VIDEO. Futūristiskā pilsēta, kur vilcieni traucas cauri mājām un ielas sākas 20. stāvā 0
Ceļi, kas izbūvēti starp debesskrāpju 20. stāviem, gaisa vilcieni, kuru maršruti ved cauri dzīvojamām ēkām, un laukums, kas patiesībā ir ēkas jumts. Šķiet, ka aprakstīti kadri no zinātniskās fantastikas filmas, taču tā ir realitāte Čuncjinā, futūristiskajā Ķīnas megapilsētā, kur gandrīz nekas nav tā, kā šķiet.
Dienvidrietumu Ķīnā izvietotā milzīgā metropole atrodas kalnu ieskautā vietā pie Jandzi un Dzjalinas upju satekas. Nereti tā tiek raksturota kā “Hongkonga uz steroīdiem”, pateicoties reibinošajai arhitektūrai, neona gaismām un “kiberpanka” noskaņai, kas piesaista gan vietējos, gan ārvalstu tūristus.
Sociālo tīklu skatītāji no visas pasaules ir apburti ar šo betona labirintu, jo īpaši pēc tam, kad Čuncjinas iedzīvotājs un gids Džeksons Lu vietnē “TikTok” demonstrē, cik grūti ir orientēties pilsētā. Viņa video, kas guvuši miljoniem skatījumu, atklāj nogurdinošo ikdienas realitāti pilsētā.
Piemēram, kā nokļūt lejup no 18. stāva dzīvokļa bez lifta. Izrādās, ka tas nemaz neaizņem tik daudz laika, jo “pirmais stāvs” šajā gadījumā ir 12. stāvā. Pārejot pāri tiltam, Džeksons parāda citus dzīvokļus, kas atrodas vēl zemāk, un norāda: “Viņiem jākāpj augšup, un saule viņiem ir kā luksuss.”
Viņš turpina ceļu līdz metro stacijai, kas vairāk atgādina bumbu patvertni, un pēc tam dodas ar paaugstināto monorailu, kas atgādina amerikāņu kalniņus un brauc tieši cauri daudzdzīvokļu ēkām. Nonākot pilsētas laukumā, šķiet, ka beidzot ir sasniegta zeme, taču patiesībā viņš atrodas sava biroja ēkas 22. stāvā.
Pēc darba Džeksons izvēlas mierīgāku braucienu ar autobusu, kas kursē pa estakādi 20 stāvu augstumā.
Citā video viņš mēģina atrast īsto pirmo stāvu pilsētā, atklājot arvien jaunus un jaunus stāvus, līdz beidzot nokļūst pašā apakšā. “Mēs nekad īsti nezinām, kurā stāvā atrodamies,” viņš nosaka.
Čuncjina nav tikai mūsdienu arhitektūras brīnums – tai ir arī bagāta vēsture. Otrā pasaules kara laikā, pēc Japānas iebrukuma Ķīnas kontinentālajā daļā (1937–1946), pilsēta kļuva par Ķīnas pagaidu galvaspilsētu un patvērumu iedzīvotājiem, karavīriem un amatpersonām. Tas veicināja strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu. 1997. gadā Čuncjinai tika piešķirts municipalitātes statuss, kas pavēra ceļu vēl straujākai urbanizācijai un ekonomiskajai izaugsmei.
Šodien Čuncjinā dzīvo vairāk nekā 30 miljoni cilvēku, padarot to par vienu no lielākajām un blīvāk apdzīvotajām pilsētām pasaulē. Pieprasījums pēc dzīvojamās platības izraisīja celtniecības bumu, īpaši pēdējās desmitgadēs. Pilsētas panorāmu šobrīd veido 298 debesskrāpji, kas pārsniedz 100 metru augstumu, un 26 ēkas, kas paceļas virs 200 metriem, kas ierindo Čuncjinu 15. vietā pasaulē pēc debesskrāpju skaita un sesto vietu kontinentālajā Ķīnā.
Ne viens vien apmaldās šajā “distrofiskajā labirintā” – pat vietējie iedzīvotāji atzīst, ka šajā pilsētā pat “Google Maps” ir bezspēcīgs.
Pēc Džeksona video noskatīšanās daudziem šī pilsēta šķiet kā optiska ilūzija, citi apgalvo, ka tur pastāvīgi justos apjukuši. Tomēr tūristu skaits tikai pieaug. Pilsēta kļuvusi par īstu sensāciju tiešsaistes vidē, kur tās “nereālistiskās” ainavas fascinē cilvēkus visā pasaulē.
