Slikta ziņa! Ķīna publiski paziņo Eiropai: Krievijas zaudējumu Ukrainā nedrīkst pieļaut 0
Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji Eiropas Savienības augstākajam diplomātam paziņojis, ka Pekina nevar pieņemt Krievijas zaudējumu karā pret Ukrainu, jo tas ļautu Amerikas Savienotajām Valstīm pilnībā koncentrēties uz Ķīnu. Par to CNN pastāstīja kāda amatpersona, kas bija informēta par sarunu saturu, tādējādi nonākot pretrunā ar Pekinas publiski deklarēto neitralitāti šajā konfliktā, vēsta CNN.
Šis atklātais atzinums izskanējis četras stundas ilgā sanāksmē ar ES ārlietu vadītāju Kaju Kallasu trešdien Briselē, kuru amatpersona raksturoja kā “stingru, bet cieņpilnu domu apmaiņu”. Tās laikā apspriests viss – no kiberdrošības un retzemju elementiem līdz tirdzniecības disbalansiem, Taivānai un Tuvajiem Austrumiem.
Amatpersona norādīja, ka Vana privātie komentāri liecinājuši – Pekina varētu pat dot priekšroku ilgstošam karam Ukrainā, kas novērš ASV uzmanību no konkurences ar Ķīnu. Tas atbalso kritiķu bažas, ka Ķīnai šajā konfliktā ir daudz lielākas ģeopolitiskas intereses, nekā to rāda tās oficiālā neitralitāte.
Piektdien, ikdienas Ķīnas Ārlietu ministrijas preses konferencē, runātāja Mao Nina, komentējot šo izteikumu (par kuru pirmo reizi ziņoja South China Morning Post), atkārtoti apliecināja Pekinas oficiālo nostāju par jau trīs gadus ilgo karu: “Ķīna nav iesaistītā puse Ukrainas jautājumā,” sacīja Mao. “Ķīnas pozīcija Ukrainas krīzē ir objektīva un konsekventa – tas ir dialogs, pamiera panākšana un miers. Ilgstoša Ukrainas krīze nav izdevīga nevienam.”
Viņa piebilda, ka Ķīna vēlas politisku risinājumu pēc iespējas ātrāk: “Kopā ar starptautisko sabiedrību un ņemot vērā iesaistīto pušu gribu, mēs turpināsim spēlēt konstruktīvu lomu, lai to panāktu.”
Ķīnas publiskie paziņojumi par karu Ukrainā slēpj daudz sarežģītāku ainu.
Pāris nedēļas pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins paziņoja par “bez ierobežojumiem” partnerību ar Maskavu, un kopš tā laika politiskās un ekonomiskās saites starp abām valstīm ir tikai nostiprinājušās.
Ķīna ir pozicionējusi sevi kā iespējamo miera sarunu veicinātāju, taču, kā jau iepriekš ziņoja CNN, šajā karā Pekinai ir ļoti augstas likmes, tostarp potenciāls zaudēt galveno stratēģisko partneri – Krieviju.
Pekina arī noraidījusi pieaugošās apsūdzības, ka tā sniedz gandrīz militāru atbalstu Maskavai. Tikmēr Ukraina ir noteikusi sankcijas vairākām Ķīnas kompānijām par dronu detaļu un tehnoloģiju piegādi Krievijai raķešu izgatavošanai.
Pēc rekordliela Krievijas dronu un raķešu uzbrukuma Ukrainas galvaspilsētai Kijivai piektdien, Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Andrijs Sibiha sociālajos tīklos publicēja fotogrāfijas ar it kā atrastiem Krievijas drona “Geran 2” atlūzām. Vienā no attēliem redzams, ka uz korpusa norādīts — ierīce izgatavota Ķīnā 20. jūnijā.
Sibiha piebilda, ka tajā pašā naktī nelielus bojājumus guvusi arī Ķīnas ģenerālkonsulāta ēka Odesā, pēc Krievijas triecieniem pilsētai.
“Grūti iedomāties precīzāku metaforu, kā Putins turpina eskalēt savu karu un teroru, iesaistot tajā arī Ziemeļkorejas karavīrus, Irānas ieročus un dažus Ķīnas ražotājus,” rakstīja Sibiha. “Drošība Eiropā, Tuvajos Austrumos un Indo-Klusā okeāna reģionā ir nesaraujami saistīta.”
Šogad izskanējušas arī apsūdzības, ka ķīniešu pilsoņi piedalās kaujās Ukrainā Krievijas pusē. Pekina šīs ziņas noliegusi un atkārtoti aicinājusi savus pilsoņus atturēties no jebkādas piedalīšanās militāros konfliktos, neatkarīgi no puses.
Ķīna paziņojusi ES, ka tā nevar pieļaut, ka Krievija zaudētu karu Ukrainā, jo tad ASV būtu iespēja pilnībā vērsties pret Ķīnu. Lai gan tas bija redzams un saprotams jau agrāk, šo varētu vērtēt kā Ķīnas paziņojumu par pievienošanos Krievijas – ZKorejas – Irānas kara koalīcijai. Tā…
— [email protected] (@u_osis) July 5, 2025
