“Zemnieku saeima”: Latviju pārņēmis nepārdomāts ceļmalu izpļaušanas bums 0
Sākoties pavasara/vasaras sezonai, aktuāls jautājums kļūst ceļmalu pļaušana. Lai saglabātu dabas daudzveidību un samazinātu pļaušanas izmaksas, biedrība “Zemnieku saeima” aicina zemniekus, pašvaldības un valsts ceļu apsaimniekotājus ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divas reizes sezonā – pēc vasaras Saulgriežiem jūlija sākumā un septembrī.
Kā akcentē biedrība, vēlā pļaušana, augiem ļauj noziedēt un tiem pavairoties, ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem.
Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka jau pērn organizācijas biedri izteica sašutumu par pārspīlēto ceļmalu pļaušanas bumu, kas pārņēmis Latviju.
“Vērsāmies gan pašvaldībās, gan AS “Latvijas Valsts ceļi”. Saņēmām atbildi – viss esot saplānots – neko mainīt nevar. Šogad intensīvā pļaušana turpinās. Cītīgajiem appļāvējiem atgādinām – nepārdomāti un pāragri apļaujot grāvmalas, iet bojā putnu ligzdas un galvenais – būtiski samazinās augu daudzveidība. Šī pavasara agrā pļaušana jau rezultējusies ar panākumiem, proti, iestājoties sausam laikam, ceļmalas pārvērtušās par izdegušiem tuksnešiem. Turklāt tiek samazināta bioloģiskā daudzveidība, jo augiem neļauj noziedēt, tie neierieš sēklas. Nepārspīlēsim – grāvmalas pļausim tikai pēc Jāņiem, lai tiek pa kādai Jāņu zālei līgotājiem un nešķērdēsim lieki līdzekļus tur, kur nevajag.”
Biedrībā uzskata, ka intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir “padomju laiku” mantojums, jo tādi bija skaistuma un saimnieciskuma standarti. Šobrīd būtu laiks apskatīties, kas notiek ārpus Latvijas robežām rietumu un Skandināvijas virzienā. Tur pēdējo desmitgadi ceļmalas ir pārvērtušās par ziedošu dabīgo augu joslām, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā.
Tiesa, daudzviet rietumvalstu augsnē vairs nav saglabājušies būtiski nezāļu sēklu krājumi un daudzviet, atjaunojot un ceļot jaunus ceļus, šie ziedošo augu maisījumi tiek speciāli sēti. Latvijā šobrīd vēl varam izvairīties no nākotnes investīcijām, ja vien jau šobrīd sapratīsim, ka ziedošas pienenes, suņuburkšķi, magones, margrietiņas utt. ir lielāka vērtība.
Biedrība „Zemnieku saeima” apvieno gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk kā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.
