Maskava riskē palikt bez elektrības, ja Putins nerimsies. Kā iespējams paralizēt Krievijas metropoli? 0
Ja Krievija turpinās sistemātiskos triecienus pa Ukrainas energosistēmu, plaši elektroapgādes pārtraukumi var skart arī Maskavu, brīdinājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Eksperti uzsver, ka šāds scenārijs ir tehniski iespējams.
Zelenska paziņojums izskanējis saistībā ar regulārajiem Krievijas uzbrukumiem Ukrainas infrastruktūrai, kas turpinās jau kopš 2022. gada rudens, kā arī diskusijām par tāla darbības rādiusa ieroču izmantošanu pret pretinieka stratēģiskajiem objektiem, raksta izdevums “Telegraf”.
Izdevums atgādina, ka viens no nopietnākajiem enerģētiskajiem sabrukumiem Maskavā notika 2005. gada 25. maijā, kad bojājumi transformatoriem apakšstacijā Nr. 510 “Čagino” izraisīja kaskādes veida avāriju.
Tā rezultātā bez elektrības palika vairāki miljoni galvaspilsētas un tās apkārtnes iedzīvotāju.
Toreiz apstājās metro vilcieni un eskalatori, slimnīcas darbojās ierobežotā režīmā, bet mobilie sakari un internets daļēji pārstāja darboties. Energoapgādi izdevās atjaunot tikai pēc vairāk nekā diennakts.
Zaudējumi tika lēsti robežās no 35 līdz 280 miljoniem ASV dolāru. Pie vainas bija novecojis aprīkojums, rezervju trūkums un vāja koordinācija starp enerģētikas uzņēmumiem.
Šobrīd Maskavas reģions formāli pats sevi spēj nodrošināt ar elektrību.
Lielāko daļu (apmēram 80%) enerģijas saražo vietējās lielās termoelektrostacijas. Pārējos 20% piegādā no citu reģionu atomelektrostacijām (piemēram, Kaļiņinas, Smoļenskas Kurskas AES).
Šajā tīklā izšķiroša nozīme ir Maskavas enerģētikas gredzenam jeb lokam ar desmit 500 kV apakšstacijām. Pat viena šāda mezgla bojājums var izraisīt kaskādes veida pārtraukumus, kas atstāj bez elektrības visu pilsētu.
Ukrainas enerģētikas eksperts Mihailo Hončars skaidro: “Īsts ‘blekauts’ nav vienkārši izslēgta gaisma.
Tas ir pilnīgs un ilgstošs energosistēmas sabrukums.
Formāli Maskavai enerģijas netrūkst, taču reģiona vājais punkts ir ciešā savstarpējā atkarība starp pilsētu un tai pieguļošajām teritorijām, kā arī nepietiekamā integrācija ar citiem Krievijas sistēmas segmentiem.”
Papildu izaicinājumu rada Maskavas pretgaisa aizsardzība. Galvaspilsētu sargā daudzslāņaina pretgaisa aizsardzības sistēma, kurā iekļauti S-400 un S-500 kompleksi, kā arī “Pancir”, “Tor” un lokālas bezpilota lidaparātu atklāšanas iekārtas.
Aviācijas analītiķis Konstantīns Krivolaps skaidro, ka, lai trieciens būtu sekmīgs, vispirms šīs sistēmas ir “jāapžilbina” vai jāpārslogo un tikai tad jāveic masveida dronu uzbrukums, radot “caurumus” aizsardzībā, kā tas jau ir noticis okupētajās teritorijās, īpaši Krimā.
Ukrainas tehnoloģijas šajā jomā strauji attīstās.
Pēc aviācijas eksperta Valērija Romaņenko teiktā, Ukrainas rīcībā ir bezpilota aparāti ar darbības rādiusu vairāk nekā 1100 kilometru (FP-1), kā arī droni “Flamingo”, “Lutij” un “Bober”, kas spēj trāpīt kritiski svarīgajiem energosistēmas objektiem.
Tomēr, lai panāktu patiešām nopietnu rezultātu, nepieciešama kompleksi sagatavota un precīzi koordinēta operācija ar lielu dronu skaitu, vienlaikus neitralizējot pretinieka radarus un pretgaisa aizsardzību.
Kā norāda izdevums, vēsturiskā pieredze rāda, ka pat sarežģīta un liela energosistēma ir ievainojama, ja tiek trāpīts kādā no tās centrālajiem elementiem.
Tieši tāpēc eksperti uzskata, ka plašs “blekauts” Maskavā ir tehniski iespējams, taču tā īstenošanai nepieciešama nopietna sagatavošanās, sinhronizēta rīcība un precīzi triecieni pa kritiski svarīgiem infrastruktūras mezgliem.
