Anda Līce: Vērojot jezgu ap jaunās valdības veidošanu, kļūst neomulīgi 16
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No vienas puses, var teikt: mēs Latvijā dzīvojam kā Dieva ausī – bumbas uz galvas nekrīt, veikali un ledusskapji vēl ir pilni. Tomēr ir sajūta, it kā zem kājām vibrētu zeme ne tikai tāpēc, ka Ukrainā dārd lielgabali. Zemi mēs drebinām arī paši. Vērojot jezgu ap jaunās valdības veidošanu, kļūst neomulīgi.
Vai tikai tas kārtējo reizi nav “Rīdzenes sarunu” turpinājums, piepulcinot dažus jaunus darījumu biedrus? Ar ko mūsu oligarhi, piesegdamies ar Latvijas interesēm, kristietību, ģimenes vērtībām, ir labāki par putinistiem? Pēc katrām Saeimas vēlēšanām politikāņi no caurkritušajiem saslauka pa jaunai partijai, un līdz ar to oligarhu ietekme vienā vai otrā veidā joprojām turpinās. Garīdznieks Rainers Hāks ir teicis: “Brīvība nozīmē dzīvi bez bailēm.”
Mēs gan skandinām, ka dzīvojam brīvā pasaulē, bet godīgi pajautāsim sev, vai savā valstī esam bez bailēm un pa īstam brīvi. Kā īsti ir ar to dzīvi Dieva ausī? Mēs taču zinām – ausis reizēm mēdz iekaist, tajās var iemesties augoņi, ko nākas operēt. Latvijas jaunāko laiku vēsturē viens tāds gadījums jau bija, kad operāciju (Saeimas atlaišanu) veica Valsts prezidents ķirurgs Valdis Zatlers. Diemžēl brūce netika pilnīgi iztīrīta.
Velkot paralēles politikā un teātrī, varam teikt – abās iestudējumi notiek gan Lielajā, gan Mazajā zālē, turklāt abas var būt savienotas. Tā kā mums, kam grūti orientēties pat uz vietējās skatuves notiekošajā, lielā politiskā skatuve nav pārredzama, tāpēc, lai saprastu, kas notiek bieži vien tīši samudžinātajā lielajā politikā, ir jāieklausās tajos, kas pazīst drēbi.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā es sākumā skatījos visu pēc kārtas, teicu, ka cauru dienu sēžu ierakumos. Tagad vairs neklausos bezatbildīgi optimistiskos apskatniekus, kuri šādā veidā bruģē savas politiskās karjeras ceļu, kā arī slikto ziņu uzlasītājus un panikas cēlājus. Uzsākot dienu, ir jāatceras par drošības tīklu – cilvēkiem, kuru viedoklim uzticamies.
Pēdējā laikā klausos Oļega Ždanova ziņas no karadarbības zonas, Jurija Šveca pasaules ziņu apskatus no ASV, žurnālista Igora Jakovenko trāpīgos un precīzos vērtējumus par situāciju pašā Krievijā. ASV dzīvojošais politologs un bijušais Azerbaidžānas valdības aparāta vadītājs Ramiss Junuss atkārtoti aicina ukraiņus nepievērst tik lielu uzmanību informatīvajam troksnim un neielaisties nevajadzīgās diskusijās ar pretiniekiem. Viņa teiktais attiecas arī uz katru no mums – ik dienu ir godprātīgi jāturpina savs darbs.
