Ieelpojot dzīvo vēsturi 0
Nupat mājās atgriezušies 28 jaunieši no dažādām Latvijas un Igaunijas pilsētām, kas desmit dienu vēstures nometnē Latvijā iepazina abu valstu vēsturi un cits citu.
Ideja par vēstures izziņu dzīvā veidā, jauniešiem esot tai maksimāli tuvu klāt, apmeklējot objektus un pašiem līdzdarbojoties to sakopšanā un labiekārtošanā, radās Latvijas Brāļu kapu komitejas un Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienības ilgās sadarbības gaitā. Nometnes dalībnieki – gan latvieši, gan igauņi – atzīst, ka lielākais ieguvums bijusi aizdomāšanās par patriotismu un abu valstu brīvību, ko nedrīkst uztvert kā pašsaprotamu.
Igauņu jaunieši kā vienu no emocionālākajiem brīžiem atceras ekskursiju pa Rīgas Brāļu kapiem, jo viņu zemē neesot brīvības cīnītāju piemiņas vietas, kas vērienīgumā līdzinātos tēlnieka Kārļa Zāles būvētajam ansamblim. Viņi arī izjutuši negaidīti sakāpinātas emocijas, piedaloties 14. jūnija Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas gājienā no Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim. Nometnes dalībnieki nolika ziedus pie Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa un Uzvaras pieminekļa Cēsīs un tikās ar Igaunijas vēstnieku Latvijā Tenisu Nirku, kura stāstījuma laikā pa īstam aptvēruši abu tautu likteņu kopību. Savukārt Salacgrīvā viesu namā “Kosīši” viens no uzdevumiem bijis izdomāt ieteikumus patriotisma veicināšanai Baltijas valstīs, notikušas arī debates par vēsturiskiem notikumiem. Igauniete Kailīna Umala īpaši atceras interesantās saliedēšanās spēles, kad igauņi mācījušies latviešu dziesmas un dejas.
Par spilgtāko piedzīvojumu lielākajai daļai jauniešu kļuva militārā diena Salacgrīvā, kad aktivitātes vadīja profesionāli karavīri un instruktori no “Security Academy Latvia”. Bijusi ierindas mācība, aktivitātes mežā – priekšmetu meklēšana, šaušana, telts celšana un uguns kuršana, komandu spēles un stafetes. Darbošanos pavadījušas sirēnas un īstena armijas disciplīna. Īpaši puišiem sākumā nebijis viegli, jo pēc katras neizdošanās karavīri likuši izpildīt motivācijas uzdevumus – pietupienus, pumpēšanos. Beigās bijusi sagatavota nakts trase – mežā norobežota teritorija, kurā komandas meklēja gaismas stabiņus. Visapkārt imitēta kaujas situācija: šāvuši signālraķetes, grandējuši sprādzieni. Hendriks Raids, jaunietis no Igaunijas, stāsta, ka viņam īpaši paticis šis nakts piedzīvojums.
Mazsalacā jaunieši sakopa Brīvības cīņās kritušo igauņu karavīru kapus un palīdzēja uzstādīt informatīvo stendu. Kopā ar igauņu jauniešiem bija atbraukusi arī skolotāja Vīre Talta – viņa dzīvo igauņu pusē netālu no Mazsalacas, bet iepriekš nav neko zinājusi par šiem kapiem, tāpat jaunums bijis igauņu kritušajiem veltītais piemineklis Cēsīs. “Igauņu skolēni mācās igauņu vēsturi un latvieši – latviešu, tāpēc bieži neapzināmies, cik cieši abas nācijas patiesībā ir saistītas,” secinājusi pedagoģe. Gan jaunieši, gan organizatori atzīst – piedalīšanās nometnē palīdzēja saskatīt valstu kopīgo vēsturi un arī vienotību šodien. Pirms gada jaunieši līdzīgā nometnē pulcējās Igaunijā. Projekta gaitā bijušas vairākas talkas, tikko nākusi klajā Latvijas Brāļu kapu komitejas sadarbībā ar Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienību izdotā grāmata “Latvijas un Igaunijas kopīgās Brīvības cīņas 1918. – 1919.”
UZZIŅA
Nometnē piedalījās jaunieši no Rīgas, Rēzeknes, Zaķumuižas, Ogres, Jelgavas, Svētciema, Pļaviņām, Madonas, Valkas, Pērnavas, Sindi.
Nometni organizēja Latvijas Brāļu kapu komiteja kopā ar Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienību (“Eesti Sõjahaudade Hoolde Liit”) Eiropas Savienības programmas Igaunija – Latvija projekta “Iedzīvināt kopīgo vēsturi” ietvarā.
