TESTS: 10 jautājumi, kas noteiks – tu esi pakļauts labam vai sliktam stresam 0
Pārāk maz stresa dzīvē var izraisīt koncentrēšanās trūkumu un pat depresiju, jaunā grāmatā apgalvo “prāta fitnesa” eksperti Endijs Bārkers un Beta Vuda.
Pārāk daudz stresa, kā jau visi esam apguvuši, nav nekas labs, bet kādam jābūt optimālajam?
Jaunajā grāmatā “Unlock You” Bārkers un Vuda radījuši testu, lai palīdzētu noteikt, vai cilvēka stress it “labs” vai “slikts”.
“Dzīve vispār bez stresa nav nekas labs, tā liek zaudēt jēgas un mērķa izjūtu,” viņi skaidro. “Patiesībā zināms spiediens ir būtiski svarīgs pilnvērtīgai dzīvei.
“Var to iedomāties kā kalnu,” iesaka eksperti. “Kreisā nogāze simbolizē ceļu no nulles stresa līmeņa līdz augstākajam veiktspējas punktam. Zemākajā punktā tu esi neiedvesmots, nemotivēts, bez nolūka vai mērķa. Dodoties augšup pa nogāzi un spiediens pieaug, tu sāc just satraukumu un prieku.”
Savukārt kalna galotnē tu esi labākajā formā, pilnībā iekustējies, plūsmā. Bet, kad esi garām šim punktam, bet spiediens joprojām turpina pieaugt, stresa sāk kļūt pārāk daudz, un tu nokļūsti labās puses lejupejošajā nogāzē.
“Tava spriestspēja pazeminās, tu sāc justies dusmīgs un negatīvi noskaņots, un, tā turpinot, droši iedzīvosies fiziskās un mentālās problēmās,” viņi uzsver.
Lai noteikti, vai tavs stress ir labs vai slikts, atbildi uz dažiem jautājumiem!
No rīta pamostoties, pirmās domas parasti ir:
