Vai cukura uzturā var būt par maz? 0
“Es jau gadiem ilgi kafijai un tējai nelieku klāt cukuru, biezpiens man garšo ar sāli, no tortes gabaliņa kolēģu un draudzeņu jubilejās vienmēr atsakos, par ko daža laba uz mani pat apvainojusies, jo nenovērtēju viņas pūles, lai to izceptu.
Toties ēdu augļus, kādi nu attiecīgajā sezonā ir dabūjami. Taču nesen sanāca parunāties ar jaunu uztura speciālisti, un viņa pateica, ka man noteikti daudz vairāk jāpadomā par ogļhidrātu uzņemšanu, jo manā uzturā to ir par maz,” raksta lasītāja Lāsma.
“Ja vien cilvēks neslimo ar II tipa cukura diabētu vai prediabētu, ideālā variantā cukura līmenim asinīs visas dienas garumā – tātad no brīža, kad cilvēks pamostas un atver acis, līdz brīdim, kad iet gulēt, – vajadzētu būt vairāk vai mazāk stabilam.
Citādi cukura līmenis sāk uzvesties kā pa kalniem, kā pa lejām, rezultātā tas noved pie tādām problēmām kā pārēšanās un pastiprināta kāre pēc saldumiem,” skaidro rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” uztura speciāliste Ilze Lutere.
“Piemēram, ja uzturā nav ogļhidrātu, kādā brīdī cukura līmenis nokrītas ļoti zemu un parādās tāda apetīte, ka ļoti grūti sevi kontrolēt.
Teiksim, pēc darba braucot uz mājām, varbūt domāsi vakariņās apēst vienu vakar tvaicēto kotleti ar rupjmaizes šķēli un tomātu kopā ar jogurtu, bet, kad esi nokļuvusi mājās, cukurs jau būs paspējis nokrist līdz apakšējai normas robežai un apetīte būs tik liela, ka vakariņās tiks apēstas trīs vai četras kotletes, kādas divas maizes šķēles un četri tomāti.
Cilvēks riktīgi pārēdīsies, un cukura līmenis uzskries augšā. Bet paaugstināts cukura līmenis ir signāls aizkuņģa dziedzerim sākt ražot insulīnu, un tas ir cieši saistīts ar ietekmi uz tauku šūnām (aptaukošanos). Tas viss ir kā īsts apburtais loks.
Atbilstīgi Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem veselības veicināšanai dienā ar cukuriem (glikoze, fruktoze, parastais galda cukurs, medus, sīrupi, augļu sulas un sulu koncentrāti) ieteicams uzņemt līdz 5% no kopējās dienā uzņemtās enerģijas, kas ir
līdz 25 gramiem cukura dienā.
Lai neiekristu otrā grāvī, jāatceras, ka cukura līmenis paaugstinās ne tikai no cukura, konfektēm, medus un tamlīdzīgiem produktiem, bet arī no tā sauktajiem ātrajiem ogļhidrātiem, piemēram, baltmaizes, miltiem, parastajiem makaroniem, kartupeļiem (šie produkti strauji paaugstina tā saukto glikēmisko indeksu).
Vēl būtu jāzina, ka ne vienmēr pats produkts paaugstina cukura līmeni, bet tā kombinācija, ar ko cilvēks to apēd, un arī tas, kā produkts pagatavots. Pavisam ir trīs faktori, kas uz to iedarbojas.”
UZZIŅA
Ko dod cukura aizstājēji
Dažos produktos ar marķējumu “bez cukura” ir cukura aizstājēji, kuri dod saldu garšu, bet nedod enerģiju. Cilvēki kļūdaini domā – lietojot šādus produktus, iespējams samazināt ķermeņa masu un vienlaikus nekaitēt veselībai.
Tādi cukura aizvietotāji kā saharīns, ciklamāts un aspartams (aspartamu nedrīkst lietot cilvēki ar iedzimtu slimību fenilketonūriju) ir mākslīgie saldinātāji, un tos parasti pievieno ēdieniem, lai saldinātu garšu (tie ir ap 200 reižu saldāki par cukuru).
Tie nebojā zobus un nedod enerģiju, tādējādi ir noderīgi gan diabēta slimniekiem, gan cilvēkiem ar paaugstinātu ķermeņa masu. Tomēr šādi produkti nav uzskatāmi par veselīgiem un dažkārt var izraisīt alerģiju.
