Suņi turpina slimot un mirt; iebilst pret nodokļu naudas izmantošanu pētījumiem 16
Veterinārārsti konstatē arvien jaunus saslimšanas gadījumus ar bīstamo barības vada dilatācijas jeb megaesophagus (ME) slimību – decembrī konstatēti deviņi jauni gadījumi.
Pirms 2014. gada Latvijā vidējais diagnosticēto gadījumu skaits klīnikās bijis viens divi gadā, tāpēc to uzskatīja par retu slimību. Bet kopš pērnā maija pusgada laikā konstatētas 70 saslimšanas. Pēdējā pusotra gada laikā Latvijā apstiprināti 140 saslimšanas gadījumi, kas ir vairāk nekā, piemēram, ASV Pensilvānijas štata references universitātes klīnikā, kur šāds daudzums konstatēts desmit gadu laikā.
Latvijā pēdējā pusgada laikā no šīs slimības miruši vai sliktā veselības stāvokļa dēļ iemidzināti 13 suņi. Šī slimība ir barības vada paplašināšanās un barības vada motorikas slimība, un tā ir visbiežākais barības atvemšanas cēlonis suņiem un kaķiem. Dzīvniekiem slimība ir mokoša, un pētnieki ir ieinteresēti pēc iespējas ātrāk noskaidrot saslimšanas cēloni.
Suņi slimo gan pilsētās, gan laukos. Slimība visbiežāk novērojama pieaugušiem, vidēju un lielu šķirņu vīrišķā dzimuma suņiem. Pētījumā, kurā iesaistījušās 20 veterinārās klīnikas, nav bijis neviens patversmes suns. Ir gan zināmi atsevišķi gadījumi patversmes suņiem, bet šajos gadījumos veterinārārsts nav vērsies pie pētījuma veicējiem.
Aizdomas par barību
Visbiežāk konstatētais kopīgais faktors saslimušajiem suņiem ir barošana ar viena zīmola barību. Pētnieki to sauc par zīmola “A” barību, bet, kā jau izskanējis publiskajā telpā, 94% suņu baroti ar “Dogo” barību.
“Dogo” ražotāja AS “Tukuma Straume” valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks ir pārliecināts par uzņēmumā ražotās barības kvalitāti un noliedz, ka suņu saslimšanā būtu vainīga barība. Pārtikas un veterinārais dienests esot veicis 15 pārbaudes 40 dažādiem paraugiem, BIOR veicis izmeklējumus, pētījumu grupa ir veikusi barības pārbaudi. “Līdz šim visās analīzēs rezultāts ir bijis viens un tas pats – barība atbilst normām un prasībām. Ja šķiet, ka vajag pētīt vēl – var droši pētīt, jo esam pārliecināti par ražotās barības kvalitāti. Taču jau tagad varam teikt, ka šī ir visvairāk pārbaudītā suņu barība Latvijā,” apgalvo Podnieks. PVD pārstāve Ilze Meistere norāda – nedz ķīmiskais, nedz mikrobioloģiskais piesārņojums dzīvnieku barības paraugos laboratoriski nav konstatēts. Tāpēc PVD neesot pamata atsaukt šo barību.
“Tukuma Straume” jau izteikusi gatavību piedalīties pētījumā, uzņēmums piekrīt arī tālākiem barības izmeklējumiem. A. Podnieks stāsta, ka uzņēmumā ražoto barību lieto 33 tūkstoši suņu, līdz ar to kopējais saslimušo suņu daudzums uz kopējā fona ir neliels.
Pabeigta puse
Līdz šim pētnieki izpildījuši aptuveni pusi no BIOR pētījuma plāna, ko apstiprinājusi ZM. Šobrīd Somijā un Zviedrijā turpinās izmeklējumi botulisma atklāšanai. Vēl jāveic kontroles grupas komplektācija un izmeklēšana. Dzīvnieku barības paraugi vēl nav izmeklēti organofosfātu un nezināmu vielu atklāšanai. Arī barības izmeklējumi nav pabeigti – jāveic organofosfātu un nezināmu vielu izpēte, kā arī atlikusi barības kvantitatīvā analīze. Šie izmeklējumi arī prasa vislielākās izmaksas, jo paredzēts paraugus nosūtīt uz ASV.
“ASV Aiovas štata universitātes veterinārās diagnostikas laboratorijā un patoloģijas departamentā notiktu izmeklējumi organofosfātu atklāšanai un GC/MS skrīnings. Esam vienojušies, ka ekspertīzi sniegtu šīs laboratorijas speciālisti – toksikologs Stīvs Enslijs, gastroenterologs Als Jergens un citi. Pati esmu plānojusi būt patoloģijas departamentā trīs četras nedēļas, kamēr notiek izmeklējumi,” atklāj vadošā pētniece Ilze Matīse.
Šos izmeklējumus paredzēja veikt BIOR pētījuma plāns, kuru pērn maijā apstiprināja ZM. Pārtraucot pētījumu jebkurā tā posmā, tas ir uzskatāms par pārtrauktu, nevis pabeigtu, jo nebūs noskaidrots galvenais pētījuma mērķis, uztraucas veterinārārste Lita Konopore. “Šī situācija rada jautājumu – vai Latvijas valstī ir sviras, ko iedarbināt, lai īsā laikā objektīvi reaģētu uz pēkšņas dzīvnieku veselības problēmas izpēti sabiedrībā?” pētījuma nozīmi pamato Matīse. Pateicoties pētījumam un sabiedrības informēšanai par šo slimību, ME gadījumi tiek ātrāk diagnosticēti un mirušo suņu proporcija sarukusi no 30% pagājušā gada pirmajā pusē līdz 17% pagājušā gada otrajā pusē.
Kā kļuvis zināms “LA”, slimo un mirušo suņu īpašnieki pat ir gatavi veidot īpašu fondu, ar kura starpniecību vāktu finanšu līdzekļus pētījuma pabeigšanai.
Atšķiras summas
Pēc Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) aprēķiniem, pētījuma pabeigšanai līdz maijam vēl būtu nepieciešami 32 tūkstoši eiro. Lielākās izmaksas paredzētas izmeklēšanai organofosfātu atklāšanai, audu, asiņu un barības skrīningam, barības kvantitatīviem izmeklējumiem, liecina “LA” rīcībā esošā informācija. Paredzēts galvenās pētnieces komandējums uz ASV, lai veiktu padziļinātus pētījumus. Jāpiebilst, ka līdz šim četru pētnieku darba samaksa bija 6843,80 eiro, ieskaitot nodokļu nomaksu, un šī summa ir tik maza, pateicoties tam, ka daudzi ļoti dārgi eksperti, apzinoties ierobežoto pētījuma budžetu, neliedz savus padomus un iesaistās darbā bez maksas, skaidroja LVB vadītāja Māra Viduža.
Latvijas Veterinārārstu biedrība norāda, ka pētījums apturēts pēc barības ražotāja un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) iniciatīvas. “Tukuma Straume” ir LOSP biedre. Uz jautājumu, vai LOSP iniciējis pētījuma pārtraukšanu, organizācijas vadītājs Edgars Treibergs atbild apstiprinoši. “Kad prasījām atskaitīties par izlietoto naudu, pētnieki nevarēja nevienu ciparu nosaukt. Vai tiešām mums kā nodokļu maksātājiem jāmaksā par suņu slimības pētījumiem, kas nav galvenā slimība valstī? Kāpēc nepiešķir naudu zirgu pneimonijas vai Q drudža izpētei? Mēs tagad netiekam ar Āfrikas cūku mēri galā. Tā ir viena liela afēra, jo suņu slimība nav pirmajā vietā,” sašutis LOSP vadītājs, piesaucot pat iespējamos tiesu darbus.
Pasūtītāja – ZM – pārstāve Dagnija Muceniece apliecina, ka pētījums nekādā ziņā nav apturēts, tas bija jāpabeidz decembrī, un piešķirtais finansējums – aptuveni 10 tūkstoši eiro – izlietots. ZM šobrīd minēto pētījumu uzskata par pabeigtu, lai gan vēl tiek gaidīti pēdējie izmeklējumu rezultāti no ārvalstu laboratorijām. “Pētījuma turpināšanai ir vajadzīga pietiekami liela summa, kuras izlietojums būtu jāpamato. Diemžēl pētījuma secinājumi nesniedz nevienu konkrētu rādītāju vai argumentu, kas liecinātu par to, kas ir saslimšanas cēlonis. Ir tikai minējumi. Lai turpinātu pētījumu, ir vajadzīga detalizētāka, dziļāka un zinātniski pamatota programma. Šobrīd šādas programmas nav. Mūsu prioritāte ir pārtikas aprites drošība un lauksaimniecības dzīvnieki,” norāda ZM pārstāve.
LVB vadītāja Māra Viduža ieteica dzīvnieku īpašniekiem lasīt informāciju LVB mājaslapā un izdarīt katram pašam savus secinājumus. Veterinārārsti novērojuši, ka klīnikās atgriežas saslimušie suņi, kuru stāvoklis bija stabilizējies. “Izskatās, ka dzīvnieki ilgtermiņā ar šo kaiti nevarēs sadzīvot,” atzīst veterinārārste Lita Konopore.
