Triecienus saņēmuši kuģi un enerģētikas objekti! Ukraina Krimā ķērusies pie Krievijas degvielas apgādes 0
Ukraina turpina mērķtiecīgi sist pa Krievijas apgādes ķēdēm Krimā, īpaši degvielas un enerģētikas infrastruktūru, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” skaidro NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Viņš norāda, ka cīņa par degvielu Krimā un Melnajā jūrā turpinās, un naktī uz 7. datumu situācija sasniegusi jaunu intensitātes līmeni. Ukrainas spēki veikuši triecienus vairākiem kuģiem, kas, pēc Slaidiņa teiktā, bija saistīti ar Krimas apgādi.
Triecienus esot saņēmuši astoņi degvielas kuģi, viens kravas kuģis un prāmji. Operāciju veikusi Ukrainas bezpilota sistēmu vienība, kas pazīstama kā “Maģāra putni”. Tā ir viena no Ukrainas dronu spēku vienībām, kas aktīvi darbojas arī jūras virzienā.
Pēc Slaidiņa vērtējuma, šie kuģi nodrošināja degvielu Krimas vajadzībām, turklāt ne tikai civilajam sektoram. Viņš uzsver, ka šādos apstākļos degvielas kuģu pārvietošanās uz Krimu tiešā veidā saistīta arī ar militāro apgādi, jo degviela nepieciešama Krievijas armijai pussalā.
Majors norāda, ka triecienu raksturs liecina par konkrētu mērķi – ne vienmēr pilnībā nogremdēt kuģi, bet padarīt to nevadāmu un nederīgu izmantošanai. Trāpījumi bijuši pa kuģu vadības daļu, tostarp komandtiltiņu, lai kuģis vairs nevarētu pilnvērtīgi pārvietoties un kļūtu par dreifējošu objektu.
Vēlāk parādījusies informācija, ka dienas laikā triecienus saņēmuši vēl divi kuģi. Tas, pēc Slaidiņa domām, rāda, ka Ukraina šai Krievijas apgādes sistēmai pieķērusies ļoti nopietni un cenšas to pakāpeniski padarīt arvien mazāk izmantojamu.
Viens no skartajiem kuģiem esot bijis “Aleksejs Savrasovs”, kas minēts arī starptautiskajās sankciju datubāzēs. Šis kuģis nav darbojies tikai Melnajā jūrā, bet kuģojis arī citos maršrutos, tāpēc tā iesaiste Krimas apgādē ir īpaši zīmīga.
Slaidiņš norāda, ka publiskajā telpā parādījušies vairāki video pierādījumi par šiem triecieniem. Īpaši aktīvi tos publicē ar “Maģāra” vienību saistītie profili. Majors arī salīdzina Ukrainas dronu vienības ar Krievijas “Rubikon” vienību, uzsverot, ka abas puses arvien vairāk izmanto bezpilota sistēmas kā būtisku kara instrumentu.
Viņa vērtējumā šobrīd Melnās jūras un Krimas virzienā faktiski notiek gaisa un jūras kauja. Ukraina jau iepriekš ar jūras droniem un citiem līdzekļiem būtiski ierobežojusi Krievijas flotes iespējas Melnajā jūrā, bet tagad arvien lielāka nozīme ir cīņai gaisā un triecieniem pa apgādes objektiem.
Slaidiņš atgādina arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teikto, ka kara iznākums lielā mērā būs atkarīgs no situācijas gaisā. Ukrainai, pēc viņa domām, ir izdevies jūrā ievērojami attīrīt telpu no Krievijas klātbūtnes, frontē apturēt pretinieku, bet nākamais izšķirošais posms būs tieši gaisa telpa un spēja sist pa Krievijas degvielas un militārās apgādes sistēmu.
Vienlaikus Slaidiņš brīdina, ka Ukrainai jārēķinās arī ar Krievijas atbildes soļiem, tostarp masīviem apšaudes uzbrukumiem. Ja Ukraina turpina sist pa Krimas enerģētiku un degvielas apgādi, Maskava, visticamāk, centīsies atbildēt ar intensīvākiem triecieniem.
Ukrainas bruņotie spēki turpina uzbrukumus arī Krimas enerģētiskajiem objektiem. Pēc Slaidiņa teiktā, NASA satelīti fiksējuši plašu ugunsgrēku Krimas rietumu daļā, kas var liecināt par trāpījumu nozīmīgam enerģētikas vai apgādes objektam.
Viņš piemin arī Ukrainas militārās izlūkošanas vadītāja Kirilo Budanova komentārus, kuros Krimas iedzīvotāji aicināti ar izpratni izturēties pret neērtībām, kas pašlaik rodas pussalā – benzīna trūkumu, elektroenerģijas pārrāvumiem, ūdensapgādes traucējumiem un citām problēmām. Budanova vēstījuma būtība, pēc Slaidiņa teiktā, ir tāda, ka šīs neērtības ir daļa no lielāka mērķa – Krimas atgriešanas Ukrainā.
Slaidiņš atzīst, ka Krimā joprojām ir cilvēki, kuri gaida Ukrainas bruņotos spēkus, lai gan liela daļa nacionāli noskaņoto iedzīvotāju pussalu jau agrāk pametuši. Vienlaikus viņš norāda, ka Krievija savulaik Krimu pasniedza kā savas impērijas lepnumu un solīja tās uzplaukumu, taču tagad pussala kļūst par Maskavas vājo vietu.
Viņa vērtējumā Krima Krievijai arvien vairāk pārvēršas par “Ahilleja papēdi”. Tā, kas Putinam bija simboliska uzvara un impēriskā lepnuma objekts, tagad prasa arvien lielākus resursus, rada militāras problēmas un kļūst par vienu no galvenajiem Ukrainas triecienu mērķiem.
