Ekoloģiski nozīmīgas platības 2
Saimniecībām, kurās ir vairāk nekā 15 ha aramzemes, 5% no tās būs jāatstāj kā ekoloģiskās nozīmes platības. Šādas platības var būt papuves, buferjoslas gar upēm un grāvjiem, kas ir garāki par 10 km (LAD publiskajā lauku reģistrā katrs var apskatīties, vai gar viņa laukiem ir tāda upe), laukmalas, slāpekli piesaistošie hektāri, vasarāji ar zālāju pasēju, koku un krūmu grupas lauka vidū, dīķi, dižakmeņi, dižkoki, alejas (valstī aizsargājamie objekti).
Ekoloģiskajām platībām ir dažāds, ja tā var teikt, svars, un vislielākais tas ir tieši laukmalām, jo viens garuma metrs laukmalas dod deviņus ekoloģiskās nozīmes kvadrātmetrus. Ja 1 ha laukam, kura perimetrs ir 400 m, apkārt izveido laukmalu, ekoloģiskā platība ir 400 x 9 = 3600 m2 jeb 0,36 ha, lai gan dzīvē šī laukmala var aizņemt mazāk – 400 m2 jeb 0,04 ha.
Laukmala ir vismaz metru plata josla gar lauka malu, kurā netiek audzēts kultūraugs un kura paredzēta, lai izveidotos dabiskā veģetācija kā patvērums derīgajiem kukaiņiem. Šī josla nedrīkst būt platāka par 20 m. Arī laukmalas ir jākopj un jānopļauj, tās nedrīkst apstrādāt ar herbicīdiem.
Tikpat stipras šajā spēka reitingā ir buferjoslas – vismaz 2 m platas joslas gar upēm un grāvjiem, gar vai blakus aramzemei, kur aug vai nu krūmi, vai zālāji, un viens metrs buferjoslas dod deviņus kvadrātmetrus ekoloģisko platību. Buferjoslas nevar izmantot ražošanai, izņemot pļaušanu un ganīšanu, un reizi gadā tās jānopļauj.
Neatkarīgi no faktiski atstātā platuma ekoloģiski nozīmīgu platību aprēķins tiks veikts, izmantojot konstantu platumu – 6 m. Piemēram, gan 5 m, gan 15 m platu laukmalu vai buferjoslu šim aprēķinam uzskatīs par 6 m platu.
Katrs kvadrātmetrs koku, krūmu grupas, dīķu ar piekrastes veģetāciju dod 1,5 m2 ekoloģiskās nozīmes platību. Papuve, tāpat kā dižakmeņi, dižkoki, tiek rēķināta 1 : 1, t.i., viens kvadrātmetrs papuves ir viens ekoloģiskās nozīmes kvadrātmetrs.
Savukārt tauriņziežu sējumi šajā aspektā ir mazvērtīgāki – 1 ha ar lauka pupām dod 0,7 ha ekoloģisko platību. Vienoto platību maksājumu zemnieks var saņemt par visu pupu hektāru, bet ekoloģisko platību aprēķinam, lai nodrošinātu 5%, šis hektārs būs līdzvērtīgs tikai 0,7 ha ekoloģisko platību. Par slāpekli piesaistošām kultūrām tiek uzskatīti visi tauriņzieži – sarkanais, baltais, bastarda āboliņš, baltais amoliņš, lucerna, Austrumu galega, vīķi, ragainie vanagnadziņi, sējas esparsete, lauka pupas, zirņi, kas sēti tīrsējā. Vasarāji ar zālāju pasēju no ekoloģiskā aspekta ir vismazāk vērtīgie – 1 ha atbilst 0,3 ha ekoloģisko platību.
LAD vērš uzmanību, ka tikai ar ainavu elementiem ir grūti izpildīt prasību par ekoloģisko platību izveidošanu un/vai uzturēšanu! Reālākais veids ir vai nu sēt tauriņziežus, tādējādi izpildot arī augu dažādošanas prasības, vai veidot papuvi.
Ekoloģiskās nozīmes platībām vajadzēs būt lauksaimnieka lietojumā. Piemēram, ja lauka vidū ir veca mājvieta, par kuru ir atsevišķs kadastrs, to neuzskatīs par esošu valdījumā un tā nederēs šīs prasības izpildei. Ja vien lauksaimniekam nav nomas līguma par mājas kadastru, viņš to nevar izmantot kā ekoloģiskās nozīmes platību. Tas pats attiecas uz ceļa malā augošiem kokiem, kas visbiežāk pieder ceļa kadastram.
Par ekoloģiski nozīmīgiem kokiem un krūmiem tiek uzskatīti vairāki koki, kuru lapotnes pārsedzas, kā arī koku, krūmu puduri – abos gadījumos ne mazāk kā 0,01 ha un ne vairāk kā 0,3 ha platībā. Tās var būt, piemēram, vecas mājvietas, liepu rinda, krūmu puduri lauka zemākajās vietās, kur netiek arts. Atsevišķi augoši koki, tāpat kā akmeņu kaudze, netiek uzskatīti par ekoloģiskās nozīmes platību, turpretī ar krūmiem apaugušu akmeņu kaudzi par tādu var uzskatīt. Zaļināšanas prasības attiecas tikai uz aramzemi, nevis uz pļavām, kas pusaizaugušas ar krūmiem. Arī pļavās augoši krūmi neattieksies uz ekoloģiskajām platībām. Proti, ja krūmu puduris aug kviešu laukā, tas der, bet, ja pļavā, – neder.
Ekoloģiskajās platībās tiek ieskaitīti arī dīķi. Šāda ūdenstilpe lauka vidū var būt gan rakta, gan dabiski veidojusies, gan apaugusi ar krūmiem, bet ne lielāka par 0,1 ha. Krasta veģetācijas josla, kas nav lielāka par 10 m, ietverta dīķa izmēros. Nedrīkstēs būt ūdenstilpes no betona vai plastmasas.
No šā gada 2. februāra Lauku atbalsta dienests publiskajā lauku reģistrā publicēs ainavu elementus (koku, krūmu grupas un dīķus). Lauksaimnieki tiek aicināti pārskatīt šos iezīmētos elementus un iesniegt precizējumus, ja tādi nepieciešami, turklāt ir iespējams pievienot arī jaunus elementus. Lai precizētu vai iezīmētu jaunus ainavu elementus, līdz 2015. gada 1. aprīlim jāiesniedz bloku precizēšanas pieteikums.
Arī par ekoloģiskajām platībām ir līdzīgs atbrīvojums kā par kultūru dažādošanu. Proti, ja saimniecībā vairāk nekā 75% aramzemes izmanto zālāju vai lopbarības zālaugu ražošanai vai papuvei, vai pākšaugu audzēšanai un pārējā ir aramzeme līdz 30 ha, šī ekoloģiskā prasība nav jāievēro.
Latvijā 108 pagastu lauksaimnieki ir atbrīvoti no ekoloģiski nozīmīgo platību prasībām – tie ir pagasti, kuros vairāk nekā 50% teritoriju klāj meži. Dažādošanas prasības šajos pagastos būs jāievēro.
