Ūdens atmiņa 0
Saņēmusi Ekumeniskās žūrijas balvu Berlīnes kino festivālā, kur Patrisio Gusmana dokumentālā filma “Pērļu poga” bija nominēta arī konkursa galvenajai balvai “Zelta lācim”, šī lente atklāj ne tās glaimojošākās Čīles vēstures lappuses, ko kopā sasaista no jūras dzelmes izvilkta pērļaina podziņa.
Patrisio Gusmana dzīves ceļš aizsākās 1941. gadā Santjago, taču, kad viņam neizdevās izbēgt no Pinočeta diktatūras šausmām un vairākas dienas nācās pavadīt kopā ar simtiem citu ieslodzīto, viņš pieņēma lēmumu pārcelties uz Eiropu. Šī skarbā pieredze režisoram – viņš arī filmas “Pērļu poga” aizkadra balss īpašnieks – likusi pievērsties arī politisku dokumentālo filmu veidošanai, un tajās ir gan apspiešana, gan cerība, gan atmiņas. Arī “Pērļu poga” apvieno šīs tēmas, kaut par galveno varoni Gusmans izvēlējies ūdeni, un tā meditatīvā klātbūtne Čīles ikdienā režisora stāstījumā atklāj gan baisas lappuses no tālas vēstures, gan Pinočeta diktatūras laika, un tās vieno nolemtība, kam bija pakļauti gan Patagonijas pamatiedzīvotāji, gan režīma pretinieki.
Kā labākā dokumentālā filma “Pērļu poga” bija izvirzīta Francijas nacionālajai kino balvai “Cēzars”, kā labākā tā saņēmusi brāļu Limjēru vārdā nosaukto balvu un par labāko scenāriju apbalvota ar “Sudraba lāci” Berlīnes kino festivālā. Par filmu “Pērļu poga” cilvēktiesību aktīvists un akadēmiķis Ariels Dorfmans teicis: “Patrisio Gusmana aizkustinošā iedziļināšanās Čīles revolūcijā, Pinočeta apvērsumā un ilgstošajās sekās turpmākajos gadsimtos tiks uzskatīta par vienu no poētiskākajiem un drosmīgākajiem revolūcijas un apspiešanas, cerību un atmiņu pētījumiem, lai tiktu galā sarežģītos laika posmos. Tas, ko Gusmans aizrautīgi un precīzi novēro Čīlē, ir nozīmīgs visā pasaulē.” Savukārt “Vogue” autors Roberts Salivans uzsver, ka ar šo filmu Gusmans dokumentālo kino padarījis par mākslas darbu, un tas ir kompliments, kādu saņemt izdevies vien retajam.
UZZIŅA:
“Pērļu poga”/”El botón de nácar”
Čīle, Francija, Spānija, Šveice, 2015.
Režisors: Patrisio Gusmans
“Kino Bize”
