Mums ir aptuveni 5-8 gadi: Vācijas aizsardzības ministrs aicina nopietni uztvert Krievijas draudus Baltijas valstīm 265
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss aicina nopietni uztvert Krievijas draudus Gruzijai, Moldovai un Baltijas valstīm.
“Viņa (Putina) draudi Baltijas valstīm, Gruzijai un Moldovai ir jāuztver ļoti nopietni. Tā nav tikai ieroču žvadzināšana. Šīs desmitgades beigās mēs varam saskarties ar briesmām,” viņš sacīja intervijā laikrakstam WELT am SONNTAG.
Viņš uzskata, ka Vācijai un citām NATO valstīm būtu jāpalielina ieroču ražošana, lai neatpaliktu no Krievijas.
“Putins šobrīd ievērojami palielina ieroču ražošanu Krievijā. Saskaņā ar domes lēmumu šis pieaugums būs vairāk nekā 60 %,” viņš brīdināja.
Viņš piebilda, ka ir aptuveni 5-8 gadi, kuru laikā Ziemeļatlantijas alianses valstīm jāpanāk nokavētais gan bruņotajos spēkos, gan rūpniecībā, gan sabiedrībā.
“Dažkārt man rodas iespaids, ka vēl ne visi ir sapratuši, ka mums ir jādara vairāk, lai nodrošinātu mūsu drošību. Sastopoties ar smagu krīzi, mums ir vajadzīga armija, kas var aizsargāt šo valsti. Arī kara gadījumā,” savu viedokli pauda Pistoriuss.
Žurnālisti uzskata, ka Pistoriuss ir gandrīz nepārprotami paziņojis, ka NATO valstis saskaras ar tiešu militāru apdraudējumu no Krievijas puses.
Jau vēstīts, ka Berlīne ar nepierastu ātrumu cenšas izvietot jaunu tanku brigādi Lietuvas teritorijā, ko stratēģi uzskata par Krievijas uzbrukuma riska zonu, vēsta Politico.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir pamudinājis Vāciju darīt ko nebijušu – pastāvīgi izvietot tūkstošiem karavīru tikai aptuveni 100 kilometru attālumā no robežas ar Krieviju un tieši uz ugunslīnijas, ja Kremlis kādreiz uzsāks uzbrukumu NATO teritorijai.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pirmdien bija ieradies Viļņā, lai ar Lietuvas kolēģi Arvīdu Anušausku parakstītu vienošanos, ar kuru tika nostiprināti nosacījumi, ar kādiem Lietuvā tiks izvietoti 4800 Vācijas karavīru un 200 to ģimenes locekļu.
“Ar šo kaujas gatavo brigādi mēs uzņemamies vadošo lomu šeit, aliansē, un NATO austrumu flangā,” sacīja Pistoriuss, piebilstot: “Projekta īstenošanas ātrums skaidri parāda, ka Vācija ir sapratusi jauno drošības realitāti.”
Karš Ukrainā ir izmainījis Berlīnes militāro domāšanu, liekot ģenerāļiem un politiķiem rīkoties ar nepierastu ātrumu.
Par to, ka Bundesvēra prasības pieaug, liecina tas, ka viena no vienībām, kas veido jauno brigādi, ir Panzerbatallion 203 no Augustdorfas Ziemeļreinā-Vestfālenē, taču šī bruņotā vienība visus savus tankus Leopard 2 ir nodevusi Ukrainai un gaida, kad uzbūvēs jaunus.
Pistoriuss sacīja, ka pasūtījums tankiem ir saņemts – un, kad tie būs gatavi, tie tiks nosūtīti tieši uz Lietuvu.
Vācijas brigādes karavīri Lietuvā ieradīsies pakāpeniski no nākamā gada un pilnībā brigāde Lietuvā tiks dislocēta līdz 2027.gadam.
Sākotnējā brigādes komanda Lietuvā ieradīsies pavasarī un līdz nākamā “gada beigām sasniegs brigādes izvietošanas elementa, kas būs bāzēts Viļņā, apmērus”. Šajā elementā būs vairāki simti karavīru, no kuriem daži ieradīsies kopā ar citiem ģimenes locekļiem.
Brigādes pamata dislocēšana notiks 2025.un 2026.gadā, bet “2027.gadā Vācijas brigādei Lietuvā ir jāsasniedz pilnīgas darbības spējas, kas nozīmē, ka visām vienībām jābūt pilnībā nokomplektētām valstī cilvēkresursu un aprīkojuma ziņā un gatavām veikt savus uzdevumus”.
Vācijas brigādes pamatu veidos pieci bataljoni, arī tanku un artilērijas bataljoni.
Vācijas karavīri būs bāzēti Rūdninkos un Ruklā. Daļa Vācijas brigādes pārstāvju dzīvos Viļņā un Kauņā, kā arī citviet Lietuvā tiks izveidoti papildu loģistikas punkti.
Diskusijas par tādas brigādes izvietošanu Lietuvā sākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Iepriekš Vācijas pozīcija bija Lietuvā izvietot tikai daļu no brigādes, bet pārējie karavīri gatavībā būtu dislocēti Vācijā. Tikmēr Lietuva uzstāja, ka pēc infrastruktūras sagatavošanas Lietuvā ir jāatrodas Vācijas brigādei pilnā apmērā.
Tikai šogad jūnijā Vācija beidzot apliecināja gatavību izvietot visu brigādi Lietuvā, kad tur būs nepieciešamā infrastruktūra un tas netraucēs citiem NATO plāniem. Pagaidām Lietuvā ieradušies brigādes karavīri, kas atbildīgi par sagatavošanos izvietošanai un apstākļu novērtējumam.
Vācija vada kopš 2017.gada Lietuvā izvietoto NATO pastiprinātās klātbūtnes daudznacionālo kaujas grupu, un Lietuvā ir dislocēti apmēram 800 Vācijas karavīru. Līdz 2026.gadam to plānots integrēt jaunajā brigādē.
Šajās bāzēs Vācijas vienības atrodas ļoti tuvu Suvalku koridoram – šauram sastrēguma punktam, kas savieno Krievijas Kaļiņingradas eksklāvu un tās sabiedroto – Baltkrieviju. Par to Rietumu militārie analītiķi brīdina, ka tas, visticamāk, būs viens no pirmajiem Krievijas mērķiem, ja Krievijas diktators Vladimirs Putins izlems karu Ukrainā pārvērst konfrontācijā ar NATO.
“Mums ir jārēķinās ne tikai ar labiem scenārijiem, bet arī ar pašiem sliktākajiem scenārijiem. Tāpēc mums jābūt gataviem… Krievija joprojām ir galvenais drauds mums un NATO,” sacīja Anušauskas.
