Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
30. maijs, 2015
Drukāt

Kraukšķinām redīsus! Kas labs šajos pavasara dārzeņos

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
KO VAR PAGATAVOT?

Pikantais biezpiens. Biezpienu sajauc ar 12 līdz 15% krējumu, pievieno sarīvētus redīsus, sasmalcinātas dilles, pētersīļus un samaisa. Pēc garšas pievieno sāli. Pasniedz kopā ar vārītiem kartupeļiem (ar mizu) un siļķi.

Aukstā zupa ar redīsiem. Stikla bļodā ielej 1 l paniņu, pievieno 1 vārītu, sarīvētu bieti, 1 vidēji lielu sagrieztu gurķi, 200 g šķēlītēs sagrieztu redīsu, 2 vārītas, sakapātas olas, puscitrona sulu, sakapātas dilles, sīpollokus un 100 g skābā krējuma. Ja nepieciešams, pieber mazliet sāls.

Tiklīdz iestājies pavasaris, varam sākt kraukšķināt redīsus. Tas ir viens no pirmajiem dārzeņiem, ko, ja nav slinkums, var izaudzēt pašu dobēs, bet, ja nav savas dobes, var iegādāties tirgū vai veikalos.

Cik veselīgs ir pavasara dārzenis redīss, vaicāju uztura zinātniecei GUNAI RIJKUREI.

– Redīsi ir labs līdzeklis veselības stiprināšanai un organisma uzmundrināšanai. Tie satur daudz kālija, pektīnvielas, C vitamīnu un citus antioksidantus, kā arī daudz kokšķiedru jeb nesagremojamo šķiedrvielu. Jo redīss vecāks, jo tajā vairāk nesagremojamo šķiedrvielu. Lai gan redīsi mēdz būt dažāda lieluma un ļoti dažādās nokrāsās, pēc uzturvērtības tie savstarpēji būtiski neatšķiras. Bet par garšīgākajiem no visiem redīsiem saimnieces atzinušas sārti sarkanos redīsus ar baltu galu. Lai gan arī baltie redīsi ir ļoti sulīgi un ar diezgan maigu garšu.

Jo jaunāks redīss, jo maigāka garša un tam nevajadzētu izraisīt gremošanas problēmas. Ja uz šķīvja ticis kāds vecāks un sīvāks redīss ar lielāku kokšķiedru daudzumu, pastāv lielāka iespēja, ka tas var kairināt kuņģi. Jāatzīst, ka gremošanas traktu redīsi ietekmē ļoti individuāli. Citiem cilvēkiem tie neizraisa nekādus traucējumus, citi pēc redīsu baudīšanas cieš no nepatīkamām atraugām, jo acīmredzot viņu organismā trūkst fermentu, kas spēj sašķelt redīsu. Var spiest un dzert arī redīsu sulu, bet tā patiešām būs asa, tāpēc, lai neradītu problēmas kuņģim, labāk tai pievienot burkānu un citu dārzeņu sulu. Vienu pašu redīsu sulu dzert patiešām nav ieteicams.

Visi tie ļaudis, kuriem redīsi neizraisa nepatīkamas sajūtas, šos dārzeņus droši var baudīt gan vienus pašus, gan kopā ar citiem pavasara zaļumiem. Turklāt kaloriju redīsos ir ļoti maz, tāpēc tos droši var ēst arī tie, kuri vēlas iegūt slaidākas ķermeņa aprises.

Vērtīgas un uzturā iekļaujamas ir arī redīsu lapas, īpaši, kamēr tās jaunas un svaigas. Arī es pati redīsu lapas lieku salātu bļodā kopā ar šā dārzeņa sakni, pievienoju kādu tomātu, garšvielas, olīvu eļļu, un gardi salāti ir gatavi. Lapas satur gan vērtīgo hlorofilu, kas pavasarī cilvēkam spēj sniegt uzmundrinājumu, gan arī C vitamīnu un citas tās pašas vielas, ko redīsa sakne, tikai, iespējams, vēl lielākā koncentrācijā.

Tiklīdz izauguši zobi un bērns prot grauzt un košļāt, redīsus var piedāvāt arī viņiem. Nav dzirdēts, ka mazajiem no redīsiem veidotos kādas alerģijas, vienīgi būtu svarīgi zināt, vai, audzējot šos dārzeņus, nav lietots daudz ķīmijas.

UZZIŅAI

Redīsu dzimtene ir Vidusjūras piekraste. Šajā reģionā tie bija pazīstami jau senajiem ēģiptiešiem un romiešiem, kas tos lietoja uzturā un arī kā zāles pret klepu. Pirms mūsu ēras Ķīnā un Japānā plaši audzēja tā sauktos Āzijas tipa redīsus – diakonus un tiem līdzīgos. Mums zināmie Eiropas tipa redīsi ir daudz jaunāki, pazīstami kopš 10. gadsimta. Latvijā redīsus, kas, var teikt, ir seno rutku pēcteči, sāka audzēt tikai ap 18. gadsimtu.

Mūsu zemē audzētie redīsi ir viengadīgi krustziežu dzimtas augi. Ēdamā daļa ir dīgļstumbra pārveidne, kas pēc uzbūves līdzīga saknei. Tās forma var būt apaļa vai iegarena, miza – balta, dzeltena, sarkana, rozā, brūna vai violeta. Saknes lielākoties sver 10 līdz 15 gramus, bet ir radītas arī šķirnes ar lielākām saknēm.

CIK MAKSĀ?

Rīgas Centrāltirgū no lapām atbrīvoti sarkanie redīsi maksā 1,50 līdz 2,50 eiro par kilogramu. Daudz svaigāki Latvijā audzēti redīsi ar visām lapām te dabūjami par 0,50 līdz 0,60 eiro par vienu buntīti. Piedāvājumā tikai ierastie sarkanie, nav ne balto, ne citu krāsu redīsu. Arī ielu tirdziņos, kas darbojas vairākās vietās Rīgā, Pārdaugavā, nopērkami tikai sarkanie redīsi, bet toties svaigi un spirgti sarkani – krietna buntīte par 0,70 eiro. Lielveikalā “Maxima” nelielas sarkano redīsu buntītes var iegādāties par 0,49 eiro, bet vesels kilograms šo dārzeņu polietilēna iepakojumā dabūjams par 1,89 eiro (tobrīd ar atlaidi). “Maximā” var iegādāties arī Itālijā audzētus baltos redīsus, to cena – 1,29 eiro vienu gabalu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+