Vai flavonoīdu lietošana uzturā (parasti – krāsainas ogas un sarkanvīns) novērš hroniskas slimības un pagarina mūžu?
0
Vai zilas, violetas ogas un sarkanvīns ir ilgmūžības noslēpums? Ja publiskajā telpā šovasar esat sekojis līdzi jaunākajām ziņām par uzturu, iespējams, esat saklausījis, ka jā. Tā teikt –angļu zinātnieki izpētījuši.
Ik pa laikam tiek publicēts kāds pētījums, kas saista kādu pārtikas produktu (pilngradu maizi, zivi, jūras veltes, augļus, dārzeņus) ar kādu pozitīvu veselības rezultātu, un prese, kā paredzams, uzķeras uz šiem atklājumiem, lai radītu klikšķu ģenerējošus virsrakstus, kuriem mēs visi labprāt ticam. Kas ir šīs tendences iemesls?
Augusts atnācis ar alkohola tirdzniecības ierobežojumiem, rudens ogām un augļiem, kā arī veselīga dzīvesveida meklējumiem kā centieniem aizbērt Veselības ministrijas finanšu bedri, apiet rindas pie ārstiem vai sameklēt atbalstu ķīmijterapijai. Gan Latvijā, gan pasaulē portālos, žurnālos un sociālajos tīklos pieaudzis tādas informācijas apjoms, kas apgalvo, ka cilvēka ieilgušās jaunības avots varētu slēpties tuvējā pārtikas preču veikala vai alkoholisko dzērienu veikala plauktos (vai tirgū – pērkot olas no saimnieces, kura ļāvusi vistām kašāties zem jāņogkrūma).
Nu piemēram, mellenes iesaka ēst gan tiem, kam ir aizcietējumi, gan redzes problēmas, jo tās satur ļoti daudz antioksidantu, spēj nodrošināt organismu ar krietnu daudzumu C vitamīna, K vitamīna, kā arī ar mangānu.
Lai arī mellenes ir saldas, to glikēmiskais indekss ir zems, un 150 gramu melleņu satur aptuveni četrus gramus šķiedrvielu.
Pieaugusi kombučas popularitāte. Latvijā kombuču pazīst kā tējas sēni. Kombučas fermentācijas procesu nodrošina rauga sēnīšu un baktēriju kultūras. Kombučas fermentācijas laikā mainās kombučas ķīmiskais sastāvs, cukurs tiek pārvērsts etanolā, organiskās skābēs (glikuronskābē, etiķskābē, vīnskābē, ābolskābē un citronskābē) un vitamīnos.
Prese un sociālie tīkli mums paskaidro, ka kombuča spēj mazināt iekaisumu, paaugstināt imunitāti, veicināt organisma atjaunošanos pēc fiziskas vai garīgas slodzes, kā arī normalizēt gremošanas sistēmas darbību, vēl vairāk – nu jau parādījušās publikācijas, ka kombučai piemītot antikancerogēna un sirds asinsvadu protektīva iedarbība.
Tomēr trešā un redzamākā sociālo tīklu atziņa ir – lietosim flavonoīdus un dzīvosim ilgi un veselīgi. Tikai sakritības dēļ atkal parādījušies stāsti, ka ar veselīgajiem flavonīdiem vispiesātinātākais ir sausais (vecs, no tā saulainā 19xx gada) sarkanvīns, un laba sarkanvīna lietošana ikdienā varētu būt ilgmūžības ābece.
Man šajā situācijā būtu vēlams vienkāršotā valodā paskaidot, ko mēs publiskajā telpā saprotam ar jēdzienu “flavonoīgi”. Flavonoīdi ir plaša dabisko vielu grupa, kas pieder pie polifenolu saimes. Tie ir atrodami daudzos augos un lielā mērā nosaka ziedu, augļu, ogu un dārzeņu krāsu. Cildinošas atziņas par flavonīdiem ir atrodamas ne tikai sociālajos tīklos, bet pat ļoti nopietnā zinātniskā literatūrā. Man nav grūti šīs atziņas atkārtot, kaut (tekstā vēlāk skaidrošu kāpēc) ne visam tam es pats ticu.
Tātad flavonīdi ir spēcīgi antioksidanti, kas neitralizē brīvos radikāļus organismā. Brīvie radikāļi ir nestabilas molekulas, kas var bojāt šūnas un DNS. Flavonīdiem piemīt spēja mazināt iekaisumu organismā. Hronisks iekaisums ir pamats daudzām slimībām, tostarp artrītiem, diabētam un sirds slimībām. Regulāra flavonoīdu uzņemšana var palīdzēt uzlabot sirds un asinsvadu veselību – pazemināt asinsspiedienu, uzlabot asinsvadu elastību, mazināt ZBL holesterīna oksidēšanos, kas ir aterosklerozes galvenais cēlonis.
Literatūrā var atrast apgalvojumus, ka flavonoīdi var uzlabot smadzeņu funkcijas un samazināt neirodeģeneratīvu slimību, piemēram, Alcheimera slimības, risku. Tie var uzlabot asins plūsmu smadzenēs un aizsargāt neironus no bojājumiem. Tam, kam neticu, bet kas atrodams rakstos – flavonīdi kavējot vēža šūnu augšanu un izplatīšanos.
Flavonoīdu saime ir plaša, un katrai grupai ir savi raksturīgie avoti. Visbiežāk veselības publikācijās var atrast informāciju par šādiem flavonīdiem:
* kvercetīns, kas atrodams sīpolos, ābolos, tējā un sarkanvīnā. Manuprāt, kvercetīns ir galvenais iemesls, kāpēc pēc sarkanvīna lietošanas daļai lietotāju sāp galva, bet pēdējā laikā virkne publikāciju apgalvo, ka sarkanvīna flavonoīdi nodrošina visu to labo veselībai, kas bija aprakstīts iepriekšējā rindkopā;
* katehīni, kas atrodami zaļajā tējā, kakao, vīnogās un ābolos;
* antocianidīni, kas ir atbildīgi par zilo, sarkano un violeto krāsu augļos un dārzeņos. Atrodami ogās (mellenēs, avenēs, kazenēs), sarkanajās vīnogās un sarkanajos kāpostos;
* flavoni, kas atrodami selerijās, pētersīļos un kumelītēs;
* hesperidīns un naringenīns, ar ko bagāti citrusaugļi – apelsīni, citroni, greipfrūti;
* izoflavoni, ko dēvē par augu estrogēniem, kas atrodami sojas pupās un citos pākšaugos.
Vēl itin bieži literatūrā parādās informācija par kurkumīnu un epikatehīnu. Un vēl – šeit vēlētos piebilst, ka flavonoīdus mūsdienās mēdz uzņemt ne tikai ar dabisku pārtiku, bet arī ar uzturbagātinātājiem, un šos flavonoīdu avotus braši reklamē influenceri. Veselīgāk flavonoīdus ir uzņemt ar dabisko pārtiku, kas nodrošina sinerģisku iedarbību ar citām uzturvielām. Autors lāga netic nevienam uzturbagātinātājam, un uzskata, ka tie vairumā gadījumu ir ceļš uz hepatozi, aknu cirozi un vēzi. Tātad – labākais veids, kā uzņemt flavonoīdus, ir ēdot daudzveidīgu uzturu, kas bagāts ar augļiem, dārzeņiem, ogām un tēju. Tas nodrošina ne tikai flavonoīdus, bet arī citas svarīgas uzturvielas.
Tā nu gan raksta autors, gan lasītāji ir nonākuši līdz atziņai, ka mums ļoti patīk lasīt, klausīties un piekrist jebkuriem rezultātiem, kas liecina, ka mēs varam uzlabot savu veselību, ēdot garšīgus produktus, kurus jau tāpat labprāt patērējam.
Man šeit tomēr jānorāda, ka šī ir tikai vēlme. Bet vēlme, lai kaut kas kļūtu taisnība, diemžēl to nepadara par realitāti. Mums jābūt ļoti uzmanīgiem, kritiski izvērtējot datus un pašiem izlemjot, kādus secinājumus mēs varam veikt, nevis ļauties ietekmēties no pārspīlētiem, pārāk labiem virsrakstiem, aprakstiem un influenceru stāstiem (es nezinu, vai influenceres, kuras pārpilda sociālos tīklus ar netiešu uzturbagātinātāju reklāmu arī met atmugurisku salto un rej uz suni).
Ļoti interesantu pētījumu veica angļu zinātnieki (šoreiz nesmejieties). Viņi vēlējās noskaidrot – ja dažādi flavonoīdi var sniegt šādas, izcilas priekšrocības organismam, vai cilvēki, kas daudz patērē šos savienojumus, bauda labāku veselību nekā tie, kas patērē mazāk flavonoīdu?Viņi izmantoja Lielbritānijas Biobank datus par vairāk nekā 120 000 cilvēkiem (vecumā no 40 līdz 69 gadiem), kuriem pētījuma sākotnēji nebija sirds un asinsvadu slimību, 2. tipa diabēta, vēža, elpošanas sistēmas slimību vai neirodeģeneratīvo slimību. Dalībnieki sākumā vairākkārt aizpildīja 24 stundu uztura anketas, no kurām pētnieki aprēķināja flavonoīdu daudzveidības rādītājus (31 unikālu flavonoīdu savienojumu), grupējot augu izcelsmes pārtikas produktus un dzērienus atbilstoši flavonoīdu saturam.
Pēc tam pētnieki apmēram desmit gadus novēroja dalībniekus, lai novērtētu hronisku slimību saslimstību un mirstību no visiem cēloņiem. Un rezultāti izskatījās lieliski – tiem, kas lietoja daudzveidīgus flavonoīdus gana daudz, bija par 10% mazāka saslimstība ar hroniskām sirds un asinsvadu slimībām, par 8% mazāka saslimstība ar vēzi, par 20% mazāka saslimstība ar diabētu, un vispār par 14% mazāka mirstība.
Pētījuma un publikācijas autori atvēra dārgu, vecu, flavonīdiem bagātu sarkanvīnu, lai svinētu un paceltu glāzes par mūsu veselību!
Tālākā stāsta daļā esmu iespaidojies no šobrīd izcilākā medicīnas žurnālista uz zemeslodes, amerikāņu ārsta Pītera Attias viedokļa. Diemžēl realitāte izpaužas kā problēma, kas allaž apgrūtina uztura epidemioloģiju: veselīga lietotāja jēdziena neobjektivitāte.
Kas ir cilvēki, kuri ēd visdažādākos flavonoīdu bagātus produktus? Tie ir cilvēki, kuri ievēro veselības padomus, piemēram, “ēst kā varavīksni” — vienkāršs atgādinājums, ka jāuzpilda šķīvis ar dažādiem augļiem un dārzeņiem. Šie cilvēki ēd vairāk mikroelementiem bagātu, pilnvērtīgu pārtiku. Viņi ir lasījuši profesores Ivetas Mintāles un profesores Lailas Meijas padomus, viņi patērē arī mazāk kalorijām bagātu, ultraapstrādātu pārtiku. Un, ja viņi ievēro padomus par augļu un dārzeņu lietošanu, ir liela varbūtība, ka viņi ievēro arī citus veselīgus ieteikumus, piemēram, regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, nesmēķē, nelieto alkoholu pār mēru, regulāri nodarbojas ar seksu un guļ pietiekami daudz.
Tas nav pārspīlēts secinājums, to var redzēt pētījuma datos. Tie, kas piederēja pie grupas ar vismazāko flavonoīdu daudzveidību, biežāk smēķēja, mazāk nodarbojās ar fiziskām aktivitātēm un viņiem bija augstāks ķermeņa masas indekss — visas šīs ir vispārēji neveselīgas iedzīvotāju grupas pazīmes. Tādējādi tie, kam bija vislielākā daudzveidība, ne tikai ēda krāsaināku pārtiku — viņi dzīvoja fundamentāli atšķirīgu dzīvi, kas raksturojās ar daudzām, citām veselīgām izvēlēm, kas visas varēja veicināt mazāku saslimstību ar hroniskām slimībām un agrīnu mirstību.
Protams, pētnieki kontrolēja zināmos traucējošos faktorus, piemēram, fiziskās aktivitātes un smēķēšanas statusu. Tomēr veselībai ir daudzi citi, grūti izmērāmi vai pat pilnībā nemērāmi faktori, kas kopā veido veselīgu dzīvesveidu: stresa pārvaldība, miega kvalitāte, profilaktiskā veselības aprūpe, sociālās saiknes, dzīves vieta, patērētais ūdens, smoga esamība pilsētā un desmitiem citu apstākļu un uzvedības veidu, kurus neviens statistisks modelis nevar pilnībā aptvert. Iespējams, ka flavonoīdiem nav nekāda sakara ar acīmredzamo veselību grupā ar vislielāko flavonoīdu daudzveidību, un ka saistība ir saistīta ar daudziem citiem veselīga dzīvesveida faktoriem.
Lasot šādas publikācijas, neatstāj iespaids, ka šādos pētijumos triumfē pašziņoto uztura datu neprecizitātes. Aizpildot uztura anketas, cilvēki paļaujas uz atmiņu, veic aptuvenus aprēķinus un bieži vien pētniekiem stāsta to, ko, viņuprāt, viņiem vajadzētu ēst, nevis to, ko viņi patiesībā patērē. Ja šo ziņošanas neobjektivitāti papildina nemērītās dzīvesveida atšķirības un iespējamās uztura izmaiņas laika gaitā, rezultāts ir nekonsekvents, kādu redzam šeit — traucējošo faktoru un mērījumu kļūdu pazīmes, kas maskējas kā bioloģiska ietekme.
Tomēr nevienu no šī pētījuma nepilnībām vai tā interpretācijām nedrīkst uzskatīt par pierādījumu, kas noliedz flavonoīdu iespējamo pozitīvo ietekmi uz veselību.
Ir ticami bioloģiski mehānismi, ar kuru palīdzību šie un citi augu izcelsmes savienojumi ir labvēlīgi veselībai, un daži no tiem ir eksperimentāli pierādīti.
Mans aprakstītais pētījums parāda, ka cilvēki, kuri uzturā lieto daudzveidīgu, augu bagātu pārtiku, kopumā ir veselīgāki — tas ir diezgan intuitīvs secinājums. Flavonoīdi, iespējams, veicina šos veselības ieguvumus.
Neskatoties uz to, ko daudzi no mums varētu vēlēties (un to mums apgalvo virsraksti un sociālie tīkli), ilgmūžības noslēpums nav slēpts vīna glāzē, mellenēs, kazenēs, kombučas pudelītē vai tējas tasē. Tas slēpjas visaptverošās, veselīga dzīvesveida izvēlēs, kuras cilvēks izdara visā savā dzīvē — tostarp uzturā, kas bagāts ar flavonoīdiem.
Tātad, noteikti – ir labs pamatojums ēst krāsainus augļus un dārzeņus, un šī izvēle ir gudra. Man ir grūti noliegt, ka laiku pa laikam garīgās veselības stiprināšanai vai kā vieglu antidepresantu nav slikti lietot glāzi vīna, bet labāk un biežāk – kombuču un tēju.
Negaidiet, ka tie flavonoīdi būs brīnumlīdzeklis veselībai, ja jūs nepievēršat uzmanību fiziskajām aktivitātēm, miegam, stresa pārvaldībai un visiem citiem ne tik pievilcīgiem faktoriem, kas patiesībā veicina ilgtermiņa labsajūtu. Patiesais noslēpums nav atrodams nevienā atsevišķā uzturvielā vai pārtikas produktā. Tas ir ikdienas pārbaudītu un pareizu izvēļu veikšana mūsu veselības labā un pakāpeniska uzkrāto pūļu rezultātu implementācija veselīgākā dzīvē. Tādēļ daži uzstādījumi: mācies, jo zināšanas un smadzeņu darbība ir pamats labai veselībai. Kustība un sports ir dzīvība.
Celies, kusties, dzīvo! Nesmēķē! Ēd gudri
