Vienkārša lieta – spīd saule vai arī nespīd. Saules parku īpašnieki pieļauj bankrotus 0
Latvijā pēdējos gados strauji pieaudzis elektrības apjoms, ko saražo saules parki. To darbību ietekmē laikapstākļi – saule spīd vai nespīd. Saules parku operatori parasti iepriekšējā dienā prognozē nākamās dienas saražotās elektrības apjomu, pret ko tiek plānots patēriņš un nepieciešamais elektrības apjoms kopējā tīklā, šo problēmu plaāšk apskata TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Taču, ja saulainas dienas vietā uznāk mākoņi, tīklā rodas iztrūkums. Tāpēc saules stacijas visvairāk izjūt balansēšanas maksājumus, jo pret iespējamiem sliktiem laika apstākļiem un tukšumiem tīklā jānodrošinās gandrīz katru dienu.
Gada sākumā, kad atvienojāmies no BRELL tīkla, kļuva skaidrs, ka rezerves šādu potenciālo caurumu aizpildīšanai jāgādā pašiem. Lai tās iepirktu, kādam par šo elektrību jāmaksā. Vairāki tirgus dalībnieki uzskata, ka
tā vietā, lai šīs balansēšanas izmaksas sadalītu godīgi, tagad radies haoss.
Energotīkls ir noslēgta sistēma, kurā svarīgi visu laiku nodrošināt vienādu elektrības daudzumu. Ja liels pieprasījums pēkšņi rada neplānotu iztrūkumu, šis nosacītais caurums jāaizpilda ar rezervēm. Pretējā gadījumā iestājas “blackouts”, ko nesen piedzīvoja Spānija un Portugāle.
BRELL sistēmā, izmantojot savienojumu ar Krieviju un Baltkrieviju, varējām atdot un paņemt elektrību, ja radās šādi neplānoti pārrāvumi. Pēc atvienošanās par balansu jārūpējas pašiem.
Sākotnēji atslēgšanās bija plānota 2026. gadā, tāpēc uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” solīja līdz šī gada nogalei uzstādīt lieljaudas baterijas, kurās glabātu elektrību, lai to izmantotu īslaicīgu svārstību gadījumā. Tomēr Baltijas politiķi nolēma atslēgties jau šogad.
Latvija, atšķirībā no pārējiem baltiešiem, tam bija visnegatavākā, jo pašiem savu lieljaudas bateriju nav, un šis pakalpojums jāpērk no citiem, kas ir dārgi.
Pēc atslēgšanās no Krievijas elektrotīkliem Latvijā strauji pieaug balansēšanas izmaksas. Sākumā solīja, ka tās sadalīs vienlīdzīgi starp visiem tirgus dalībniekiem, bet tagad lielākā daļa uzlikta patērētājiem. Tajā pašā laikā saules parku attīstītāji brīdina, ka viņu bizness ar tik lielām izmaksām nebija rēķinājies, tāpēc daži varētu pārskatīt investīciju plānus Latvijā.
Gatis Ābele, enerģētikas konsultants, Būvmateriālu ražotāju asociācijas pārstāvis: “Pēdējos mēnešos var novērot, ka tirgū iestājies neliels haoss, un pa vidu mēs vēl redzam dažādu interešu lobēšanu, kad viens, negribot maksāt tik, cik viņš maksā, mēģina atrast veidu, kā to uzlikt citiem tirgus spēlētājiem.”
Pirms atslēgšanās no BRELL tika izstrādāti dažādi plāni par to, kurš un cik maksās par balansēšanu.
“Augstsprieguma tīkla” (AST) piedāvājums, kas būtu izdevīgāks parastajiem iedzīvotājiem, pēc kādas sanāksmes Klimata un enerģētikas ministrijā mainījās. Lēmumam neiebilda ne regulators, ne AST.
Gatis Ābele, enerģētikas konsultants, Būvmateriālu ražotāju asociācijas pārstāvis: “Nevienlīdzīgs sadalījums – nevis 50%:50%, kā tas sākotnēji tika ierosināts no AST puses, bet 25% elektroenerģijas stacijām, 75% patērētājiem – nozīmē vienkārši to, ka patērētājiem lietot elektroenerģiju un izdzīvot kā uzņēmumam vai ģimenei kļūs dārgāk nekā pretī esošam saules paneļu uzņēmumam, kas ražo elektroenerģiju.
Tas nozīmē, ka ar vienu ne pārāk atklātu sanāksmi ministrijā, kurā tas tika nolemts, bez patērētāju iesaistes – saukti tika tikai elektroenerģijas ražotāji un daži tirgotāji –,
tika nospriests, ka visdrīzāk šo daļu pārliekam uz patērētājiem, un tas būs vislabāk.
Tas ir vecās tradīcijās, kādas mēs esam mūsu politikā redzējuši, ka šādās slepenās sanāksmēs tiek pieņemti tik būtiski lēmumi. Tam tālākam procesam nebija nekādas nozīmes. Regulators parakstīja visu, ko viņam nolika priekšā ministrija. Ņemot vērā, ka ministrija ir AST akcionārs, viņi arī neiebilda, un šī sanāksme, kuras laikā tas tika nolemts, bija faktiski kritiski svarīgākā, lai šāda veida sistēmu ieviestu.”
Mazie patērētāji ar lielākiem rēķiniem saskarsies, kad ar operatoriem pārslēgs līgumus par ikgadējām tarifu izmaiņām.
Savukārt lavīna jau sākusi velties starp lielajiem patērētājiem, piemēram, pašvaldībām vai ražojošiem uzņēmumiem, kuri saņem vēstules ar mudinājumiem iespējami ātri pārslēgt līgumus ar krietni augstākiem maksājumiem.
Protestē arī saules parki. Kompānija ar dāņu kapitālu šobrīd rēķina, vai plānoto staciju vispār būvēt. Viņi saņēmuši piedāvājumus par balansēšanas maksājumiem, kas, atšķirībā no solītā gada sākumā, esot pat piecas reizes augstāki. Tikmēr igauņi un lietuvieši papildmaksu sāks iekasēt tikai no nākamā gada un darīs to pakāpeniski vairāku gadu garumā, lai netraucētu saules parku attīstību.
Alnis Bāliņš, asociācijas “Saules enerģija Latvijai” valdes priekšsēdētājs, European Energy Rīgas biroja vadītājs:
“Latvija diemžēl ir gājusi to smagāko ceļu, un ar pirmo jūliju visas šīs izmaksas tiek guldītas uz tirgotājiem un ražotājiem.
Tas nozīmē, ka šobrīd daudzi attīstītāji nopietni domā, vai nebūtu saprātīgāk iesaldēt savus projektus.
Tas attiecas uz tiem, kuri vēl nav uzbūvējuši un tikai pieņem lēmumus par projektu realizāciju. Droši vien sāpīgs sitiens būs tiem, kuri jau ir uzbūvējuši un kuri šobrīd darbojas, bet savā finanšu modelī nebija paredzējuši tik ārkārtīgi augstas balansēšanas maksas.
Man negribas teikt skaļus vārdus, bet es domāju, ka viens otrs būs spiests cīnīties ar maksātnespēju.
Tas nozīmēs, ka nebūs atjaunīgās enerģijas ģenerācijas Latvijā, un mēs paliksim turpat, kur esam – pieklibos vējš, paliks tie, kas sākuši būvniecību.
Arī mēs, kas esam sākuši 150 megavatu saules parkam Ventspilī, to pabeigsim, bet par nākamajām investīcijām domāsim.”
Līdzīgi skeptiski noskaņots ir jau uzbūvētu saules parku attīstītājs Māris Plūme, “Saules Energy” valdes loceklis: “Mēs šobrīd esam lielākais privātais saules parku operators Latvijā, un šo izmaiņu rezultātā mums dubultosies izmaksas, kas saistītas ar elektrības ražošanu un nodošanu tālāk tīklā. Tas ir ļoti negatīvs sitiens pa nākotnes investīcijām. Un par spēju tagad topošajiem saules un vēja parkiem, jebkuram enerģētikas objektam, tas ir milzīgs sitiens.”
Privātie energo tirgotāji – kompānijas VIRŠI un AJ Power – norāda, ka saules un vēja elektrības ražotājiem Latvijā izmaksas, lai to pārdotu tirgū, būs visaugstākās reģionā, un tas smagi atsauksies uz nozari.
Jānis Bethers, VIRŠI enerģētikas segmenta vadītājs: “Vēja un saules parkiem komisija, ko tirgotājs piemēro, visticamāk teju dubultosies no 1. jūlija.
Tas nozīmē, ka pie esošā regulējuma Latvija, visticamāk, kļūs par dārgāko ES dalībvalsti, ja skatās no vēja un saules parku perspektīvas
. Tas var apgrūtināt investīciju piesaisti attīstības stadijā esošiem projektiem, jo šobrīd ir diezgan liela neskaidrība par nākotni, cik ātri attīstīsies bateriju jaudas.”
Lietuvā ir 30% liels valsts atbalsts lielo industriālo energo bateriju uzstādīšanai, kas nav pieejams Latvijā. Tāpēc uzņēmums AJ Power plāno to izbūvi kaimiņvalstī, kur bateriju jauda sasniegs līdz 100 megavatstundām.
Roberts Samtiņš, “AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs: “Tā nozare Lietuvā daudz straujāk attīstīsies, un arī tās rezerves jaudas Lietuvā būs vairāk, bet beigās var nonākt pie tā, ka mūsu nauda pat iet uz Lietuvu, tāpēc ka Lietuvā šīs rezerves jaudas ir. Tas, ko mēs varam sagaidīt, – Latvijā šie projekti attīstīsies maz vai vispār neattīstīsies, jo Lietuvā būs pieejams atbalsts. Un tirgus ir vienots, principā mums šī nozare paliek tādā pabērna lomā.”
Baltijas līmenī kaimiņvalstis gūst lielus ieņēmumus no starpsavienojumiem ar Somiju un Zviedriju.
Kad Baltijā elektrība ir lētāka, viņi to pārdod tālāk ar pamatīgu peļņu. Lietuvieši un igauņi šādi jau labu laiku audzējuši “drošības spilvenu”,
kas pārsniedz vairākus 100 miljonus eiro, lai ar šiem līdzekļiem kompensētu izdevumus, kas rodas pēc atdalīšanās no Krievijas energotīkliem.
Roberts Irklis, “Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētājs: “AST šādu uzkrājumu apmērs neveidojas, jo sastrēgumi starp Baltijas valstīm attiecīgi ir krietni mazāki, un mums šie ieņēmumi ir ievērojami mazāki. Šī ir summa, ko mēs nekādi nevaram ietekmēt. Tas veidojas no tirgus rezultāta. Tie vienkārši ir sava veida ieņēmumi, kas ‘krīt no gaisa’ operatoriem. Ja viņiem šādi ieņēmumi ir, tas viņiem ļauj finansēt šāda veida izmaksas.”
Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs (ZZS): “Nebalansa tirgus ir pilnīgi jauns produkts – kā reaģē tirgus un kā veidojas piedāvājumi. Tur pirmie mēneši tiešām bija ļoti augsti. Tagad tās cenas jau iet lejā. Vienmēr var diskutēt – ātrāk, vēlāk. Tas, ko mums jau tagad gribētos redzēt, ir konkrēti piemēri, cik tad ir tās maksas. Bet pēc mūsu aprēķiniem pagaidām iet pēc plāna.”
Gatis Ābele, enerģētikas konsultants, Būvmateriālu ražotāju asociācijas pārstāvis: “Ja tas tā turpināsies un valsts izliksies, ka nekas nav noticis – desinhronizācija, maksājiet vien patērētāji, kādas tās izmaksas ir, bez kaut kādiem kompensējošiem pasākumiem vai regulācijas izmaiņām –, tas nebeigsies labi. Bet
cerams, ka tad, kad deputāti un ministri mājās ieraudzīs nākamos rēķinus pēc līgumu pārslēgšanas, pakāpeniski jau tie līgumi nāks iekšā, tad varbūt kāds pamodīsies.”
Gatis Ābele prognozē, ka saules staciju jaudas nākotnē būs salīdzinoši lielākas nekā bateriju apjoms. Problēma, kā sistēmu izbalansēt un par to maksāt, ir tikai sākumstadijā, un, ja netiks rasti risinājumi, atjaunojamās enerģijas nozare Latvijā var piedzīvot nopietnus šķēršļus attīstībai.
