Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. marts, 2014
Drukāt

Mazāk sāļuma – labāka veselība

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Eiropas Savienība nosaka maksimālo sāls daudzumu un ievieš brīdinājuma etiķetes sāļajiem produktiem, bet produktiem ar zemu sāls daudzumu – veselīguma uzlīmes un logo.

“Pareizs uzturs un fiziskās aktivitātes ir vissvarīgākās lietas, kas mums var palīdzēt uzlabot veselību. Daudzos pētījumos kā nozīmīgāko slimību risku min smēķēšanu, taču es to kā risku ierindoju tikai trešajā vietā – aiz neveselīga uztura un mazkustīguma,” stāsta Pasaules veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionālā biroja uztura, fizisko aktivitāšu un aptaukošanās programmas vadītājs, ārsts Džoao Breda.

Jāiekļauj valstu veselības programmā 


Pierādījumi liecina, ka mazāka sāls daudzuma uzņemšana ir viens no vieglākajiem ceļiem, kā pazemināt augstu asinsspiedienu un līdz ar to infarkta, sirds un asinsvadu un nieru slimību riskus. PVO rekomendācijas ir dienā uzņemt mazāk par 5 gramiem sāls, kas atbilst apmēram vienai tējkarotei.

Pētījumos par ikdienas sāls patēriņu Eiropas valstīs redzams, ka lielākajā daļā valstu tas ir 8 – 12 grami dienā, taču, piemēram, Turcijā tie ir 18 grami dienā, Ungārijā – 14,5, Slovēnijā, Ungārijā un Portugālē – virs 12 gramiem, Zviedrijā – 11, bet Latvijā 7 un Kiprā 5 grami dienā. Abus pēdējos datus Dž. Breda neuzskata par atbilstošiem patiesībai, viņaprāt, Latvijā sāls patēriņš varētu būt 10 grami, bet Kiprā vēl augstāks – līdzīgs kā citās dienvidu valstīs, kur tradicionāli ir augsts sāls patēriņš. Taču maldīgi domāt, ka lauvas tiesu sāls mums dod sāls trauciņš uz pusdienu galda.

Patiesībā ES mūsdienās 80% (PVO dati, pēc Dž. Breda minētā – 50 –70%) sāls uzņemam ar rūpnieciski ražotajiem produktiem, piemēram, sieru, maizi un pusfabrikātiem. “Sāls ir visur, sākot no kečupa līdz cepumiem. Tas nozīmē, ja gribam samazināt sāls patēriņu uzturā, ēdiens pašiem jāgatavo mājās, bet ar ražotājiem jāveido pro­grammas, lai viņi samazinātu tā daudzumu produktos. Mēs izglābsim daudz dzīvību, ja samazināsim uzturā sāls un transtaukskābju daudzumu,” teic Dž. Breda, uzsverot, ka ES noteiks stingrākas prasības attiecībā uz to daudzumu produktos, taču tālāk jau daudz kas būs atkarīgs no pašām dalībvalstīm.

ES regulējums par valstu brīvprātīgajām iniciatīvām sāls patēriņa jautājumā tika izveidots 2008. gadā. Tas nosaka kritēriju, kas paredz četros gados vismaz par 16% samazināt sāls patēriņu visos pārtikas produktos, tajā skaitā sāls patēriņu restorānos un sabiedriskajā ēdināšanā. Vienlaikus tika norādīts, ka uztura kvalitātes uzlabošanā svarīga ne tikai sāls, bet arī kopējā tauku daudzuma, piesātināto tauku, transtaukskābju un cukura daudzuma samazināšana.

“Smaidošā sirds” 
un “Mana izvēle” 


Jaunākā aptauja liecina, ka laika periodā no 2008. līdz 2012. gadam visās 29 Eiropas dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā un Šveicē, sāls samazināšanas iniciatīvas ir ieviestas. Tiesa, Francijā to sāka darīt 2001. gadā, bet Beļģijā jau 1985. gadā noteica maksimālo sāls daudzumu maizē (neattiecas uz importēto maizi).

Sāls maksimālais daudzums galvenokārt tiek noteikts maizei un miltu izstrādājumiem (apmēram 1,4 g sāls/100 g), sieram, gaļas izstrādājumiem un gatavajiem produktiem, īpaši stingras prasības nosakot pirmsskolas bērnu un skolēnu uzturā lietotajiem produktiem. Piemēram, Rumānijā skolās un pirmsskolas iestādēs aizliegts pārdot produktus ar sāls daudzumu virs 1,5 g/100 g produkta, Lietuvā konditorejas izstrādājumiem, ko drīkst tirgot skolās, šī norma noteikta vēl stingrāka.

Piecās valstīs produktiem ar samazinātu sāls daudzumu ieviesti veselīgas ēšanas logotipi, piemēram, Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā tas ir simbols “Zaļais atslēgas caurums”, Nīderlandē – logo “Mana izvēle” un Itālijā “Smaidoša sirds”. Bet Ungārija un Portugāle noteikušas augstāku PVN likmi sāļajiem produktiem, bet Somijā šādiem produktiem jau nacionālajā likumdošanā paredzētas brīdinājuma etiķetes. Tas piespiedis ražotājus veikt izmaiņas viņu ražojumos, lai izvairītos no šādām uzlīmēm. Tādējādi dažādos produktos, tajā skaitā maizē, sāls daudzums samazināts par 
20 – 25%.

Somijā skolās kā obligāta iekļauta arī izglītošana par veselīgu uzturu (ieskaitot zemu sāls daudzuma uzņemšanu). Tagad šīs ziemeļvalsts sievietes uzņem 7 g, bet vīrieši 8,3 g dienā, un tas ir par 26% mazāk nekā agrāk (pēc PVO datiem – pat par 40% mazāk). Francijā un Lietuvā sāls uzņemšana attiecīgi samazinājusies par 5,2% un 27%, jo tās, tāpat kā Somija, šīs problēmas risināšanai bija pievērsušās vēl pirms 2008. gada, kad tika izveidots ES regulējums par valstu brīvprātīgajām iniciatīvām sāls patēriņa jautājumā.

Apkopotie dati liecina, ka Anglijā un Velsā laika periodā no 2008. līdz 2011. gadam viena persona dienā uzņem par 0,5 g sāls mazāk (samazinājums no 8,6 g uz 8,1 g dienā). Vācija, Luksemburga un Portugāle plāno novērtēt uzņemtā sāls daudzumu tuvāko pāris gadu laikā, jo tiks ieviestas uzlabotas datu vākšanas metodes.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+