Krievijas izcelsmes pārtika joprojām plašā piedāvājumā tiek tirgota veikalā “Beta”, un šis veikalu tīkls nav vienīgais.
Krievijas izcelsmes pārtika joprojām plašā piedāvājumā tiek tirgota veikalā “Beta”, un šis veikalu tīkls nav vienīgais.
Foto: Sandra Dieziņa

Latvijas veikalos joprojām agresorvalsts pārtika 123

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

FOTO. “Tagad vairs nekas nesāp…” Lilitas Ozoliņas ģimene atklājusi dažus faktus par leģendārās aktrises pēdējām dzīves dienām
Manevri Baltijas jūrā: Krievija demonstrē savu spēku, jo visu laiku tiek runāts, ka pēc kara Ukrainā Baltijas valstis būs nākamās
Ja krievi palaistu kodolgalviņu, kādu draudu tas nestu Eiropai? Atbild virsnieks
Lasīt citas ziņas

Lai arī pret Krieviju ieviestas ES sankcijas un daudzi uzņēmēji pārtraukuši sadarbību ar agresorvalsti, joprojām Latvijā ir komersanti, kas tirgo gan Krievijas, gan blakus esošās Baltkrievijas preces.

“Latvijas Avīze” izpētīja, ka “Mego” veikalos jo­projām var iegādāties dažādas Krievijā ražotas preces. Piemēram, veikalu plauktos var atrast “Aso adžiku”, “Maiskij” tēju, Kubaņas sausiņus, ātri pagatavojamas biznesa pusdienas, kas ražotas Krievijā. Tāpat iespējams nopirkt Krievijas izcelsmes degvīnu un citas preces. Tiesa, salīdzinot ar gadu iepriekš, redzams, ka šādu preču skaits gājis mazumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī veikalu tīklā “Beta” jo­projām pieejami Krievijas izcelsmes pārtikas produkti – majonēze, krekeri, ātri pagatavojamas zupas un citas maltītes.

Tāpat pieejami Krievijas izcelsmes kosmētikas līdzekļi, kā arī Baltkrievijā ražoti veļas pulveri.

Zemo cenu veikalu tīkls “Mere” jau kopš atvēršanas izcēlies ar plašu Krievijas preču skaitu. Jāatgādina, ka Krievijā analogs veikalu tīkls ar nosaukumu “Svetofor” darbojas jau kopš 2008. gada. Latvijā pirmais “Mere” veikals tika atvērts pirms diviem gadiem Rīgā, bet tagad tam piepulcējušies veikali Tukumā, Jelgavā un Liepājā.

Tagad redzams, ka liela daļa dažādu Krievijas izcelsmes saldumu nomainījuši Ukrainā ražoti cepumi, konfektes un citi našķi. Tāpat šajos veikalos pieejama pārtika un citas preces no Baltkrievijas, Turcijas, Uzbekistānas un citām valstīm.

Toties tajos jo­projām var iegādāties Krievijā ražotus tekstila un plastmasas izstrādājumus.

Pagaidām gan grūti pateikt, vai tie ir iepriekšējie krājumi vai veiktas jaunas piegādes, jo šis veikalu tīkls komentārus nesniedz. Arī “Siberika” veikali pazīstami ar to, ka vairākums preču izcelsmes valstis ir Krievija, Baltkrievija un citas Austrumu bloka valstis un šīs preces te var nopirkt joprojām.

Nekas daudz nav mainījies zemo cenu “Fix Price” veikalos. Kā pārliecinājās “Latvijas Avīze”, šajā veikalu tīklā joprojām pieejama Krievijā ražota bērnu pārtika, sausmaizītes, grauzdiņi, tēja un pat alus. Tiesa, šajās bodēs var iegādāties arī Baltkrievijā, Ukrainā un Latvijā ražotus pārtikas produktus.

Lai arī sākotnēji “Fix Price” īpašnieka SIA “FP LV” īpašnieku skaitā bija vairāki Krievijas pilsoņi, tieši pērn martā par kontrolpaketes īpašnieci kļuva Igaunijas pilsone, tomēr tas nav mainījis veikala politiku.

Daļa rīkojas konsekventi

Vai tie veikali, kas, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, paziņoja, ka vairs netirgos Krievijas preces, to ir atsākuši darīt – šādu jautājumu “Latvijas Avīze” uzdeva Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadībai. Tāpat jautājām, vai ir veikali, kas konsekventi atteikušies no agresorvalsts precēm, un – vai Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču skaits veikalos gājis mazumā.

LPTA valdes priekšēdētājs Noris Krūzītis sacīja, ka diemžēl nav objektīvas visu tirgus dalībnieku informācijas par šiem jautājumiem. “Ir tīkli, kas šo ievēro un praksē konsekventi piemēro, un ir redzētas atkāpes, bet man nav skaidrojuma, kāpēc ir šīs atkāpes – uzkrājumi vai turpina iepirkumus,” skaidroja N. Krūzītis.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe neatbalsta Krievijas izcelsmes preču esamību Latvijas tirgū, bet tā neesot lielākā problēma.

“Lielākā problēma ir lielo lietu neizdarība un neesamība. Esmu dusmīga, ka mums neizdevās ātrāk pārliecināt ES un NATO nākt palīgā Ukrainai, lai Ukraina varētu uzvarēt. Tagad karš ir ļoti ievilcies,” piektdien teica Gulbe.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēters uzskata, ka katrs gadījums jāaplūko individuāli.

“Nekādā gadījumā nav pieļaujama Latvijas un Latvijai saistošo starptautisko sankciju apiešana. Tajos gadījumos, kad kādas konkrētas preces sankciju režīms neaizliedz importēt un tirgot, šo jautājumu var vērtēt tikai ētiskā un reputācijas griezumā,” viņš pauda “Latvijas Avīzei”.

LTRK vērtējumā katrs komersants pats rūpējas par savu reputāciju, un neapšaubāmi, ka agresorvalsts preču tirdzniecība būtiskai klientu daļai var raisīt nepatīkamas emocijas.

Vienlaikus jāņem vērā, ka daudziem pats galvenais kritērijs būs preču cena un tieši salīdzinoši zemais produkcijas cenas līmenis varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pieprasījums pēc attiecīgajām precēm saglabājas.

Kā liecina dati, ārējās tirdzniecības apjomi ar Krieviju un Baltkrieviju būtiski nemainās. Lai arī uzņēmumu skaits, kas veic tirdzniecību ar Krieviju, ir samazinājies, naudas izteiksmē imports un eksports saglabājas līdzīgā līmenī, kur kā viens no aspektiem minams būtiskais cenu pieaugums.

LTRK jau kopš 2022. gada februāra aicinājusi Latvijas valsti veidot atbalsta mehānismus uzņēmumiem, kas līdz tam darbojās Krievijas un Baltkrievijas tirgos, ņemot vērā, ka situācija šajos tirgos ir ļoti nenoteikta un ir būtiski, lai Latvijas uzņēmumi sadarbības partnerus meklētu citos tirgos, ar kuriem sadarbība ir paredzamāka un ilgtspējīgāka.

Aptur eksportu

Vai Latvijas pārtikas ražotāji joprojām savus ražojumus eksportē uz Krieviju? Portālam “Delfi” kāds aculiecinieks marta sākumā ziņoja, ka Maskavas veikalu tīklā “Pjateročka” iespējams iegādāties “Lāčplēša alu”.

Šīs alus šķirnes ražotājuzņēmums “Cido Grupa” konkrēto gadījumu nevarēja komentēt, bet tam nācās skaidrot, ka kopš pagājušā gada septembra pilnībā pārtraukts “Lāč­plēša alus” eksports uz ārvalstīm.

“Cido Grupas” valdes loceklis Marijus Valds Kirstuks jau atzinis, ka uzņēmums joprojām nav pilnībā kompensējis zaudētos eksporta tirgus Krievijā un Baltkrievijā, kur tika eksportēti aptuveni 6–7% no kopējā eksporta apjoma. Tomēr tie bija vien 2% no kopējā pārdošanas apjoma un pēdējos gados eksports uz šīm valstīm gājis mazumā.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks zina teikt, ka Latvijā ražotie piena produkti uz Krieviju vairs netiek eksportēti. Vēl 2021. gadā Krievija bija trešā lielākā saldējuma eksporta valsts aiz Igaunijas un Lietuvas, kur kopumā tika realizēts saldējums par diviem miljoniem eiro, savukārt 2022. gadā Krievija vairs nav atrodama nozīmīgāko saldējuma eksporta partneru sarakstā.

Vairāk nekā divas reizes sarukusi degvīna eksporta vērtība uz Krieviju – 2021. gadā tur realizēts degvīns par 15,4 miljoniem eiro, bet 2022. gadā – par sešiem miljoniem eiro. Tajā pašā laikā audzis degvīna eksports uz ASV, kur pērn realizēta prece 17,3 miljonu eiro vērtībā, kas ir par trīs miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Joprojām tirgojamies

Izpētot statistikas datus, redzams, ka Krievijas iebrukums Ukrainā mainījis eksporta un importa struktūru.

Tiesa, kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, tirdzniecība kaimiņvalstu starpā notiek joprojām.

Šī gada janvārī vien no Krievijas ievestas preces 60 miljonu eiro vērtībā, to skaitā minerālie produkti par 24,99 miljoniem eiro, bet pārtikas – par 10,8 miljoniem eiro. Tajā pašā laikā Latvija eksportējusi preces par 84,89 miljoniem eiro, un liela daļa bija pārtikas rūpniecības ražojumu, dzērienu un tabakas eksports – 41,29 miljonu eiro vērtībā, kam sekoja mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu eksports par 10,9 miljoniem eiro. Lai arī eksporta vērtība sarukusi nedaudz, importa vērtība sarukusi vairāk nekā trīs reizes.

Arī tirdzniecība ar Baltkrieviju nav apstājusies. Šī gada janvārī Latvijā ievestas baltkrievu preces par 15 miljoniem eiro – lielākoties mašīnas un mehānismi, optiskās ierīces un aparāti, tekstilizstrādājumi, plastmasas izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības produkcija.

Pēdējo desmit gadu rekords tika sasniegts pērn maijā, kad tikai vienā mēnesī no Baltkrievijas importētas preces 56 miljonu eiro vērtībā. Savukārt eksports uz Baltkrieviju šogad janvārī bija 17 miljonu eiro vērts un galvenās eksporta preces – optiskās ierīces un aparāti, transporta līdzekļi un ķīmiskās rūpniecības produkcija, kā arī tekstilizstrādājumi.

Pavisam 2022. gadā Krievijas preču importa kopvērtība sasniedza 1831 miljonu eiro, bet eksporta kopvērtība uz Krieviju – 1194 miljoni eiro jeb aptuveni tikpat, cik gadu iepriekš.

Preces uz Krieviju pagājušajā gadā eksportēja 831 Latvijas uzņēmums, kas ir par 18% mazāk nekā 2021. gadā, bet uz Baltkrieviju – 383 uzņēmumi, kas ir par 21,8% mazāk, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē. Vienlaikus preces no Krievijas 2022. gadā importēja 1268 uzņēmumi, kas ir par 29,3% mazāk nekā 2021. gadā, bet no Baltkrievijas – 588 uzņēmumi, un tas ir samazinājums par 33,9%.

Faktiski redzams, ka sarucis gan eksportējošo, gan importējošo uzņēmumu skaits, taču tas joprojām ir vērā ņemams.
SAISTĪTIE RAKSTI

Tajā pašā laikā redzams, ka strauji pieaudzis darījumu apjoms ar Kazahstānu un citām NVS valstīm. Piemēram, eksports uz Kazah­stānu pieaudzis 2,5 reizes, uz Kirgizstānu – 3,5 reizes, bet uz Armēniju – 2,8 reizes, savukārt imports no Kazahstānas pieaudzis 8,9 reizes, no Kirgizstānas – 11,4 reizes, bet no Azerbaidžānas – 2,7 reizes. Importa pieaugumu no Kazah­stānas visvairāk ietekmējuši tieši augu valsts produkti.

Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu pieaudzis arī eksportējošo un importējošo uzņēmu skaits ar jau pieminētajām NVS valstīm. Īpaši strauji palielinājies uzņēmumu skaits tirdzniecībā ar Kazahstānu – eksportā par 115 uzņēmumiem, importā – par 63. Tas varētu liecināt, ka darījumu partneri ierasto tirdzniecības ceļu vietā izvēlas citas iespējas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
FOTO. “Tagad vairs nekas nesāp…” Lilitas Ozoliņas ģimene atklājusi dažus faktus par leģendārās aktrises pēdējām dzīves dienām
Manevri Baltijas jūrā: Krievija demonstrē savu spēku, jo visu laiku tiek runāts, ka pēc kara Ukrainā Baltijas valstis būs nākamās
Ja krievi palaistu kodolgalviņu, kādu draudu tas nestu Eiropai? Atbild virsnieks
Krievijas diversanti pēc Kahovkas HES uzspridzināšanas izliekoties par evakuētiem civiliedzīvotājiem
Poikāns par Rinkēviča orientāciju: “Mazi cilvēki runā par cilvēkiem”
Lasīt citas ziņas
Ukrainas premjerministrs: Kahovkas HES iznīcināšana ir viena no lielākajām vides katastrofām Eiropā pēdējās desmitgadēs
Armijas pārtikas iepirkuma lieta: No amata atbrīvots vēl viens darbinieks, bet divām amatpersonām izteikts rājiens
Ūdens krīze Krimā: Tūkstošiem iedzīvotāju var palikt bez ūdens. Kas notiks ar pussalas ūdensapgādi?
VIDEO. Sirds lūst… Glābēji ar laivām cenšas izglābt dzīvniekus, kas iesprostoti Hersonas applūdušajās teritorijās
Ukrainas premjerministrs: Kahovkas HES iznīcināšana ir viena no lielākajām vides katastrofām Eiropā pēdējās desmitgadēs
14:46
Armijas pārtikas iepirkuma lieta: No amata atbrīvots vēl viens darbinieks, bet divām amatpersonām izteikts rājiens
14:18
Advokāte: “Par spīti skaļajiem paziņojumiem patiesības noskaidrošana Bunkus slepkavības lietā vēl tikai priekšā”
13:50
Armands Krauze: “Apvienotais saraksts” ir “Tautas partijas” pagarinājums un saikne ar Andri Šķēli ir nepārprotama
FOTO. “Tagad vairs nekas nesāp…” Lilitas Ozoliņas ģimene atklājusi dažus faktus par leģendārās aktrises pēdējām dzīves dienām
VIDEO. Princis Harijs un Megana Mārkla soctīklos publicē ļoti mīļu video
Okupanti pēc HES uzspridzināšanas pametuši likteņa varā Dņepras upes kreisā krasta iedzīvotājus
FOTO. Šefpavārs francūzis, interjers – kā kino: Rīgā durvis vērs “instagramīgs” restorāns, ko varēs apmeklēt kopā ar mājdzīvniekiem
LA.LV jautā: Kāda ir Krievijas motivācija Kahovkas HES aizsprosta spridzināšanai?
Lauki Ukrainas dienvidos pēc Kahovkas HES iznīcināšanas nākošgad var kļūt par tuksnesi
FOTO. 4 praktiski šefpavāra padomi: kā gatavot, esot dabā?
VK skarbi secinājumi par NBS pārtikas iepirkumu – tas neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm
Advokāte: “Par spīti skaļajiem paziņojumiem patiesības noskaidrošana Bunkus slepkavības lietā vēl tikai priekšā”
FOTO. Ātri, gudri un drosmīgi: Latvijas dienesta suņi starptautiskās sacensībās parāda savu meistarību
Zvejsalnieks: Apziņošanas sistēma un regulārā trauksmes sirēnu pārbaude stipri izskatās pēc formālisma
Vēstniece: Zviedrija cer, ka Viļņas samits būs vēsturisks samits, lai Zviedriju pievienotu NATO
rīkoties, ja dzīvnieks krīt uz nerviem vai ir apnicis? Kā tikt vaļā no mājdzīvnieka?
Mūžībā devusies Latvijā zināmā folkloriste un “Skandinieki” vadītāja Helmī Stalte
Kā piederīgajiem noskaidrot, vai un uz kuru slimnīcu tuvinieks pēc notikušās nelaimes nogādāts?
Manevri Baltijas jūrā: Krievija demonstrē savu spēku, jo visu laiku tiek runāts, ka pēc kara Ukrainā Baltijas valstis būs nākamās
VIDEO. “Mana lielākā kļūda bija to suni paņemt…” Agrita Bindre komentē Mailo skandālu TV šovā
Starp Jelgavas un Liepājas šosejām uz Rīgas apvedceļa slēdz bīstamos 32 kreisos pagriezienus
Sahāras seno cietokšņu pilsētas ir īsts kultūras dārgakmens! Kopš 2002.gada tur gan nav klejojis neviens tūrists…
Zaporižjes apgabalā appludināti lauksaimniecības lauki. Kāpēc?
Amsterdama aizliedz publisku zālītes smēķēšanu sarkano lukturu rajonā un ap kanāliem
10 augļu koki un ogas, kas lieliski aug arī toveros un podos
“Runājam divās valodās…” Kariņu doma par koalīcijas paplašināšanu nav pametusi jau kopš valdības izveidošanas