Vita Narnicka: “Visvairāk iedzīvotāji uztraucas par nekustamā īpašuma nodokļiem, kuri viņiem krasi pieaugtu, ieviešot jaunās kadastrālās vērtības.”
Vita Narnicka: “Visvairāk iedzīvotāji uztraucas par nekustamā īpašuma nodokļiem, kuri viņiem krasi pieaugtu, ieviešot jaunās kadastrālās vērtības.”
Foto: Karīna Miezāja

Šoku par kadastrālo vērtību paaugstināšanu atliek uz vēlāku laiku 4

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
VIDEO. McDonald’s darbiniece šauj uz klientu, kurš pasūdzējies par pasūtījumu
TV24
“Esam atkal uz sēkļa!” Jānis Ikstens par situāciju valdībā 113
Lasīt citas ziņas

Saruna ar Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektori Vitu Narnicku par Valsts zemes dienesta digitalizāciju un kadastrālo vērtību noteikšanu.

Plašākai sabiedrībai jūsu vārds vēl ir samērā maz pazīstams. Varbūt atklāsiet, ko esat darījusi līdz šim?

CITI ŠOBRĪD LASA

V. Narnicka: Nu jau deviņpadsmit gadus strādāju dažādos amatos valsts pārvaldē. Mana darba galvenā tēma ir informācijas tehnoloģijas, gudrāk sakot, procesu transformācija ar tehnoloģiju palīdzību. Mani pirmie īstenotie projekti bija Iepirkumu uzraudzības birojā, pēc tam Īpašu uzdevumu ministrijas elektroniskās pārvaldes lietu sekretariātā, Valsts reģionālās attīstības aģentūrā, visbeidzot Valsts ieņēmumu dienestā. Klientu apkalpošanas portāli, dažāda veida elektroniskie pakalpojumi – tas līdz šim bijis mans lielākais darba lauks.

Esmu pārliecināta, ka valsts pārvaldei jāprot iet laikam līdzi, lai iespējami labāk pakalpotu sabiedrībai.

Pirms desmit gadiem skārienjutīgie mobilie tālruņi bija vien dažiem. Pašlaik tikai retajam to vairs nav. Tas ir tikai viens piemērs tam pārmaiņu laikam, kādā dzīvojam pašlaik.

Cik darbinieku VZD strādā pašlaik?

Mazliet vairāk par 600. Pašlaik esam sākuši aplēst, cik daudz turpmāk būtu nepieciešams, saglabājot to pakalpojumu apjomu, kāds bija 2019. gadā.

Bet vienlaikus jāapzinās, ka ļoti lielus resursus prasīs starptautiskās dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekts, kura īstenošanā, sadarbojoties ar citām valsts pārvaldes iestādēm, neizbēgami būs iesaistīts arī VZD. Ņemot vērā, ka dzelzceļa līnija šķērsos visu Latvijas teritoriju, skarot simtiem dažādu nekustamo īpašumu, darba apjoms būs milzīgs.

Visi pārveidojumi būs precīzi jāatspoguļo kadastra informācijas sistēmā – tā, lai pēc tam nerastos strīdi, kas jāizšķir tiesā. Paredzu, ka tas mums būs ļoti saspringts darba cēliens. Mēs nedrīkstam būt tas “pudeles kakls”, kurā šis vērienīgais, es pat teiktu, gadsimta projekts varētu iestrēgt.

Kādu darbinieku trūkst?

Pašlaik visvairāk trūkst augsti kvalificētu darbinieku, kuri strādā ar datiem un datu analīzi. Tāpat ļoti trūkst darbinieku ar juridiskām zināšanām.

Reklāma
Reklāma

Naudas trūkums VZD uzturēšanai, tostarp darbinieku atalgojumam, iespējams, bijis tas, kāpēc aizvadītajos gados sadārdzinājušies VZD pakalpojumi iedzīvotājiem. Kā būs turpmāk?

Tieslietu ministrija uzdevusi pārskatīt mūsu pakalpojumu cenrādi jau pirms manas stāšanās amatā. Pašlaik varu teikt, ka daļa pakalpojumu nesadārdzināsies. Bet dažās pozīcijās cenas mainīsies.

Līdz šim jau gan vienmēr sadārdzinājušies tie pakalpojumi, kuri visvairāk bijuši vajadzīgi iedzīvotājiem. Tostarp mērniekiem, kuri žēlojas, ka VZD ir ļoti dārgs. Vai iedzīvotājiem gaidāms vēl lielāks sadārdzinājums?

Domāju, ka gada vai pusotra laikā tas nenotiks. Lai pakalpojumus nesadārdzinātu mazajiem uzņēmumiem, drīzumā piedāvāsim pakalpojumu mēneša abonēšanu.

Tas nozīmē, ka neatkarīgi no pieprasītās informācijas biežuma un apjoma pakalpojumi šiem uzņēmējiem nesadārdzināsies. Vienlaikus pārskatīsim cenrādi tā, lai noteiktām iedzīvotāju grupām turpmāk nebūtu jāmaksā par pozīcijām, kuras viņiem nav vajadzīgas un kuras lieki sadārdzina viņu izdevumus.

Pašlaik iedzīvotājus satrauc jaunās kadastrālās vērtības viņiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Jā, kopš esmu šajā amatā, to es jūtu ikdienā. Visvairāk iedzīvotāji uztraucas par nekustamā īpašuma nodokļiem, kuri viņiem krasi pieaugtu, ieviešot jaunās kadastrālās vērtības.

Ja šīs vērtības nebūtu saistītas ar šo nodokli, tāpat darījumu valsts nodevām, zemes nomas maksas apmēriem, tad pilnīgi iespējams, ka par tām interesētos tikai ļoti šaurā lokā.

Tāpēc jau tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver, ka jaunās kadastrālās vērtības nebūs spēkā, kamēr nav pārskatīta nekustamā īpašuma nodokļa politika.

Tagad tiek plānots jaunās kadastrālās vērtības iesaldēt līdz 2026. gadam – kā vienreiz tas jau notika. Vai kārtējā iesaldēšana būs atrisinājums?

Kāds būs lēmums šajā jomā, tas būs politiķu rokās. Jo ilgāks laiks būs vajadzīgs lēmumam par kadastrālo vērtību paaugstināšanu, jo lielāks varētu būt šoks vēlāk, ko radītu milzu starpība starp tām vērtībām, kuras ir pašlaik un kuras būs nākotnē.

Vai VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamentā, kurā nodarbojas ar īpašumu kadastrālo vērtēšanu, jau ir vadītājs?

Nē, arī šī amata vieta jau ilgāku laiku ir tukša. Tā nebija aizņemta jau tolaik, kad VZD vadīja Solvita Zvidriņa.

Vai par šo sabiedrībai svarīgo tēmu jums jau ir bijusi saruna ar tieslietu ministru?

Man bija nozīmēta tikšanās ar viņu, bet tā vēl nav notikusi. Viņš vairākkārt paudis, ka jauno kadastrālo vērtību ieviešana var notikt tikai vienlaikus ar grozījumiem nekustamā īpašuma politikā.

Priekšlikumus likumu grozījumos, protams, virzīs Tieslietu ministrija. Bet varbūt tādi ir arī jums?

Izpētot apkopotos iebildumus, jāatzīst, ka ir lietas, pie kurām kadastrālajā vērtēšanā patiešām varētu, kā saka, piestrādāt. Piemēram, noteikti būtu vajadzīga labāka sadarbība ar citām valsts pārvaldes iestādēm un to uzturētajiem datu reģistriem, novēršot datu nesakritības.

Piemēram, ar Būvniecības valsts kontroles biroju un tā uzturēto būvniecības informācijas sistēmu, kurā no vietējām būvvaldēm saplūst informācija par ēku būvniecību.

Par nepieciešamību novērst datu nesakritību un uzlabojumiem jau ir runājuši arī jūsu amata priekšgājēji un gadiem ilgi. Bet rodas iespaids, ka nekādu uzlabojumu nav! Piemēram, par vienu un to pašu īpašumu kadastra dati joprojām nesakrīt ar Zemesgrāmatas datiem!

Jā, tāds iespaids patiešām var rasties. Pašlaik VZD kopā ar Zemesgrāmatu ir uzsācis vienotas īpašumu reģistrācijas procedūras, kurās tiks panākts tas, lai jaunie ieraksti Nekustamā īpašuma valsts kadastrā un Zemesgrāmatā notiktu vienlaikus, tādējādi novēršot datu nesakritību. Arī man, apsēžoties VZD vadītājas krēslā, pirmajā mirklī šķita, ka šīs datu nesakritības varēja novērst jau sen. Bet, iedziļinoties detaļās, tā vairs nešķiet.

Jau gadiem ilgi runājam arī par citu nesakritību. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns iestājas par īpašumu taisnīgu novērtējumu – atbilstoši to vērtībai un no tiem gūstamajam labumam. Vai ar pašreizējiem vērtēšanas paņēmieniem VZD vispār to spēj – tā, lai par ļoti dārgiem īpašumiem to īpašniekiem būtu jāmaksā krietni lielāks nodoklis nekā par pieticīgām summām celto māju īpašniekiem?

Ko VZD varētu darīt turpmāk, lai par ļoti vērtīgiem īpašumiem iegūtie dati būtu precīzāki, par to gribētu runāt, tiekoties ar tieslietu ministru.

Vai var radīt kaut kādu ideālu īpašumu novērtēšanas metodiku, par to es gan šaubos.

Jāatzīst, man pašlaik tādas nav padomā. Vienmēr būs tādi nekustamie īpašumi, kuri tirgū nonāk reti, tādējādi datus par tiem iegūt ir grūti, pat neiespējami.

Pašlaik es lielas cerības saistu ar jau pieminēto Būvniecības valsts kontroles biroju un tā uzturēto būvniecības informācijas sistēmu. Ceru, ka no tās iegūsim precīzākus datus par ēku būvniecību un atjaunošanu, kuru pēc tam varēsim izmantot nekustamo īpašumu novērtēšanā. Tas varētu palīdzēt mums iegūt precīzākus datus arī par ļoti grezniem īpašumiem, kurus tirgū piedāvā retāk nekā, piemēram, dzīvokļus sērijveida namos.

Jūsu vietnieks kadastra lietās Oskars Gabrusenoks intervijā “Latvijas Avīzei” gan sacīja, ka nevarot atrast kritērijus, pēc kuriem varētu noteikt, ko uzskatīt par ļoti greznu, attiecīgi augstāk kadastrāli novērtētu nekustamu īpašumu. Dabā tos gan var viegli atšķirt no pieticīgi celtajām ēkām.

Vienmēr esmu iestājusies par nepārtrauktu uzlabojumu kultūru, ko gribētu ieviest arī VZD darbībā. Ja nemeklēsim un neko nedarīsim, tad, protams, nekas nemainīsies.

Tieslietu ministrs cita starpā atzinis, ka aizvadītajos trijos gados VZD nav rīkotas konsultatīvās sanāksmes ar nekustamo īpašumu tirgotājiem, vērtētājiem, zemes ierīkotājiem, kas tādējādi būtu viens no uzlabojumiem, lai iegūtu precīzākus datus par īpašumiem. Vai tā ir, un vai turpmāk tādas rīkosiet?

Jā, ministra pārmetums ir vietā. Kāpēc šādas sanāksmes agrāk nav rīkotas, par to man grūti spriest. Bet 22. septembrī tādu jau sarīkojām. Esam arī vienojušies par nākamās sanāk­smes laiku.

Savulaik VZD publicēja gadskārtējos nekustamā īpašuma tirgus pārskatus. Kāpēc tagad to vairs nav?

Jūs neesat vienīgais, kurš par to jautā. Par šo trūkumu man teikuši arī daži VZD darbinieki. Pašlaik jāsaprot, cik ātri šo trūkumu varam novērst, ņemot vērā mūsu iespējas un cilvēku resursus.

Vai jums jau ir plāns, ko jūs, stājoties šajā amatā, gribētu uzlabot VZD darbībā?

Viens plāna punkts ir iestādes reorganizācija. Tas gan nācis nevis no manis, bet no ārienes. Bet arī es uzskatu, ka tā ir iespēja, kā varētu efektīvāk izmantot mūsu rīcībā esošos resursus.

Otrs plāna punkts – kadastra informācijas sistēmas modernizācija. Te saredzu lielu nepieciešamību iesaistīt to auditoriju, kurai šī sistēma vajadzīga ikdienas darbā un visvairāk.

Šis plāna punkts ir pārāk ilgi nogulējis plauktā, tagad mūs spiež iekavētie termiņi.

Vienu mācību esmu ieguvusi jau agrāk. Katru darba dienu beidzot, pirms došanās uz mājām es ierakstu savā kalendārā, kas man noteikti jāizdara rīt. Secīga plānošana man palīdz izturēt šo slodzi, atlicinot laiku arī sev un nemēģinot visas problēmas atrisināt uzreiz. Ja kāds saka, ka to spēj, tad tas man ir brīnums. Vadīt šo iestādi – man tas lielā mērā ir izaicinājums. Es centīšos pieņemt to ar godu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.