Veselam
Ārstēšana

Jāsargā meniski un pēdas locītavas 16

Foto – Shutterstock

“Locītavu traumas, arī nelielas, ir bīstamas tādēļ, ka nekad nevar prognozēt to sekas nākotnē. Tās bieži vien aizsāk deģeneratīvos procesus locītavās, kurus paātrina citi nelabvēlīgie faktori, piemēram, ģenētiska nosliece un liekais svars,” norāda medicīnas sabiedrības “ARS” traumatologs Jānis Dobelnieks. No deģeneratīvām izmaiņām locītavās bieži vien cieš profesionālie sportisti, kuru locītavas bieži tiek pārslogotas un traumētas.

 

Skaties, kur liec kāju

Katrā locītavā kaulus stingri kopā satur locītavu somiņa un saites. Locītavu saites ir šķiedras, kas savieno vienu kaulu ar otru. Tām jābūt iestieptām, lai locītava būtu stingra un stabila gan saliektā, gan iztaisnotā, gan pagrieztā stāvoklī. Dažu locītavu, tādu kā gūžas, uzbūve ir salīdzinoši vienkārša, taču citu, piemēram, ceļu vai plecu locītavu darbību nodrošina sarežģīts mehānisms, tādēļ pat nelieli bojājumi jūtami daudz ātrāk.

Visbiežāk no traumām cieš locītavu saites – tās tiek sastieptas, daļēji vai pilnīgi pārrautas –, kā arī locītavu skrimšļi, kuros spēcīgs trieciens var radīt plaisas vai pat robus.

Bieži vien tiek sastieptas pēdas locītavas saites, samežģot pēdu uz slidenas ietves vai sportojot. Pēc tam locītava vēl vairākas dienas var būt sāpīga, pietūkusi. Traumatologs norāda, ka šādos gadījumos pietiek ar kādu pretsāpju līdzekli.

“Vispirms cietušajai locītavai jānodrošina miers. Piemēram, pie locītavas var piesiet lineālu vai skalu, aptīt elastīgo saiti. Pirmajā diennaktī tai jāliek aukstas kompreses. Jāraugās, lai netiktu apsaldēti mīkstie audi, tādēļ ledus maisiņu vajag ietīt dvielī. Aukstums sašaurina asinsvadus, aptur asiņošanu, mazina sāpes un tūsku. Nav jābaidās lietot arī pretiekaisuma ziedes un gēlus,” pamāca traumatologs.

Taču, ja pēc divām trim dienām sāpes nerimst vai pat pastiprinās, jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta, lai pārliecinātos, vai nav kaulu lūzuma. Tādos gadījumos slimajai pēdai būs vajadzīgs miera režīms – tai jāuzliek fiksators vai pat jāieģipsē.

Pēdas saites reti plīst pilnībā. Ja saite sarauta daļēji, vajadzīgas apmēram sešas nedēļas, lai bojātajā vietā izaugtu rētaudi un to “salabotu”. Šajā laikā jābūt ļoti piesardzīgam – jāierobežo fiziskās aktivitātes, varbūt pat jāizmanto kruķi, lai pēda netiktu no jauna traumēta.

Tipiska ziemas trauma ir vienas vai abu potīšu kaulu un rokas spieķkaula lūzums. Parastākais iemesls – apledojušas ietves un nepiemēroti apavi, kā arī nodarbošanās ar snovbordu. “Ja nobīde starp kaulu fragmentiem ir liela, dažkārt nepieciešama pat operācija un ilgstoša rehabilitācija,” stāsta traumatologs, norādot, ka vēl sarežģītāka situācija var veidoties, ja lūzuma līnija iesniedzas locītavas iekšienē, radot kaulu virsmas nobīdi. Ļoti liela varbūtība, ka pēc tam sāksies locītavas skrimšļa nodilums un deformācija.

 

Sasists celis nav nieks

“Skrimšļa kvalitāte liecina par locītavas veselības stāvokli. Veselam skrimslim jābūt stingram, gludam un slīdīgam. Tam jānodrošina tas, lai kustoties kaulu gali labi slīdētu un neradītu berzi. Mīksts, raupjš, nelīdzens, bojāts skrimslis liecina par artrozi – deģeneratīvu, progresējošu locītavu slimību, kam raksturīgas izmaiņas locītavu virsmās,” skaidro ārsts. Ja izmaiņas skārušas arī kaulus, sākusies osteoartroze, tai raksturīgi visu locītavas struktūru bojājumi, īpaši locītavas skrimšļa sadrupšana, meniska plīšana un jaunu kaula veidojumu – osteofītu – rašanās. Viens no biežākajiem ceļa locītavas skrimšļu bojātājiem ir traumas, kas gūtas, gan neveikli krītot, gan slēpojot, nodarbojoties ar tādiem aktīviem sporta veidiem kā futbols un basketbols.

Saistītie raksti

Par to, cik nopietna bijusi locītavas trauma, liecina tūska. “Pēc kritiena celim, arī potītei, nav jāpampst, ja vien trauma nav nopietna. Tas liecina, ka locītavā krājas šķidrums. Ja nākamajā dienā pēc traumas satūkums pieaug, jādodas pie ārsta,” brīdina traumatologs. Piepampusi locītava var liecināt gan par asiņošanu, gan par kādas struktūras bojājumu, piemēram, atlūzušu meniska vai skrimšļa gabalu, kas kairina locītavu. Ja šis fragments no locītavas netiek izņemts, ar laiku tas var “izgrauzt” skrimslī caurumu, veicinot tā izdilšanu un locītavas deformēšanos. Reizēm menisks pārplīst divās daļās un viens tā fragments iesprūst starp kauliem, radot kustību ierobežojumu, kura dēļ celi nav iespējams pilnīgi iztaisnot vai saliekt. Menisku plīsumus ārstē ķirurģiski, veicot artroskopiju.

Pie traumatologa noteikti jādodas arī tad, ja pēc traumas tūska ir pazudusi, bet saglabājas nedrošības, nestabilitātes sajūta sasistajā locītavā. Iespējams, ka plīsušas saites, kuras var ārstēt tikai ķirurģiski, veicot saišu atjaunošanas operāciju.

LA.lv