“Mūs vaino gan igauņi, gan daudzi latvieši…” lietuvieši pēdējā laikā nepietiekami demonstrē savu mugurkaulu 1
Kamēr Latvija un Igaunija pēdējos gados ieviesušas arvien jaunus ierobežojumus attiecībā uz Krieviju un tās ietekmes mazināšanu, Lietuvā sākušās diskusijas – vai arī tai nevajadzētu rīkoties stingrāk? Lietuvas politiķu domas dalās: vieni uzskata, ka valsts ir pārāk iecietīga un sāk atpalikt no abām pārējām Baltijas valstīm, savukārt citi norāda, ka šajā jautājumā nav jāsacenšas, kurš aizliegs vairāk, vēsta Lietuvas mediji.
Diskusijas centrā nonākusi ne tikai politika un sankcijas, bet arī krievu valodas loma izglītībā, Krievijas kultūras klātbūtne un iespēja liegt iebraukšanu māksliniekiem, kuri turpina koncertēt Krievijā vai Baltkrievijā.
Lietuvas Seima opozīcijā esošās partijas “Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti” deputāts Žigimants Pavilonis ziņu aģentūrai ELTA atklājis, ka Lietuva jau saņēmusi pārmetumus no kaimiņvalstu politiķiem par nepietiekami saskaņotu un stingru nostāju.
“Mūs diezgan nepārprotami ir vainojuši un vaino gan igauņi, gan daudzi latvieši, ka mēs tomēr savas pozīcijas ar latviešiem un igauņiem īsti nesaskaņojam,” norādījis politiķis.
Viņaprāt, atsevišķos jautājumos Lietuva ir ievērojami iecietīgāka nekā kaimiņvalstis.
Savukārt valdošās koalīcijas deputāte Aušrine Norkiene tam nepiekrīt. Viņa uzskata, ka Lietuvas nostāja pret Krieviju jau ir pietiekami principiāla.
“Es nedomāju, ka tās ir kaut kādas sacensības starp valstīm. Katrai valstij ir sava specifika,” viņa sacījusi, piebilstot, ka nevajadzētu “pāršaut pār strīpu”, tikai cenšoties kļūt par pirmo ierobežojumu ieviešanā.
Kā viens no piemēriem Lietuvas diskusijā tiek minēta Latvija. Kā vēsta ELTA, atsaucoties uz “Euronews”, Latvijā pieņemts lēmums aizliegt no Krievijas un Baltkrievijas importēt vairākas patēriņa preču grupas, uz kurām vēl neattiecas Eiropas Savienības sankcijas, tostarp grāmatas, laikrakstus, videospēles, apģērbu, apavus, rotaļlietas un sporta inventāru.
Uzmanība pievērsta arī izglītībai. Latvija un Igaunija pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā, atsakoties no līdzšinējā krievu valodas īpatsvara izglītības sistēmā.
Pavilonis uzskata, ka Lietuvai būtu vērts sekot kaimiņu piemēram. Ierobežota valsts budžeta apstākļos, viņaprāt, lietderīgāk būtu ieguldīt Eiropas Savienības valstu valodu apguvē.
“Noteikti ne kara laikā investēt okupanta valodas mācīšanā, jo šo valodu un kultūru tas izmanto savas impērijas nostiprināšanai,” izteicies deputāts.
Vēl asāku nostāju paudis Lietuvas liberālis Eugenijus Gentvils. Lai gan valsts ārpolitika attiecībā pret Kremli, viņaprāt, ir skaidra, iekšpolitikā joprojām trūkst izlēmības.
“Krievu valoda izskatās nevainīga lieta, bet patiesībā tas ir smadzeņu skalošanas instruments,” sacījis Gentvils.
Politiķis uzskata, ka daļa Lietuvas sabiedrības joprojām atrodas Krievijas informatīvajā telpā, jo cilvēki nav apguvuši citas svešvalodas un turpina izmantot Krievijas medijus.
Viņa vērtējumā Latvijas un Igaunijas stingrākie soļi ir veids, kā pasargāt sabiedrību no rusifikācijas. Lietuvas demogrāfiskā situācija gan atšķiras, taču Krievijas kultūras ietekme valstī joprojām esot ievērojama.
Ne visi politiķi atbalsta aizliegumu paplašināšanu kultūras jomā. Sociāldemokrāts Darjus Jakavičs, piemēram, neuzskata, ka Lietuvai būtu jāaizliedz grāmatas krievu valodā.
Vienlaikus viņš atbalsta ārvalstnieku bērnu izglītošanu lietuviešu valodā, uzskatot, ka tas palīdzētu viņiem ātrāk integrēties sabiedrībā.
Viļņas pašvaldība šogad jau nākusi klajā ar iniciatīvu, kas paredz palielināt lietuviešu valodas stundu skaitu mazākumtautību skolās, bērnudārzos ieviest bilingvālu izglītību un bērnus no valstīm ārpus ES sākumskolas posmā virzīt uz skolām, kurās mācības notiek valsts valodā.
Vēl viens strīdīgs jautājums ir Krievijā un Baltkrievijā koncertējošie mākslinieki. Lietuvas Seims jūnijā sākotnēji atbalstījis likuma grozījumus, kas paredzētu liegt iebraukšanu Lietuvā māksliniekiem, kuri turpina koncertēt šajās valstīs. Priekšlikums vēl jāizskata tālāk. Jakavičs šādu pieeju atbalsta.
“Ja viņi izvēlas šādu politiku – koncertēt tieši agresorvalstī vai okupētajās teritorijās –, tad viņi paši noliek uz paplātes savas koncertturnejas citā pasaules daļā,” viņš norādījis.
Arī Pavilonis uzskata, ka kultūru šajā gadījumā nevar pilnībā nodalīt no politikas. Viņaprāt, Krievija kultūru un pat reliģiju izmanto kā savas ārpolitikas un impēriskās ietekmes instrumentus.
Pret pārmērīgu aizliegumu ieviešanu savukārt brīdina kulturologs, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas kultūras un izglītības ministrs un pašreizējais premjera padomnieks Darjus Kuolis.
Viņaprāt, Lietuvai nevajadzētu automātiski kopēt Latviju vai Igauniju, jo Baltijas valstu vēsturiskā, demogrāfiskā un tiesiskā situācija atšķiras.
“Mēs mēģinām skatīties uz savu sabiedrību kā uz kaut ko infantilu, ko nepieciešams no daudz kā norobežot, ar ko manipulēt un ko dresēt,” viņš izteicies.
Kuolis uzsver, ka Krievijas imperiālajai politikai un hibrīdajam apdraudējumam ir jāpretojas, tomēr kultūras jomā nepieciešama piesardzīgāka pieeja.
“Kultūra ir ļoti sarežģīts un neviennozīmīgs audums. Tāpēc sacensties kultūras jomā – kurš vairāk nojauks un kurš uzcels lielākas sienas – ir neveiksmīgas sacensības,” norādījis Kuolis.
