Aivars Aksenoks, Juris Binde un Gunārs Ansiņš pie viedā luksofora.
Aivars Aksenoks, Juris Binde un Gunārs Ansiņš pie viedā luksofora.
Foto: Kārlis Volkovskis

Viedie luksofori sāk sodīt pārgalvīgos braucējus – pie sarkanās gaismas braukt nedrīkst 95

Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Tests: kurš no bērniem ir visjaunākais? Tava izvēle atklās tava prāta un intuīcijas vienreizējās spējas
TV24
Krievi ved prom raķetes no Krimas. Par ko tas liecina? 162
Krievijas televīzijā parāda karti ar valstīm, kuras Putins varētu apbruņot, lai uzbruktu “jutīgiem mērķiem” Rietumvalstīs 196
Lasīt citas ziņas

No 21. marta Liepājā Ūliha un Robežu ielas krustojumā oficiāli sākusi darboties ar “LMT” mašīnredzes risinājumu aprīkotā viedā satiksmes kontroles iekārta. Tas ir pirmais šāda tipa risinājums Latvijā, kas oficiāli iekļauts satiksmes uzraudzības sistēmā un fiksēto informāciju par autovadītājiem, kuri šķērsojuši krustojumu pie sarkanās gaismas, nodos Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un Pašvaldības policijas datubāzēm, lai pārkāpējiem tiktu piemērots administratīvais sods.

Kas paveikts?

Mēģinot noskaidrot jauninājuma perspektīvas, vispirms uzklausām trīs amatpersonas, kuras tā tapšanā tieši līdzdarbojušās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Gunārs Ansiņš, Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs, uzsver, ka Liepāja jau piecus gadus strādā pie satiksmes drošības uzlabošanas: “Lai gan Liepājā reģistrēto transportlīdzekļu skaits gadu no gada turpina pieaugt, pēdējo piecu gadu laikā mūsu pilsētā par 20% sarucis ceļu satiksmes negadījumu skaits. Esam mērķtiecīgi strādājuši, lai Liepāja būtu maksimāli droša kā gājējiem un velobraucējiem, tā autobraucējiem. Papildus ātrumvaļņiem, paaugstinātiem krustojumiem, augošai veloinfrastruktūrai, regulējamām un izgaismotām gājēju pārejām jau pēdējos desmit gadus esam ceļu satiksmē ieviesuši arī dažādus viedos risinājumus – sensorus, videodetektorus, luksoforu attālinātās vadības sistēmu. Šodien kopā ar “LMT” esam spēruši vēl vienu nozīmīgu soli uz priekšu, lai mēs visi Liepājas ielās justos aizvien drošāk.”

Juris Binde, “LMT” prezidents un valdes priekšsēdētājs, ir gandarīts, ka izveidojusies sadarbība ar Liepāju: “Tā bija pirmā pašvaldība, kas izrādīja patiesu interesi par šo inovatīvo risinājumu. Tur sākām iekārtas testēšanu. Tehnisku sarežģījumu nebija, bet izrādījās, ka nepieciešamas izmaiņas vairākos normatīvos aktos, kas šādu kontroli reglamentē. Arī līgumi starp “LMT”, CSDD, Valsts policiju un attiecīgās pašvaldības policiju.” Viņš atklāj, ka šobrīd risinās pārrunas arī ar vairākām citām pašvaldībām. “Atsaucība dažāda – no aktīvas vēlmes ko šādu savā teritorijā ieviest līdz vēsai atturībai – sak, nevēlamies savus iedzīvotājus apkraut ar papildu sodiem,” tā Binde. “Un tas, par spīti testa režīmos iegūtiem datiem, kuri izskatās vienkārši briesmīgi. Pie sarkanās gaismas Rīgas testu punktā (Krustabaznīcas ielā) gada laikā aizbrauc ap 8000 automobiļu. Bet policija bez šādas modernas kontroles palīdzības visā Latvijā aiztur uz pusi mazāk šādu grēkotāju.” Aivars Aksenoks, CSDD valdes priekšsēdētājs, arī līdzdarbojies šajā projektā: “Mums izdevies veiksmīgi sakārtot datu apmaiņas un apstrādes risinājumus un šo informāciju integrēt CSDD transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. No tās ziņojums par fiksēto pārkāpumu nonāk attiecīgās pašvaldības policijā, kura tad pieņem lēmumu par piemērojamo sodu un sūta CSDD – lai mēs ierastajā formā informētu pārkāpēju un sekotu soda izpildei. Manuprāt, paņēmiens satiksmes uzraudzības pilnveidošanai moderns un nepieciešams.”

“LMT” prezidents ir gandarīts, ka Liepājas precedents ir novērsis arī juridiskos šķēršļus. “Turpmāk viss atkarīgs no pašvaldībām, kuru teritorijās bīstamie krustojumi atrodas,” saka Binde. “Kopumā – policijai cilvēkresursu nepārprotami trūkst. Tādēļ jebkura digitāla palīdzība pārkāpumu skaita mazināšanā jau tuvākajā nākotnē ir ļoti vajadzīga.”

Kādu pārkāpumu šī iekārta fiksē?

Luksofors, kas ķers pārkāpējus.
Foto: Kārlis Volkovskis

Pat bērnam zināms: ja deg sarkans – krustojumā iebraukt nedrīkst. Kāpēc tad viens vienīgs Jura Bindes pieminētais grēcinieku skaitītājs Rīgā jau saskaitījis tūkstošus pārkāpumu? Vainīgi laikam jau daudz miglainākie CSN punkti par dzelteno gaismu. “Dzeltens signāls aizliedz kustību, izņemot šo noteikumu 54. punktā minētos gadījumus, un brīdina par gaidāmo signālu maiņu (p. 45.2.)” Savukārt 54. punkts vēsta: “Ja, iedegoties dzeltenajam signālam vai brīdī, kad satiksmes regulētājs paceļ roku augšā, transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli šo noteikumu 53. punktā minētajās vietās var apturēt, tikai strauji bremzējot, šā transportlīdzekļa vadītājs drīkst ceļu turpināt, neapturot transportlīdzekli.”

Reklāma
Reklāma

Nu, nu… “Tikai strauji bremzējot”. Ko tas nozīmē? Viens rāms un apkārtējo situāciju plaši pārskatošs stūrētājs “strauji” nav bremzējis jau daudzus gadus. Cits nemiera gars savu ikdienu pavada nepārtrauktos paātrinājumos un ABS sistēmas iespēju izzināšanā. Pirmais, redzot zaļu signālu krietnā attālumā, būs sapratis, ka viņam pie stoplīnijām spīdēs vien dzeltens un sarkans, pieripos rāmi un bez jebkāda straujuma apstāsies. Otrais centīsies paspēt, atļauto 50 km/h vietā lidos jau ar 70+ un pie dzeltenā nesavāksies pat kaucot. Ielidos pat sarkanajā. Par ko tad arī saņems tās digitālās kvītis.

Labi? Ļoti labi. Varbūt soda naudiņas (līdz pat 140 eiro) paārstēs. Žēl tikai, ka likumā par šādu lidošanu paredzētos četrus soda punktus viedais policists nepiešķirs – šis braucēju atpazīt nemāk.

Vai var vēl labāk?

Patiešām gudrs, patiešām moderns krustojuma regulators būtu tad, ja ne tikai sodītu, bet arī novērstu pārkāpumus. Jautāju J. Bindem un A. Aksenokam – vai “LMT” un CSDD ir iestrādes, ieceres tādu iekārtu izveidē, kas nevis sodītu par braukšanu pie sarkanas gaismas, bet novērstu šī sarkanā signāla nevajadzīgu, formālu degšanu (spilgts piemērs Daugav­grīvas šosejas un Zilās ielas krustojums)?

Juris Binde: “Tas ir tikai un vienīgi luksoforu apsaimniekotāju vēlēšanās vai nevēlēšanās jautājums, jo šādas ierīces jau būtu integrējamas esošajās satiksmes regulēšanas sistēmās, kas neapšaubāmi ir sarežģītāk nekā Liepājas variantā, kur luksofora vadība paliek vecā un tiek tikai papildināta ar novērošanas un pārkāpumu fiksēšanas sistēmu.” Viņam piekrīt arī Aivars Aksenoks: “Kas attiecas uz tiešām viedo luksoforu ieviešanu, kuri mācētu ne tikai sodīt, bet arī savu darbību pielāgot reālajai satiksmes situācijai, – tas ir satiksmes organizācijas jautājums, kas pilnībā atrodas pašvaldību pārziņā. Mēs varam konsultēt, varam veikt nepieciešamās ekspertīzes – ja projektu attīstītājiem tādas būs nepieciešamas.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.