No purva nācis 0
Pārmaiņas radošajā rokrakstā sākās, kad māksliniece sāka kombinēt materiālus. Impulss nāca nejauši. Mežā sēņojot, viņa atrada daudzus interesantas formas zarus, kurus žēl bija pamest, un māksliniece izlēma likt tos lietā. Vispirms pielāgoja alus kausu rokturu vietā, tad sāka izmantot citiem traukiem. No zariem pamazām keramiķe pārgāja uz purva saknēm, un ar to viņa atšķiras no amata māsām.
Apskatot kūdras slāņa dziļumus, var atrast tūkstoš gadu senas koku saknes, kas garajā laikā un īpašajos apstākļos kļuvušas ļoti blīvas. Dabiskās koka sakņu formas labi papildina askētisko keramiku. Ar koka krāsu sader gan atturīgā, gan dzīvespriecīgā tonī glazēti māla trauki. Traukiem, kurus paredzēts likt cepeškrāsnī, gan koka detaļas neizmanto.
Glazēšanai noder kvalitatīvas vācu glazūras, ko sertificētas pārtikas sagatavošanā izmanto traukiem. Tas ļauj tos lietot pat inventāra kvalitātes ziņā visprasīgākajos restorānos. Un šādus pasūtījumus māksliniece saņem bieži.
Pēdējā laika keramiķes jaunums un meistarstiķis ir paprāvi caurduri (jeb duršlāgi – kurzemnieku mēlē) uz kājiņām, kuros katrs caurums izveidots ar speciālu caurulīti. Ceplī top arī mazas lietiņas, piemēram, svecīšu dzēsēji, kas ar savu rotaļīgo formu un plastisko saknīti ir labs suvenīrs. “Man patīk, ja keramikas trauki tiek likti lietā un tos praktiski izmanto. Katram mākslinieka gatavotam traukam ir dvēsele, kas vēlas dzīvot, vēlas, lai to ņem rokās, piepilda un mazgā!” pārliecināta Linda.
