Latvijā
Politika

Robežas nav akmenī cirstas. Kāds būs ieguvums no četriem jauniem likumiem?3


Valsts prezidents Egils Levits: “Visas reformas apspriešanā iesaistītās puses ir patērējušas daudz enerģijas un spēka.”
Valsts prezidents Egils Levits: “Visas reformas apspriešanā iesaistītās puses ir patērējušas daudz enerģijas un spēka.”
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Atzīstot, ka administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanas gaitu nevar uzskatīt par labu reformas procesa paraugu, Valsts prezidents Egils Levits piektdien tomēr izsludināja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz 42 pašvaldību izveidošanu tagadējo 119 vietvaru vietā.

Valsts prezidents uzsvēra, ka valsts interesēs ir sākt reformu, nevis turpināt bezgalīgo cīņu. “Diskusijās par administratīvi teritoriālo reformu visas iesaistītās puses ir patērējušas daudz enerģijas un spēka, lai, no vienas puses, to politiski dzītu uz priekšu, bet, no otras puses, mēģinātu to maksimāli nobremzēt,” atzina E. Levits.

Viņš arī uzsvēra, ka likumā noteiktās pašvaldību robežas nav akmenī iecirstas uz visiem laikiem – ja kādas pašvaldības modelis nesasniegs mērķi un nebūs iedzīvotāju kopējās interesēs, Saeimai ir jābūt gatavai to saprātīgi koriģēt.

Vienlaikus Valsts prezidents nosauca vairākus lielus uzdevumus, kas Saeimai līdz 2021. gada 1. jūlijam ir jāpaveic, pieņemot četrus nozīmīgus likumus. Divu to sagatavošanu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā parlaments paredzēja pēc E. Levita iniciatīvas.

Jau drīzumā prezidents plāno iesniegt Saeimā Latviešu vēsturisko zemju likuma projektu.

Tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju kopīgo identitāti un piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai –, lai saglabātu kultūrvēsturisko vidi. Pēc E. Levita priekšlikuma Saeima arī noteica, ka valdībai līdz gada beigām jāiesniedz Saeimā likumprojekts, kas paredz vietējo kopienu (pagastu un mazpilsētu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķirt kopienām tiesības lemt par vietējās nozīmes jautājumiem. Šā likuma nozīmi preses konferencē E. Levits uzsvēra īpaši, jo “reforma vissāpīgāk skar vietējās kopienas, kas atrodas vistālāk no attīstības centriem”.

Saeimai līdz vēlēšanām būs jāpieņem arī jauns Pašvaldību likums, kuru valdība sola iesniegt parlamentā rudenī, kā arī jāveic grozījumi Reģionālās attīstības likumā, lai noteiktu administratīvo reģionu darbību. Vismaz trīs no šiem likumiem ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kompetencē.

Komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”), atbildot uz “Latvijas Avīzes” jautājumu, vai šo darbu iespējams paveikt līdz vēlēšanām, sacīja, ka uz to var skatīties divējādi – ja to dara tā, kā šajā parlamentā ir pieredzēts, ka likumus izdzen cauri, tad, protams, var. Taču, viņasprāt, ievērojot labu likumdošanas praksi, tas ir iespējams tad, ja valdība iesniedz parlamentā kvalitatīvu projektu. Taču ne viņa, ne arī koalīcijas deputāti, ar kuriem I. Goldberga runājusi, pat neesot redzējuši šo projektu koncepciju.

Esot arī jāņem vērā, ka priekšvēlēšanu laiks apgrūtina konstruktīvu diskusiju par jebkuru likumprojektu.

“Taču es skatos vienmēr pozitīvi – visu var izdarīt, ja grib strādāt,” piebilda I. Goldberga. Viņa atgādināja, ka nav pieminēts vēl viens ar reformu saistīts dokuments, kas noteiks pašvaldību finansēšanas kārtību. Uz vaicāto, vai reformas likuma izsludināšana bija pārsteigums, ņemot vērā vairāk nekā 40 pašvaldību aicinājumu Valsts prezidentam to nedarīt, I. Goldberga atbildēja: “Tas bija gaidāms, ka prezidents likumu izsludinās, jo politiski viņam citas iespējas nebija.”

Preses konferencē par reformas sagatavošanas procesu E. Levits izteicās visai kritiski, norādot arī uz to, ka bija vērojami centieni politiski izdzīt reformu pēc iespējas ātrāk, tā izraisot pretestību tai.

Saeimai arī nav izdevies izskaidrot iedzīvotājiem, kādi būs viņu ieguvumi jaunajos novados.

To veidošanā dažos gadījumos nav nodrošināta arī vienāda pieeja līdzīgās situācijās. Viņa kritiskās piezīmes daudzējādā ziņā saskanēja ar to, ko savā vēstulē prezidentam bija rakstījušas 46 neapmierinātās pašvaldības, kas tagad gatavojas likumu apstrīdēt Satversmes tiesā.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājam Artūram Tomam Plešam (“AP”) zināmi jau vairāki novadi, kuros ir sākušās sarunas par kopīgu apvienošanās plānu sagatavošanu. Lūgts komentēt E. Levita piezīmi, ka “nekas nav akmenī iecirsts” un parlamentam ir jābūt gatavam kaut ko koriģēt, A. T. Plešs sacīja, ka likumā ir paredzēta reformas procesa izvērtēšana.

Saistītie raksti

Valdībai, sākot no 2022. gada, reizi četros gados jāiesniedz Saeimā ziņojums par reformas rezultātiem, bet 2023. gadā plānots Ministru kabineta ziņojums parlamentā par atsevišķi atstāto valstspilsētu sadarbību ar apkārtējiem novadiem.

Kas attiecas uz četriem likumiem, kuri Saeimai īsā laikā būs jāpieņem, Plešs “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka te lielākā slodze būšot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kurai, visticamāk, tiks nodots arī Pašvaldību likums. Taču koalīcijā darbs tikšot organizēts tā, lai šos uzdevumus izpildītu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.