“Rīgas Siltums” – kārtējais piemērs, ka valsts kapitālsabiedrību pārvaldība Latvijā ir izgāzusies 0
Autors: Andris Kulbergs, Saeimas deputāts, “Apvienotais Saraksts”
Valsts kapitālsabiedrību pārvaldība Latvijā ir kļuvusi par dziļi iesakņotu problēmu, un ir pienācis brīdis to beidzot reformēt. Rīgas Siltuma (RS) gadījums ir kārtējais skaļais piemērs, kas parāda, cik sistemātiski un gadiem ilgi tiek pieļauta necaurspīdīga, interešu konfliktiem caura prakse valsts un pašvaldību uzņēmumos.
Izmeklējot Rail Baltica projektu, jau bija redzams, cik traģiski tiek pārvaldīti valsts uzņēmumi. Tagad redzam, ka Rīgas Siltums ir nākamā bedre. Kad trīs no trijiem lielajiem valsts uzņēmumiem demonstrē identiskas pārvaldības problēmas, tas vairs nav nejaušs izņēmums — tā ir sistēmiska valsts pārvaldības krīze.
Rīgas Siltuma padomes darbs nonācis zem lupas
Pirmdien, 6. oktobrī, tiek sasaukta AS “Rīgas Siltums” akcionāru sapulce, lai izvērtētu uzņēmuma padomes darbu. Šis būs pārbaudes brīdis ne tikai Rīgas Siltumam, bet arī Andra Grafa vadītajam Baltijas Korporatīvās Pārvaldības institūtam (BCGI), kas gadiem sevi pozicionējis kā “labas pārvaldības” etalonu Latvijā.
Ironiski, ka gan Rīgas Siltums, gan tā padomes un valdes locekļi ir šī institūta biedri vai absolventi. Jautājums ir viens: vai šī padome un valde tiešām ir darījusi visu iespējamo, lai rīdzinieki par siltumu maksātu pēc iespējas mazāk?
Rezultāts runā pats par sevi: Rīgai ir dārgākais siltuma tarifs Baltijā – pie līdzīgām gāzes un šķeldas cenām kā Viļņā un Tallinā. Kad sabiedrība sāka uzdot neērtus jautājumus, RS padome pēkšņi “reaģēja” — tieši piecas minūtes pirms plānotās padomes atlaišanas zibenīgi atbrīvoja valdes priekšsēdētāju Ivaru Pētersonu. Šis solis vairāk izskatās pēc mēģinājuma atrast “grēkāzi”, nevis sakārtot uzņēmuma pārvaldību.
Sistēma, kas gadiem garantē peļņu dažiem uz rīdzinieku rēķina
Rīgā jau gadiem darbojas absurda un rūpīgi sargāta siltuma iepirkuma sistēma. Tā paredz, ka RS par paaugstinātu cenu pērk siltumu no privātām šķeldas katlumājām, kamēr valstij piederošajā TEC-2 tiek izmests siltums, kas ražots praktiski par velti. Latvenergo TEC-2 siltums tiek neizmantots, jo to ekonomiski neizdevīgi pārdot RS, kur priekšroka tiek dota privātiem piegādātājiem. Rezultātā rīdzinieki maksā vairāk, valsts zaudē, un pārmaksātā nauda nonāk dažās privātās kabatās.
Privāto katlumāju peļņas rādītāji, kas publiskoti, ievērojami pārsniedz jebkādu normālu komerciālu robežu – tie ir lielāki nekā azartspēļu biznesā. Un vēl trakāk – daļa šo uzņēmumu vadītāju un īpašnieku vienlaikus sēž Rīgas Siltuma padomē, kur lemj par iepirkumiem no pašu biznesa.
Padomes locekļu interešu konflikti – fakti, ne aizdomas
Rīgas Siltuma ilgstošākais padomes loceklis Matīss Paegle ir spilgts piemērs tam, kā interešu konflikti tiek institucionalizēti.
· Kopš 2020. gada 4. decembra M. Paegle ir RS padomes loceklis.
· Līdz 2020. gada 7. decembrim viņš bija arī SIA “Gren Rīga” (agrāk “Energia Verde”) valdes loceklis – uzņēmumā, kas pārdod RS siltumenerģiju.
· Pēc tam Paegle turpināja gandrīz 2 gadus pārraudzīt šo projektu kā BaltCap investīciju direktors, līdz pārspīlēti pelnošais siltuma ražošanas projekts tika pārdots.
Šī “Energia Verde” katlumāja atrodas tieši blakus Latvenergo TEC-2 žogam – divi skursteņi blakus: viens valsts uzņēmumam, kas izmet siltumu gaisā, otrs privātam, kas siltumu pārdod RS. Formāli amati pārklājās tikai trīs dienas, taču Paegles ilgstošā saistība ar šo projektu (2018–2022) un BaltCap loma tajā padara situāciju par skaidru interešu konfliktu.
Papildus tam Paegle piedalījies RS padomes locekļu nominācijas komisijā, kurā bija pārstāvēts arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts, tādējādi apstiprinot pats savus biedrus. Viņš agrāk bijis arī AS Latvenergo valdes loceklis, no amata atbrīvots pēc tam, kad drošības iestādes (DP, SAB un Ģenerālprokuratūra) atņēma pielaidi valsts noslēpumam.
Likuma izpratnē – klajš interešu konflikts
Saskaņā ar Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1. pantu, interešu konflikts ir situācija, kurā amatpersonas darbība ietekmē vai var ietekmēt viņas personiskās vai mantiskās intereses.
Šajā gadījumā tas ir tieši noticis – M. Paegle, būdams padomes loceklis uzņēmumā, kas iepērk siltumu no viņa pārraudzītā Gren Rīga, atradās situācijā, kur viņa lēmumi tieši varēja ietekmēt šo uzņēmumu finanšu rezultātus. Tas ir klajš interešu konflikts, neatkarīgi no tā, vai formāli tika parakstīti konkrēti lēmumi.
Papildus tam Konkurences likuma 18. panta 3. daļas 4. punkts aizliedz izmantot komerciāli sensitīvu informāciju, lai radītu priekšrocības citam tirgus dalībniekam. Tieši šāda situācija šeit ir radusies. OECD vadlīnijas uzsver – interešu konflikts nav tikai prettiesiska darbība, tas ir uzticības zuduma risks. Paegles gadījums ir klasisks piemērs tam, kā tiek grauta sabiedrības uzticība valsts uzņēmumu pārvaldībai.
Arī citi padomes locekļi ar apšaubāmu reputāciju
Otrs RS padomes loceklis Mārtiņš Lazdovskis 2015. gadā zaudēja pielaidi valsts noslēpumam un tika atbrīvots no Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amata. Piecus mēnešus vēlāk viņš sāka strādāt VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, bet 2023. gada decembrī kļuva par Rīgas Siltuma padomes locekli. Arī viņš ir Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta biedrs.
Tas rada loģisku jautājumu – vai šis institūts patiesībā ir “kvalifikācijas sertifikāts” cilvēkiem, kas tiecas ietekmēt valsts kapitālsabiedrības, nevis labas pārvaldības garants?
KNAB redz bibliotekāres, bet neredz miljonārus
KNAB aktīvi konstatē interešu konfliktus skolotājām, kas piestrādā par bibliotekārēm, bet neredz kliedzošus interešu konfliktus miljonu vērtos siltuma iepirkumos. Kad privātu katlumāju biznesa pārstāvji iekārtojas valsts uzņēmumu padomēs, lai nodrošinātu sev izdevīgus noteikumus, tas ne tikai izkropļo tirgu, bet arī rada simtos miljonu eiro lielu kaitējumu iedzīvotājiem.
Fakti, kas nerunā par labu RS padomei un valdei
· M. Paegle no 2018. līdz 2022. gadam bija BaltCap atbildīgais par “Energia Verde” projektu, vienlaikus RS padomes loceklis.
· “Energia Verde” (tagad “Gren Rīga”) ir siltuma ražotājs, kas nodrošina apmēram 10% siltuma Daugavas labajā krastā.
· Pastāv risks, ka Paeglem bija pieejama komerciāli jutīga informācija, ko varēja izmantot BaltCap interesēs.
· Paegle kā Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta biedrs pats piedalījies citu padomes locekļu atlasē.
· RS padome nav novērsusi nepilnības siltumtirgū, nav mazinājusi privāto katlumāju ietekmi un nav nodrošinājusi uzņēmuma finansiālo stabilitāti.
Noslēgums
Esmu nosūtījis vēstuli AS “Rīgas Siltums” akcionāriem ar aicinājumu kritiski izvērtēt gan padomes, gan valdes darbu. Visiem iesaistītajiem bija pietiekami daudz laika un iespēju novērst šos kropļojumus, bet tie nav novērsti. Rezultātā Rīgas iedzīvotāji pārmaksā par siltumu vairāk nekā jebkur citur Baltijā, un uzņēmuma finanšu rādītāji kļūst arvien vājāki.
Gaidīsim, kā pirmdien akcionāri lems – vai viņi beidzot izvēlēsies sakārtot šo sistēmu, vai turpinās klusēt.
Un visbeidzot – vai jūs savā uzņēmumā pieņemtu darbā šādus padomes locekļus?
