Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. augusts, 2014
Drukāt

Skaistām pēdām vasarā – rabarberu vanniņas, medus maskas

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Nogurušas, noberztas kājas un diemžēl arī kāju vai nagu sēnes ir vasarai raksturīgas problēmas. Kopšana prasa pacietību, bet ārstēšana – neatlaidību!

Veselu pēdu ikdienas kopšana ir vienkārša – vakarā noskalo tīrā ūdenī vai palutina, 10–15 minūtes vannojot ūdenī, kam pievienoti speciāli līdzekļi. Medicīnas māsa, ārstnieciskās pēdu aprūpes meistare Rita Papēde alternatīvai iesaka sāls vanniņu – vienā litrā silta (līdz +36 °C) ūdens ieber vienu ēdamkaroti vārāmā sāls. Šādas procedūras mazinās kāju nogurumu un tūsku. Pēc vannošanas kājas nosusina ar mīkstu dvieli un ieziež ar krēmu.

Jo sausāka āda, jo taukaināks krēms vajadzīgs. Tāds piemērots arī saplaisājušas pēdu ādas kopšanai un atjaunošanai. Ja kājas ir nogurušas vai āda ir viscaur sausa, R. Papēde iesaka pēdām paredzēto krēmu uzziest līdz pat celim. Nav prātīgi krēmu lietot no rīta, jo apavos pēda slīd un apgrūtina iešanu. Piemērotāks ir uzsmidzināms losjons vai medicīniskais pūderis (vīrieši to var iebērt arī zeķēs).

Pacietīgākie var izmēģināt kāju masku, pēdas ierīvējot ar medu un uzvelkot kājās kokvilnas zeķītes. Pēc 20 minūtēm vai pat pēc stundas atlikušo, kas nav iesūcies ādā, var viegli nomazgāt.

Reizi nedēļā mitrām kājām ieteicams pīlings, lai noberztu atmirušo ādas šūnu slāni. Aktīvāka attīrīšana ādu var padarīt pārāk jutīgu, uzņēmīgu pret dažādām infekcijām. Arī ar speciālu abrazīvu vīli pēdas jāapstrādā ne biežāk kā reizi nedēļā, turklāt rīvējot vienā virzienā, nevis šurpu turpu.

Ozola mizu novārījuma vanniņas vai antiperspiranti palīdz pret pēdu svīšanu. Speciālos līdzekļus var iesmidzināt arī sporta apavos, jo tie mazina nepatīkamās smakas. Slēgtos apavos kājas atsvaidzina gela antiperspiranti. Apavu dezinficēšanai piemērots Chemisept FG, kas domāts arī sēņu slimību profilaksei.

Siltā laikā kājas nevajag mocīt slēgtos apavos, lai gan arī staigāšana basām kājām, piemēram, pludmalē, var apdraudēt pēdu veselību.

– Pastaigājoties pa smiltiņām, diemžēl var dabūt kāju sēni, – brīdina R. Papēde un paskaidro, ka ne pārāk sāļā Baltijas jūras ūdenī vai smiltīs noķerta sēne nekādu skādi nenodara. Sēņu attīstību veicina mitrums un siltums (baseins, pirts). Profilaksei uz pludmali līdzi var paņemt citronu un ar tā sulu pirms gozēšanās saulītē ierīvēt pēdas, pēc tam nosusinot pirkstu starpas.

Mājās pārnākot, profilaksei sagatavo rabarberu uzlējuma vanniņas – gabaliņos sagrieztiem rabarberiem uzlej karstu ūdeni, ļauj ievilkties un atdzist. Pirtī ejot, šādu uzlējumu mēdz liet lēzenā bļodā un novietot pie durvīm, lai, ārā ejot, tajā var iekāpt un dezinficēt kājas. Profilaksei pret kāju sēni piemērots līdzeklis ir paniņas, jo tās ir skābas un vienlaikus saudzīgi mīkstina ādu.

Otra problēma – nagu sēne. To var diagnosticēt pat bez izmeklējumiem, jo mainās naga krāsa, struktūra un forma. No šīs sērgas nevar atbrīvoties īsā laikā. Pret neseniem bojājumiem palīdz ārīgi lietojami preparāti, bet ielaistos gadījumos medikamenti jālieto iekšķīgi.

Lai izsargātos no sēņu infekcijas, apavi ik dienu jāmaina un vakarā to iekšpuse jādezinficē ar speciāliem līdzekļiem vai vismaz jātīra ar citrona sulā vai 9% etiķī samērcētu drāniņu. Skāba vide mazinās arī apavu smakošanu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+