursā noslēguma pasākumā klāt nebija neviena Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvja. Nav zināms, vai nākamais Valsts prezidents būs gatavs finansiāli atbalstīt konkursa dalībnieku pulcēšanos noslēguma pasākumā, tāpēc konkursa rīkotāji nezina, vai būs spēks cīnīties, lai nākamgad konkurss notiktu. Tomēr viņi apzinās: šodienas ģeopolitiskajā situācija ir sevišķi svarīgi, lai bērni un jaunieši interesētos par vēsturi un to izprastu.
Jāpiebilst, ka šāds konkurss vienlaikus noris daudzās Eiropas valstīs, un konkursa uzvarētāji ik gadu tiekas starptautiskā vēstures nometnē.
