Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. aprīlis, 2014
Drukāt

Kā sevi motivēt nepamest fiziskās aktivitātes 
 (1)

Foto - Kārlis PakārklisFoto - Kārlis Pakārklis

A. Miķelsons marta izskaņā notikušajās skriešanas sacensībās.

Pētījumi liecina, ka tikai puse cilvēku, kuri sākuši nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, turpina tās arī pēc ilgāka laika. Tas tiešām nav viegli.

Atbilstoši ASV sporta psihologu pētījumiem, lēmums turpināt regulāras fiziskās aktivitātes tiek salīdzināts ar tādu lēmumu kā atteikšanās no smēķēšanas vai alkohola lietošanas. “Neraugoties uz to, ka lielākā daļa cilvēku sāk nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, lai nostiprinātu veselību, samazinātu ķermeņa masu vai uzlabotu stāju, ja viņš neizjūt gandarījumu un apmierinātību no nodarbībām, tās tiek pārtrauktas,” skaidro Latvijas Sporta psiholoģijas asociācijas priekšsēdētāja, sporta psiholoģe Žermēna Vazne.

Aizbildinājumi 
nekā nedarīšanai


Visbiežāk kā aizbildinājums tam, kādēļ cilvēks nepievēršas aktīvam dzīvesveidam, tiek minēts laika trūkums (tikai nez kāpēc atrodas laiks televīzijai), zināšanu trūkums par nodarbību organizēšanu, ekipējuma, trenažieru neesamība, nogurums (visbiežāk tas ir psiholoģisks nogurums un saistīts ar dažādiem stresoriem), kā arī labo nodomu atlikšana uz vēlāku laiku (“es to darīšu, bet pēc kāda laika”).

Pētījumos aprakstīta arī saistība starp smēķēšanu un fiziskajām aktivitātēm. Tie cilvēki, kas smēķē, daudz biežāk pamet sporta nodarbības, un smēķētāji, kuriem ir mazkustīgs dzīvesveids, biežāk sūdzas par nogurumu pat pie nelielām slodzēm. Tas, cik komfortabli jūtamies, ļoti ietekmē to, cik ilgi un ko darām. No mazkustīga dzīvesveida uzreiz sākot nodarboties ar skriešanu, arī radīsies diskomforts un cilvēks domās – ko es te mocīšos. Tiem ļaudīm, kas izvēlas vidējas intensitātes un ilgākas nodarbības nekā īslaicīgas, bet ar lielu intensitāti, daudz vieglāk veidot paradumus, kas pēc tam sagādā apmierinātības izjūtu. Pētījumi arī apliecina, ka pastaigas, skriešana, dejošana, peldēšana, ja tās veic ar vidēju vai zemu intensitāti, garastāvokli ietekmē pozitīvāk nekā aktivitātes ar lielu intensitāti.

Lai gūtu rezultātus


Cilvēkam, kas sācis nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, nepieciešams saņemt atbalstu no savas ģimenes locekļiem vai draugiem, jo viņi var gan celt, gan graut vēlmi būt fiziski aktīvam. Svarīgi neaizmirst arī pašam sevi paslavēt.

Vispareizāk ir speciālista, piemēram, fizioterapeita vai trenera, vadībā sastādīt individuālu nodarbību plānu, ņemot vērā konkrētā cilvēka vēlmes, intereses un arī fizisko sagatavotību. Ne visi gribēs skriet, un ne visiem tas ir pat ieteicams, ne visi gribēs soļot vai nodarboties ar peldēšanu.

Īpaši fizisko nodarbību sākuma periodā labi palīdz mūzika, ļaujot nekoncentrēties uz savām sajūtām (muskuļu sāpēm, nogurumu, apgrūtinātu elpošanu u. c.), pievēršanās ārējiem faktoriem (ainavai, dabai, skatam pa logu). Jo cilvēks mazāk domās par savām sajūtām, jo vairāk viņš varēs izdarīt nodarbībā vai treniņā.

Mērķim, ko vēlas sa­sniegt ar fiziskajām aktivitātēm, jābūt paša noteiktam, nevis sievas vai draugu ieteiktam. Mērķim jābūt elastīgam, lai to var pārskatīt, ja kaut kas neizdodas, kā iecerēts. Mērķis jāplāno vismaz sešām nedēļām un arī tas, kas katrā nedēļā paveicams. “Galvenais – ko daru šodien un tagad, nevis rīt vai parīt. Jo, ja saplānošu, bet nedarīšu šodien, tas var attālināties uz ļoti ilgu laiku. Svarīgi arī zināt, kāds būs galamērķis, kas kādreiz tiks sasniegts. Uzreiz izvirzot kādu abstraktu, lielu mērķi, cilvēks nezinās, kā līdz tam nokļūt. Vajag to taustāmo, sajūtamo, ka esi guvis panākumus,” stāsta sporta psiholoģe.

Lai labāk izprastu, ko devušas fiziskās aktivitātes, ieteicams pierakstīt to pozitīvās un arī negatīvās sekas. Piemēram, man ir vairāk enerģijas, un tagad ar dēlu varu uzspēlēt futbolu, palīdzēt sievai mājas darbos, bet, piemēram, sev palicis mazāk laika. Parasti bērni ļoti lepojas ar saviem vecākiem, kas pievērsušies veselīgākam dzīvesveidam. Prieks par to pozitīvi ietekmē arī atmosfēru mājās.

Guvums – pārliecinošs


Regulāri veiktas, fiziskās aktivitātes uzlabo pašsajūtu, palīdz veidot racionālu attieksmi pret dažādiem stresoriem, kam esam pakļauti ikdienā, palīdz mazināt trauksmes vai depresīva noskaņojuma izpausmes, veicina apmierinātības izjūtu.

Fiziskās aktivitātes cieši saistītas ar cilvēka pašvērtējuma paaugstināšanos un pārliecinātību par savu spēku. Daudzi cilvēki jūt gandarījumu no tā, ka šodien viņi var paveikt vairāk nekā pirms mēneša vai diviem. Pētījumi arī apliecina to, ka cilvēki, kuri regulāri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, kļūst pārliecinātāki par to, ka viņi labi izskatās.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Jā,viegli jau teikt.Manuprāt,tas noteikti jāsāk darīt,tikko pazaudēts darbs,pēc gadiem atsākt ir gandrīz vai neiespējami..nu tomēr jācenšas saņemties un patiešām ar mūziku..

Draugiem Facebook Twitter Google+