“Viņš laida video “uz riņķi” un pieķēra tikai tāpēc, ka nevietā kratīja galvu!” Reiniks dalās neticamā stāstā par atlaišanu 0
Mūsdienu darba ikdiena arvien biežāk norit nevis kabinetos vai sanāksmju telpās, bet gan ekrānos. Darba diena sākas ar pirmo “Zoom” sapulci un nereti beidzas ar pēdējo videozvanu, starplaikos pārejot no vienas tiešsaistes tikšanās uz nākamo.
Rezultātā stundas paskrien nemanot, bet kopējais laiks, kas pavadīts, skatoties monitorā un klausoties kolēģu balsīs caur austiņām, sasniedz ievērojamus apmērus. Vai šāds darba modelis patiešām ir efektīvs, un kā tas ietekmē mūsu veselību un produktivitāti?
Pašmāju raidījumu vadītājs un dziedātājs Lauris Reiniks saviem sekotājiem pavēstījis par kādu komisku kriminālo lietu ASV.
“Varbūt kādam noder šī ideja. (Vienreiz) Tikko Amerikā no darba atlaida un tiesā iesūdzēja vienu čali, kurš gada garumā piedalījās vairāk kā 1000 kompānijas “Zoom” sapulcēs ar iepriekš ierakstītu 40 min garu video, ko laida uz riņķi. Pieķēra, jo nevietā kratījis galvu vienreiz un klusējis, kad tika uzrunāts. (Olas cepa tajā brīdī)!” Reiniks raksta.
Varbūt kādam noder šī ideja. (Vienreiz😎) Tikko Amerikā no darba atlaida un tiesā iesūdzēja vienu čali, kurš gada garumā piedalījās vairāk kā 1000 kompānijas Zoom sapulcēs ar iepriekš ierakstītu 40 min garu video, ko laida uz riņķi. Pieķēra, jo nevietā kratījis galvu vienreiz un…
— Lauris Reiniks (@LaurisReiniks) April 24, 2026
Tikmēr komentāros kāds lietotājs raksta, ka “1000 Zoom sapulces gadā, katra vismaz 40 minūtes gara, ir noziegums”, paužot ne tikai neapmierinātību, bet arī nogurumu no šāda darba režīma. Viņam piebalso arī citi, norādot, ka tik liels sapulču skaits šķiet absurds un pārspīlēts.
Pazīstamais mūziķis Lauris Reiniks ironiski piezīmē, ka, iespējams, šis skaits pat pārsniedz vienu gadu, piebilstot, ka dažiem cilvēkiem acīmredzot “ļoti patīk pulcēties”. Arī citi komentētāji diskusijā iesaistās ar humoru – kāds norāda, ka, ja drošais limits ir 999 sapulces gadā, tad tūkstoš jau ir par daudz, savukārt cits atzīst, ka šādā situācijā, iespējams, rīkotos tikpat radikāli kā sākotnējā ieraksta autors.
Netiek aizmirsti arī skeptiķi. Kāds komentētājs norāda, ka šāds stāsts varētu būt pārspīlēts vai pat “sociālo tīklu folklora”, jo trūkst ticamu pierādījumu. Tikmēr citi diskusiju novirza plašākā kontekstā, salīdzinot to ar darba efektivitāti un pat valsts pārvaldes procesiem, ironizējot, ka dažkārt arī bez “Zoom” iespējams radīt tikai darbības imitāciju.
Daži komentāri kļūst vēl asāki – tiek pieminēti gadījumi, kad darbinieki gadiem ilgi spējuši izvairīties no reāla darba, kamēr sapulces un attālinātais režīms kalpojis kā aizsegs neproduktivitātei. Tas tikai vēl vairāk uzkurina diskusiju par to, vai biežās tiešsaistes tikšanās patiešām uzlabo darba rezultātus vai tieši pretēji – kļūst par laika izšķiešanu.
