RTU zelta absolvente Katrīna Kronberga ir datorsistēmu analītiķe, kura uzrakstījusi romānu un šobrīd mācās rakstīt un saprast dzeju.
RTU zelta absolvente Katrīna Kronberga ir datorsistēmu analītiķe, kura uzrakstījusi romānu un šobrīd mācās rakstīt un saprast dzeju.
Foto: Timurs Subhankulovs

Katrīna Kronberga: Datorzinātnes izvēlējos arī finansiālu apsvērumu dēļ 0

“Jo vairāk jomās darbojies, jo grūtāk sasniegt izcilību kādā no tām, tomēr nevēlos atteikties ne no kā un cenšos būt iespējami laba visur, kur darbojos,” teic Katrīna Kronberga – datorsistēmu analītiķe, kura aizrāvusies arī ar literāro jaunradi. Pērn viņa ieguva profesionālā maģistra grādu, absolvējot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studiju programmu “Datorsistēmas”.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas
Tā kā Katrīnas vidējā atzīme bija 9,1 un maģistra darbs tika novērtēts ar 10 ballēm, viņa iekļauta RTU zelta absolventu izlasē.

Sarunā ar “Latvijas Avīzi” Katrīna atzīst, ka maģistrantūrā saņēmusi augstākus vērtējumus nekā bakalaura studijās. “Tas tāpēc, ka studijas maģistrantūrā bija cieši saistītas ar to, ko daru savā darbā. Varēju vilkt paralēles starp to, kas bija jāapgūst studijās, un saviem darba pienākumiem. Turklāt piedāvātie studiju kursi mani ļoti interesēja,” stāsta izcilā absolvente.

CITI ŠOBRĪD LASA

Katrīna strādā uzņēmumā “WeAreDots” par sistēmu analītiķi.

Pētījusi mākslīgo intelektu

Katrīnas augsti novērtētā maģistra darba tēma nespeciālistiem varētu būt grūti izprotama: “Datu analītikas uzdevumu metožu informācijas repozitorija projektējuma izstrāde”.

Katrīna skaidro: darbs saistīts ar mākslīgo intelektu.

“Ir ļoti daudz dažādu veidu, kā radīt mākslīgo intelektu; ir arī ļoti daudz problēmu, ko var risināt ar mākslīgā intelekta starpniecību. Piemēram, mākslīgais intelekts var apstrādāt ļoti dažādus datus. Kad studēju, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju fakultātē, strādāju par zinātnisko asistenti.

Kādā no pētījumiem saskārāmies ar problēmu, ka bija jāizmanto mākslīgais intelekts, bet nebija skaidrs, kādus datus mums vajag un kuru mākslīgā intelekta veidu izmantot. Tad radās doma maģistra darba ietvaros projektēt tādu kā bibliotēku, kurā pētnieki varētu saglabāt informāciju par to, kāda veida mākslīgo intelektu kāda veida problēmu risināšanai viņi izmantojuši un kādi dati lietoti.

Šāda bibliotēka var noderēt, lai pētnieki varētu izmantot citu pieredzi, mācīties no tās, nevis visu domāt no jauna,” viņa stāsta. Vai šī bibliotēka tiks tālāk lietota un attīstīta, Katrīna nezina. Tā atstāta RTU ziņā.

Dzimumu stereotipi IT jomā

Jautāta, vai RTU piedāvātais studiju līmenis ir atbildis gaidām, meitene atzīst, ka maģistrantūrā līmenis bijis daudz augstāks nekā bakalaura studijās, kur daļa studiju kursu šķituši nelietderīgi vai mūsdienām nepiemēroti.

Bakalaura studiju pirmajā kursā studenti bijuši tik ļoti neapmierināti ar kāda studiju kursa kvalitāti, ka iesnieguši sūdzību.

RTU no šī studiju kursa atteicās, taču tikai pēc trim gadiem. Tomēr šis gadījums Katrīnai ļāvis secināt, ka arī studentiem pašiem ir iespēja kaut ko mainīt.

Reklāma
Reklāma

Vēl viena studiju ēnas puse: studenti ne vienmēr bijuši gatavi studijām. Piemēram, bakalaura studiju laikā atbira apmēram puse grupas biedru. “Domāju, tas tāpēc, ka šajā studiju programmā bija daudz valsts budžeta vietu, kā arī tāpēc, ka ikdienā jaunieši daudz sēž pie datora, spēlē spēles, klejo internetā un domā, ka studijās būs līdzīgi. Runājot ar dažiem studiju biedriem, sapratu, ka viņi nākuši studēt datorzinātni, jo mamma tā gribējusi,” atceras Katrīna.

Sabiedrībā valda stereotips, ka darbs informācijas tehnoloģiju jomā vairāk piemērots puišiem.

Tā arī Katrīnas studiju grupā no 30 studiju biedriem tikai trīs bija meitenes, bet pabeidza studijas vien divas. Tajā pašā laikā Katrīna norāda, ka viņas apgūtā profesija – sistēmu analītiķe – IT jomā tiek atzīta par sievišķīgāko. “Ikdienā darbā redzu, ka programmētāji pārsvarā ir vīrieši, bet analītiķes – sievietes. Tā tas ir arī konferencēs vai kursos – ja runa par sistēmu analītiku, tad dalībnieces ir pārsvarā sievietes.

Iespējams, tā ir tāpēc, ka programmēšana ir ļoti tehnisks darbs, kurā tikpat kā nav saskares ar cilvēkiem, kamēr sistēmu analītiķiem ir daudz sarunu ar klientiem, ir jāsaprot cilvēku psiholoģija, jābūt kārtīgam, jāzīmē kādas skices,” stāsta Katrīna.

“Domāju, tas, ka sieviešu IT jomā nav daudz, saistīts arī ar audzināšanas stereotipiem, ar to, ka zēnus vairāk rosina spēlēties ar konstruktoriem, bet meitenes ar lellēm. Taču nekādu reālu ierobežojumu sievietēm strādāt IT jomā nav.”

Savā ikdienas darbā viņa ir kā starpposms starp klientu un programmētāju.

Tieši sistēmu analītiķim klients izstāsta, kāda datorsistēma viņam būtu vajadzīga. Sistēmu analītiķis apstrādā šo informāciju, nodod to tālāk programmas izstrādātājiem. Daudzi analītiķi gan līdzdarbojas arī programmēšanā.

“Man ļoti patīk mans darbs. Pateicoties tam, uzzinu daudz ko jaunu. Piemēram, tagad izstrādājam piedāvājumu putnkopības uzņēmumam. Lai to paveiktu un labāk saprastu, kas klientam vajadzīgs, man arī daudz jāuzzina par putnkopību,” atklāj Katrīna.

Gaida romāna izdošanu

Katrīnai bijuši labi panākumi vairākos literāros konkursos, kam iesūtījusi pašas radītos stāstus vai romānus. Piemēram, viņas sarakstīts stāsts publicēts izdevniecības “Zvaigzne ABC” izdotajā fantāzijas un fantastikas stāstu krājumā “Piena ceļa dvēseles”.

Meitene arī ieguvusi otro vietu “Zvaigznes ABC” rīkotajā konkursā “Nacionālais bestsellers”, un tajā augsti novērtētais romāns tiek gatavots izdošanai. Literārus darbus viņa raksta jau kopš agras bērnības, bet uzrakstīt romānu nolēma, kad mācījās 10. klasē, un vairākus gadus pie tā arī strādāja.

Kāpēc Katrīna savulaik izvēlējusies eksaktas jomas studijas, ja aizrāvusies arī ar rakstniecību?

“Kad mācījos vidusskolā, man bija ļoti plašas intereses un daudz variantu, ko varētu mācīties un ko varētu darīt nākotnē,” viņa stāsta.

“Vienu brīdi visvairāk domāju par medicīnas studijām, jo mana mamma ir mediķe un skolā man ļoti patika bioloģija, it sevišķi ģenētika. Tajā pašā laikā mani ļoti interesēja literatūra un valodas, kuras arī labi padevās. No idejas par medicīnas studijām atteicos tāpēc, ka Rīgas Stradiņa universitātes atvērto dur­vju dienā viens no studentiem godīgi pateica: ja izvēlēsieties medicīnas studijas, nekam citam laika neatliks, un, arī strādājot medicīnā, jāfokusējas tikai uz to. Es zināju, ka gribu arī radoši darboties – rakstīt, tāpēc meklēju citu studiju jomu. Tieši datorzinātnes izvēlējos ne tikai intereses, bet arī finansiālu apsvērumu dēļ. Zināju, ka šī joma ir ļoti pelnoša.”

Katrīna gan piebilst, ka arī viņas darbs IT jomā ir gana radošs.

“Piemēram, problēmas jārisina radoši. Ja to nedara radoši, tad nonāk pie secinājumiem, pie kādiem kāds jau ir nonācis. Un tad, visticamāk, netiks uztaisīts nekas jauns, bet gan pārtaisīts kaut kas jau esošs,” viņa saka.

“Domāju arī, ka mana radošā puse daudz ko iegūst no manas tehniskās puses un tehniskā puse iegūst no radošās puses. Rakstot man ļoti noder manas tehniskas zināšanas. Mani darbi bieži ir zinātniskās fantastikas jomā, tad noder apjausma, kas tehniski ir un kas nav iespējams. Turklāt, pateicoties eksaktās jomas studijām, sižetu spēju veidot loģiski”.

Tagad Katrīna turpina rediģēt romānu, lai tas būtu gatavs izdošanai. Tas uzrakstīts zinātniskās fantastikas žanrā un stāsta par dzīvi pēc apokalipses, par sapņu piepildīšanu un atteikšanos no fanātisma.

Meitene iedziļinās arī dzejas noslēpumos, apmeklējot Literārās akadēmijas dzejas meistardarbnīcu. “Ikdienā lasu ļoti daudz, taču pamanīju, ka, lasot liela apjoma tekstu, sāku skriet tam pāri, neuztverot sīkas nianses. Prātoju, kas man varētu palīdzēt tekstu uztvert niansēs. Iedomājos par dzeju. P

usaudža gados esmu daudz rakstījusi arī dzeju, bet nekad nebiju to nopietni lasījusi. Sāku lasīt un sapratu, ka tajā ir lietas, ko nesaprotu.

Man patīk visu saprast un izdarīt kārtīgi, tāpēc pieteicos dzejas meistardarbnīcā.”

Kā iespējams nodarboties ar rakstniecību, ja jāstudē un jāmācās? Katrīna atzīst, ka, rakstot maģistra darbu, rakstīšanu nācies piebremzēt, tomēr, “ja man ir liela vēlme kaut ko uzrakstīt, tad arī vakarā pēc darba slēdzu iekšā datoru un rakstu, pat ja ir grūti saņemties”.

Turklāt rakstīšana ir atslodze pēc darba IT jomā. Katrīna plāno arī nākotnē turpināt rakstīt: “Ir liels gandarījums, ja mans literārais darbs tiek novērtēts, ja cilvēki saka, ka viņiem paticis.”

Katrīnai ir arī citas radošas nodarbes: viņai patīk dziedāt korī un viņa vēlas mācīties zīmēšanu.

Kas ir RTU Zelta fonds?

RTU absolventu Zelta fonds ir izveidots 2010. gadā, lai cildinātu izcilākos RTU absolventus, informētu sabiedrību par viņu sasniegumiem un veicinātu absolventu karjeras izaugsmi. Zelta fondā iekļauj labākos un spējīgākos absolventus, novērtējot gan viņu sekmes, gan arī zinātniskās un sabiedriskās aktivitātes. RTU Zelta fondā iekļautie studenti ir arī kā rosinājums potenciālajiem darba devējiem novērtēt RTU labāko absolventu sasniegumus un dot viņiem darbu.