Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
9. jūnijs, 2015
Drukāt

80% urologa pacientu ir orgānu funkcionāli traucējumi, nevis plaši daudzinātās saslimšanas

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Astoņdesmit procentiem ar uroloģiju saistītu saslimšanu problemātiku abiem dzimumiem var raksturot ar diagnozi funkcionālie traucējumi, bet vīriešiem diemžēl tas ir ielaists prostatas vēzis, kad ārsts vairs izārstēt slimību nevar, norāda AS “Veselības centru apvienības” (VCA) poliklīnikas “Jugla” ārsts urologs Māris Jakubovskis.

Ārkārtīgi liela nozīme, vai vīrietis nonāk urologa kabinetā, ir sievietei, jo viņas galvenokārt ir tās, kas rūpējas par vīriešu veselību un veic pierakstu pie ārsta. Prostatas vēža riska grupa ir, sākot no 45 gadiem, kad ultrasonogrāfijas pārbaudes būtu jāveic divas reizes gadā, jo prostatas vēzim nav simptomu, kas par to varētu liecināt. Izmeklējums ir vienīgais veids, kā noteikt saslimšanu. Diemžēl, jo gados jaunāks ir slimnieks, jo prostatas vēzis progresē agresīvāk.

Ja slimība tiek konstēta solīdā vecumā, pacients ar to var nodzīvot pat 15 gadus. “Vispārējā vīriešu attieksme pret ārsta apmeklējumiem rezultējas to dzīves ilgumā, kas ir krietni īsāks kā sievietēm. Nav jēgas intensīvam sporta kluba apmeklējumam, ja vīrietis kaut reizi gadā nedodas pārbaudē pie urologa vai neveic vispārējo veselības pārbaudi,” skaidro Jakubovskis.

Galvenās sūdzības, ar kurām pie ārsta atnāk vīrietis, ir urinēšanas problēmas, bet sievietēm – urīna nesaturēšana. Veicot dziļākus izmeklējumus, 80% gadījumu vīriešiem tā nav prostatas problēma, bet gan funkcionāli traucējumi. Līdzīga aina ir sieviešu pusē – tik ļoti daudzināto cistītu var konstatēt tikai 20% gadījumu. Abiem dzimumiem ir raksturīgi funkcionālie traucējumi, piemēram, sievietēm tās ir izmaiņas iegurnī vai slēdzējmuskuļu novājināta darbība. Māris Jakubovskis uzskata, ka pacientam pašam ir jābūt vēlēšanās risināt problēmu ne vien ar ķirurģiskiem un medikamentoziem līdzekļiem, bet arī ar vingrojumiem, kas sniedz labus rezultātus un tiem nav potenciālas komplikācijas, kādas tās var būt pēc operācijas.

Gan sievietēm, gan vīriešiem uroloģiskas problēmas iet roku rokā ar psiholoģiskām, kuras diemžēl nevar izārstēt ārsts – urologs. Ikdienā, veicot urodinamikas izmeklējumus, kas ir galvenais instruments apakšējo urīnceļu funkcijas izvērtēšanai, pacients var izrādīties fizioloģiski vesels, taču psiholoģiskie faktori ir pamats uroloģiskām problēmām. “Ir svarīgi atcerēties, ka zāļu lietošana bez nopietniem izmeklējumiem, bet ar pašuzstādītām diagnozēm, var apturēt simptomus uz trīs četriem mēnešiem, taču saslimšanas cēlonis nebūs novērsts. Ir jābūt uzmanīgiem ar blakusefektiem, kas parādās ilgākā laika posmā lietojot it kā nekaitīgas zāles. Var gadīties, ka organisms pie tām pierod un vairs bez tām turpmāk neiztikt,” brīdina Māris Jakubovskis.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+