“Tildes” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs: “Mūsu valoda nav tik liela, lai lielie uzņēmumi īpaši censtos un integrētu savas tehnoloģijas. Tāpēc mēs meklējam veidu, kā iekļaut latviešu valodu globālajos risinājumos – lai “Alexa” varētu sazināties latviešu valodā. Esam sākuši projektu, lai tur integrētos.”
“Tildes” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs: “Mūsu valoda nav tik liela, lai lielie uzņēmumi īpaši censtos un integrētu savas tehnoloģijas. Tāpēc mēs meklējam veidu, kā iekļaut latviešu valodu globālajos risinājumos – lai “Alexa” varētu sazināties latviešu valodā. Esam sākuši projektu, lai tur integrētos.”
Foto: Karīna Miezāja

Vasiļjevs: Attīstot latviešu valodu, varam savu pieredzi un tehnoloģijas piedāvāt citām valstīm 2

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji” 

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 20
Kokteilis
FOTO. No politiķiem par aktieriem: mākslīgais intelekts nosaucis 5 latviešu politiķus, kuri uz skatuves justos kā zivis ūdenī
Kokteilis
“Tāds mīlestības putekļu mākonis mūs ir apņēmis…” Sējānu pāris dalās laimē, atgriežoties mājās ar jaundzimušo meitiņu
Lasīt citas ziņas

Pandēmijas laikā biznesa izrāvienu piedzīvojuši dažādi tehnoloģiju risinājumi. Par mākslīgā intelekta un valodas tehnoloģiju nozīmi pandēmijas laikā saruna ar valodas tehnoloģiju uzņēmuma “Tilde” valdes priekšsēdētāju Andreju Vasiļjevu.

Kā “Tildei” veicies pandēmijas laikā, vai esat vieni no tiem, kas izgājuši ar sausām kājām?

CITI ŠOBRĪD LASA

A. Vasiļjevs: Pandēmija ietekmējusi pilnīgi visus, un neesam izņēmums. Arī mums bija jāreorganizē darbs, un paši bijām pārsteigti, cik ātri un efektīvi spējām mobilizēties un pāriet uz jauno darba formu no mājām.

Raugoties no biznesa viedokļa, daži projekti apstājās, mainoties uzņēmumu prioritātēm, bet citi nāca vietā. Nācās dinamiski pārorientēties.

Kopā ar “Tet” likāt lietā zināšanas un izstrādājāt virtuālo asistentu jeb Covidbotu. Kā šim rīkam veicas?

Labi redzam, cik ļoti noderīga ir šī jaunā veida saziņa – to izmantojuši jau 30 000 cilvēku. Varētu likties, ka informācijas ir ļoti daudz, bet cilvēkiem ir grūti orientēties šajā informācijas plūsmā.

Labi zināms, ka krīzes situācijās ar cilvēkiem ir visvieglāk manipulēt. Priecē, ka Covidbots kļuvis par tādu kā pretvīrusu dezinformācijai, jo sniedz uzticamu un pārbaudītu informāciju.

Kopumā virtuālos asistentus veidojam kā atvērtus risinājumus, ko var integrēt pašvaldību un valsts iestāžu mājaslapās – vietās, kur cilvēki meklē informāciju. Piemēram, Covidbotu esam integrējuši Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Rīgas Veselības centra, 22 pašvaldību mājaslapās.

Interesanti vērot, kā mainās jautājumu dinamika – pandēmijas sākumā bija jautājumi par ceļošanu un ierobežojumiem, toties rudenī cilvēki uztraucās par jaunajiem ierobežojumiem un ko darīt, ja citi tos neievēro.

Tagad jautājumi ir par vakcināciju. Šis bots kalpo arī kā tāds sabiedrības noskaņojuma un aktuālo jautājumu barometrs.

Reklāma
Reklāma

Kā mākslīgais intelekts var palīdzēt medicīnai?

BKUS aktīvi skatās, kā veikt digitālo transformāciju, lai sniegtu labākus pakalpojumus, būtu pieejamāki iedzīvotājiem un atslogotu medicīnas personālu.

Piemēram, attīstām čatbotu, kas palīdz orientēties slimnīcas pakalpojumos un noteikumos, attīstām balss tehnoloģijas, lai ārstiem atvieglotu pierakstu veikšanu – dia­gnozi un medicīnas kartīti tagad var diktēt.

Īpaši trenējam runas atpazīšanas tehnoloģiju, lai robots saprastu medicīnas terminoloģiju.

Otra nozare, kur jums labi panākumi, ir izglītība…

Tā ir joma, kurā tehnoloģijas ir ļoti vajadzīgas, bet vienlaikus var redzēt arī to, ka tehnoloģijas nespēj aizvietot skolotāju un skolēnu dzīvo kontaktu. No otras puses – pat negribas iedomāties, kas notiktu, ja šobrīd nebūtu pie­ejams internets.

Pandēmijas laikā ļoti audzis gan “Letonika.lv” lietotāju skaits, gan vietnes izmantošanas intensitāte. Ja skatāmies laiku, ko skolēni un skolotāji pavadījuši platformā, kopējais laiks pārsniegtu simt gadus, notikuši 4,5 miljoni sesiju.

Jāuzsver, ka “Letonikā” nodrošinām piekļuvi latviešu literatūrai, kuru papildinām ar virtuālajiem asistentiem, palīdzot bērniem labāk šos darbus izprast.

Piemēram, tapis virtuālais asistents Cibiņš, bet vēl top asistents par Blaumaņa noveli “Nāves ēnā” – varēs iejusties dažādos tēlos un labāk izprast un uztvert dažādos darba aspektus. Ceram, ka tas ļaus no jauna atklāt mūsu kultūras vērtības.

Bieži nācies dzirdēt, ka medicīnas un izglītības sfēras ir diezgan konservatīvas un inovatīvu risinājumu uzņēmumiem šajās nozarēs iekļūt ir grūti.

Nozares ir ne tik daudz konservatīvas, bet tādas, kurās ir augsti riski, kas nozīmē, ka tās nevar atļauties brīvi eksperimentēt un kļūdīties darbā ar dzīviem cilvēkiem. Vienlaikus abās jomās ir ļoti daudz inovāciju, ko palīdzējusi vairot arī pandēmija.

Pandēmija ļāvusi daudz straujāk uzlabot kopējo sabiedrības digitalizāciju un tehnoloģisko izglītību.

Jā, bijusi tāda kā piespiedu mācību stunda, kurai izgājusi cauri lielākā daļa sabiedrības. Lai gan dažādos rādītājos parādās, ka, kaut arī mums ir daudz dažādu publisko e-pakalpojumu, dažādas digitālās iespējas nepietiekami izmanto uzņēmumi.

Viens no iemesliem ir valodas barjera – dati liecina, ka cilvēki grib iepirkties dzimtajā valodā, bet uzņēmumam pārtulkot mājaslapu nav nemaz tik viegli.

Tāpēc mēs piedāvājam mašīntulkošanas tehnoloģiju, kas ļauj uzņēmumu mājaslapas saturu padarīt pieejamu dažādās valodās. Tulkojums ne vienmēr ir perfekts, bet informācija ir pieejama un uzņēmums jebkurā mirklī var tulkojumu koriģēt.

Virtuālos asistentus esat izstrādājuši vairākiem desmitiem iestāžu un pašvaldību. Kā cilvēki sadzīvo ar šiem robotiem?

Tas ļāvis tos darbus, kurus parasti uzticēja klientu operatoriem, pildīt botiem. Viens no jaunākajiem asistentiem ir “Sadales tīkla” asistents Valts, kurš paskaidro, kā var veikt jaunu elektrības pieslēgumu, patērētās elektrības uzskaiti, projektu saskaņošanu utt.

Tas ļauj operatoriem risināt sarežģītākus jautājumus.

Turklāt mēs ne tikai izveidojam bāzes tehnoloģiju, bet apmācām arī uzņēmumu darbiniekus, lai viņi kļūtu par botu treneriem un paši varētu apmācīt jauno virtuālo kolēģi.

Virtuālais asistents neaizvieto esošos darbiniekus, bet gan sniedz jaunas iespējas un uzlabo klientu apkalpošanu, kas tagad pieejama visu diennakti. Piemēram, Latvijas Bankai izstrādāto botu Mona 30% gadījumu izmanto ārpus LB darba laika.

Kopumā esam izstrādājuši jau ap 30 asistentu valsts iestādēm un vēl vairākus uzņēmumiem. Integrējam arī balss atpazīšanas tehnoloģijas. Piemēram, “Latv­energo” bots uzklausa zvanus, kuros klienti nodiktē skaitītāju rādījumus.

Vai esat izstrādājuši arī t. s. zvanošos botus? Redzēts, ka cilvēkiem ne gluži patīk šie piedāvājumu zvanu, īpaši, ja otrā pusē ir robots.

Jā, ar “Tet” esam izstrādājuši balss risinājumu robozvaniem. Tur ir divi aspekti – kā šī tehnoloģija tiek izmantota un cik labi tiek atlasīta auditorija. Viena daļa novērtē šos zvanus. Protams, būs arī tādi, kuri tos uzskatīs par traucēkli.

Kādu vispār redzat virtuālo asistentu nākotni? Ko ar tiem varēs izdarīt pēc 5–10 gadiem?

Var nemaz neskatīties tik tālā nākotnē. Tuvā nākotnē redzam augošu interesi par iespēju veidot saziņu cilvēku balsī. Šādu risinājumu veidojam Iekšlietu ministrijai, lai palīdzētu darbiniekiem efektīvāk veikt savus pienākumus.

Viņiem ir daudz rakstu darbu, protokolu, kurus balss tehnoloģijas var ļoti atvieglot. Tāpat ļoti nozīmīgs projekts noslēdzās sadarbībā ar Igaunijas Tieslietu ministriju – izveidojām risinājumu, kas, izmantojot balss tehnoloģijas, izveido sēdes protokolu.

Vai “Tilde” plāno spert kāju fizisko mājas viedpalīgu sfērā, kur šobrīd risinājumi ir pieejami tikai angļu valodā? Ir “Google Home”, “Siri”, “Amazon Alexa” u. c. risinājumi, bet mazās valodas visi aizmirsuši.

Tas ir izaicinājums. Tieši tāpēc ir svarīgi attīstīt latviešu valodu digitālajās tehnoloģijās, lai latvieši varētu izmantot šīs tehnoloģijas tikpat brīvi, kā to dara angļi, franči, ķīnieši u. c. lielo valodu runātāji. Mūsu valoda nav tik liela, lai lielie uzņēmumi īpaši censtos un integrētu savas tehnoloģijas.

Tāpēc mēs meklējam veidu, kā iekļaut latviešu valodu globālajos risinājumos – lai “Alexa” varētu sazināties latviešu valodā. Esam sākuši projektu, lai tur integrētos.

Bāzes tehnoloģijas mums ir, bet jāatrod veids, kā integrēties viņu risinājumos, kas nereti ir slēgti.

Tas ir sarežģīti, un Latvijai vienai pašai grūti sasniedzami. Ne par velti, piemēram, Islandes premjers braucis uz Silīcija ieleju pārliecināt lielo uzņēmēju vadību, lai viņi lielāku uzmanību pievērstu islandiešu valodai.

Atbilde – labi, bet jums ir jāiegulda savas valodas attīstībā. Būtībā viņi pieprasa, lai būtu pieejamas bāzes tehnoloģijas. Lai šiem tehnoloģiju milžiem pašiem nebūtu jāattīsta šīs tehnoloģijas.

Tas nav viegls process, un šeit var palīdzēt ES. Šobrīd gatavo stratēģiju, lai Eiropas mazās valodas digitālajā pasaulē būtu līdztiesīgas un līdzvērtīgas ar lielajām valodām.

Kā veicas “Hugo.lv”, kas tulkojuma kvalitātes ziņā jau uzvarējis “Google” tulkotāju?

Latvija ir pirmā, kas savā e-pārvaldes sistēmā iekļāvusi vajadzīgās tehnoloģijas valodas atbalstam.

Citas valstis no mums mācās, un aprīļa sākumā sāksies liels sadarbības projekts, kurā vairākas valstis izteikušas vēlmi veidot līdzīgus risinājumus savām valodām.

Pierādām, ka, attīstot latviešu valodu, varam savu pieredzi, tehnoloģijas un prasmes piedāvāt citām valstīm.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.