Vaicā skatītājs: Vai mēs paši uzglabājam savu saražoto elektrību? Ja nē – kad sāksim to darīt? 21
TV24 raidījumā “Preses klubs” kāds skatītājs vaicā: “Vai mēs paši uzglabājam savu saražoto elektrību? Ja nē – kad sāksim to darīt?”
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis skaidro: “Jau šobrīd ir projekti, kur plānojas iepirkt baterijas lielākā apjomā, kas var uzglabāt elektroenerģiju.”
Ministrs atzīst, ka tas nav lēts prieks, bet cilvēki ar to rēķinās, jo modelī, kad elektroenerģija zem nulles vai arī, kad ir jāmaksā par to, ka ražo ar saules parkiem, tas ļoti labi motivē.
“Mēs plānojam tādu programmu, kurā būs iespēja pieteikties uz akumulatoriem mājsaimniecībām. Šobrīd mēs skatāmies uz tiem uzglabāšanas apjomiem valstiski kopumā, bet šobrīd vislabāk to izmanto starpsavienojumi.
Tā ir tā atbilde, kāpēc mēs nevaram paši saražot to visu? Mēs jau varam. Tad, kad ir palu ūdeņi, mēs ražojam vairāk nekā patērējam. Kaut kur tā elektroenerģija ir jāliek, mēs pārdodam citām valstīm. Bet tad, kad ir sausums un ūdens nav, mums elektroenerģija ir jāiepērk.
Tā tas kopējais tirgus arī balansē,” izskaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Ministrs stāsta, ka Latvijai ir satarpsavienojumi gan ar Somiju, gan Zviedriju. Jo vairāk būs elektrības cenas ar mīnusa zīmi, tad tiek pieļauta iespēja enerģiju uzglabāt.
“Varbūt vasarā varētu karsto ūdeni ar elektrību ražot. Tā arī ir iespēja, kā akumulēt to lēto enerģiju,” min ministrs.
Piemēram, brīdī, kad ir lēta elektroenerģija, siltumu varētu ražot nevis no gāzes, bet no elektrības.
