Covid -19 dēļ slēgtās skolas. Lauku skolas cieš lielpilsētu dēļ 8
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ir jādod iespēja atsākt mācības klātienē vismaz daļai skolēnu un vismaz tajās pašvaldībās, kur saslimšanas ar Covid-19 vispār nav vai ir mazāk sastopama, – tāda ir gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), gan arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārliecība.
Tāpēc ministrijā tapis noteikumu projekts, kas paredz atsākt klātienes mācības pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 reģistrētajiem saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju. Aģentūrai LETA ziņo, ka ministrijas piedāvājums bijis šāds – 1.–6.klase, kā arī 12. klase klātienē mācības varētu atsākt tajās pašvaldībās, kur 14 dienu kumulatīvais rādītājs būs zem 200, bet ja šis rādītājs būs līdz 400, tad klātienē mācības varētu uzsākt tikai 1.–3. klase.
Kādus vēl nosacījumus mācību atsākšanai paredz IZM sagatavotais priekšlikums, grūti spriest, jo otrdien valdības sēde bija slēgta, tajā izskatāmie dokumenti nebija publiski pieejami.
Visticamāk, pretēji izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas pirmdien paustajam, ka valdība gatava vismaz daļā pašvaldību ļaut atvērt skolas, pilnīgas politiskas vienošanās par to tomēr nebija un nav.
Pēc valdības sēdes preses konferencē paustā noprotams, ka ierēņi un politiķi vēl vērtē un izstrādās kritērijus, vai un kā atvērs skolas.
No tā, ko publiski atklājusi I. Šuplinska, zināma šāda iecere: vismaz daļā pašvaldību mācības varēs atsākt nedēļas vai divu nedēļu laikā, mācību organizēšanā jāievēro epidemioloģiskās prasības, piemēram, sejas masku valkāšana un divu metru distance. Skolā vajadzētu ierasties, neizmantojot sabiedrisko transportu.
Prasa poti pedagogiem
Arodbiedrības galvenais nosacījums: ja kaut vai daļēji tiek atsāktas klātienes mācības, ir jāpasteidzina pedagogu vakcinācija. “Tai jābūt brīvprātīgai, taču tiem pedagogiem, kas vēlas un strādā klātienē, jādod iespēja vakcinēties tuvākajā laikā, nevis kaut kad aprīlī,” sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Viņa atzina, ka, kaut arī ir svarīgi ievērot epidemioloģiskās prasības, skaidrs, ka pedagogs vienmēr nevarēs nodrošināt to, lai skolēni ievērotu divu metru distanci un pareizi lietotu maskas.
“Vajadzētu piesaistīt pedagoga palīgus vai studentus, kas tādējādi varētu iziet pedagoģisko praksi,” uzskata I. Vanaga.
LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure teica, ka pašvaldībās, kur būs ļauts atvērt skolas, vajadzētu lemt par katru izglītības iestādi atsevišķi, jo lielākās pašvaldībās dažādās apdzīvotās vietās var būt ļoti atšķirīga situācija.
Lai pašvaldība spētu pieņemt objektīvus, aktuālajos datos balstītus lēmumus, būtu arī jāuzlabo komunikācija ar Slimību profilakses un kontroles centru, norādīja I. Dundure.
Katrā ziņā pašvaldības ļoti cer uz valdības pozitīvu lēmumu. “Augsta saslimšana galvenokārt ir tikai lielajās pilsētās. Nav pareizi, ja tāpēc skolas slēgtas visā valstī. Tas rada lielu sociālemocionālo spriedzi. Arī tehniski nodrošināt skolēnus attālinātām mācībām joprojām nav izdevies,” sacīja I. Dundure.
Kā ziņo aģentūra LETA, pašlaik kumulatīvais rādītājs zem 250 ir tikai vienā lielajā pilsētā – Ventspilī, kā arī Jaunpiebalgas, Ilūkstes, Alsungas, Dundagas, Ērgļu, Skrundas, Pāvilostas, Mālpils, Mazsalacas, Rucavas, Mērsraga, Aizputes, Kokneses, Rūjienas, Salacgrīvas, Naukšēnu, Salas, Kuldīgas, Pārgaujas, Rojas, Ventspils, Saulkrastu, Durbes, Zilupes un Krustpils novados.
Citur atsāk klātienes mācības
Tikmēr daudzviet Eiropā turpinās vai tiek atsāktas klātienes mācības. To dara pat valstīs, kur saslimšana ir samērā augsta.
Kā norāda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, skolas atver kaut vai uz mēnesi, lai testētu, kā mainās saslimšanas rādītāji. Jāpiebilst, ka Latvijā pretēji cerētajam saslimšana būtiski nesamazinājās ne tad, kad klātienes mācības liedza vecākajām klasēm, ne tad, kad skolas durvis slēdza arī mazajiem.
Jo sevišķi drosmīgi rīkojas Spānija, kur kumulatīvā saslimšana ir divreiz augstāka nekā Latvijā (1036 uz 100 tūkstošiem), taču mācības notiek klātienē visām klasēm. Iespējams, tas saistīts ar to, ka skolas bija slēgtas pavasarī un Spānijā apzinās, ka ilgstoši nevar liegt bērniem klātienes mācības.
Tikai nedaudz mazāks saslimšanas līmenis kā Latvijā ir Maltā un arī kaimiņvalstī Igaunijā, arī tur klātienē mācās visas klases.
Drosmīgie igauņi
Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Stens Ostmā “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka lēmumu par klātienes mācībām Igaunijas valdība pieņēmusi vairāku iemeslu dēļ: “Tālmācība, lai cik veiksmīga tā būtu, neaizstāj klātienes izglītību. Skolas atvērtas, lai samazinātu iespējamos trūkumus izglītības kvalitātē. Skolu darbošanās attālināti ietekmē ne tikai skolēnus un skolotājus, bet arī vecākus, kuriem var nākties kavēt darbu, kas savukārt ietekmē uzņēmumu darbību.”
Jautāts, vai mācīties klātienē ir droši, Igaunijas ministrijas pārstāvis atbildēja, ka lēmums balstās uz pētnieku atzinumiem, riski ir izvērtēti.
“Valdības mērķis ir saglabāt izglītības sistēmu atvērtu, piemērojot ierobežojumus citās dzīves jomās: piemēram, ir ierobežojumi izklaidei,” paskaidroja S. Ostmā. Jāsaka gan, ka zināms: arī citi ierobežojumi Igaunijā ir krietni mazāki nekā Latvijā.
Runājot par drošību tieši skolās, S. Ostmā teica, ka Igaunijas skolās tāpat jāievēro pareiza distancēšanās, jālieto sejas maskas, jādomā par ventilāciju un roku mazgāšanu, skolu drīkst apmeklēt tikai bez elpošanas ceļu saslimšanas simptomiem utt. Turklāt daļu stundu skolas aicinātas organizēt attālināti.
Citviet Eiropā valda lielāka piesardzība, taču vērojama tendence kombinēt attālinātās mācības ar klātienes apmācību. Piemēram, Rumānijā, Polijā un Slovākijā uz skolu iet jaunāko klašu skolēni, kā arī izlaiduma klases, bet Austrijā vidusskolēni uz skolu iet rotācijas kārtībā, tātad mainās klātienē apmācāmās klases vai skolēni.
Slovēnijā, kur saslimšanas līmenis ir krietni augstāks nekā Latvijā, jau no janvāra beigām ieviesta līdzīga sistēma, kāda tagad plānota Latvijā: uz skolu dotos sākumskolas klases, bet tikai tajās pašvaldībās, kur ir zema saslimstība ar Covid-19.
Skolu pieejamība Eiropā
Iekavās norādīta 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju; izceltas tās valstis, kur šis rādītājs ir lielāks nekā Latvijā vai līdzīgs.
* Klātienē mācās visas klases: Islande (10,9), Grieķija (77,9), Norvēģija (81), Somija (93,3), Luksemburga (296), Malta (465,2), Beļģija (276,4), Francija (427) (Francijā un Beļģijā vidusskolas klases klātienē mācās rotācijā), Igaunija (518,1), Spānija (1036,2).
* Kombinē klātienes un neklātienes mācības: Bulgārija (99,1), Dānija (156,1), Ungārija (163,8), Rumānija – (173), Horvātija (181,3), Polija (196,1), Kipra (217,8), Austrija (224,3), Nīderlande (371,8), Slovākija (468,4), Zviedrija (429,5; attālināti tikai vidusskola), Slovēnija (818,8), Čehija (896,5).
* Tikai attālinātas mācības: Vācija (218,4), Īrija (485,7), Lietuva (533,3), Lielbritānija (632), Portugāle (1652,5; uz attālinātām mācībām pārgāja tikai janvāra beigās).
Dati: IZM
