Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
22. oktobris, 2014
Drukāt

Prostatas antigēna tests. Kad nepieciešami sīkāki izmeklējumi, skaidro urologs

Foto - Stock.hxcngFoto - Stock.hxcng

Trīs burti PSA vīriešiem nav trīs nezināmie. Ar tiem apzīmētā prostatas specifiskā antigēna noteikšana ir aktuāla pēc 45–50 gadu vecuma.

Prostatas specifiskā antigēna (PSA) tests ir asinsanalīze, kurā nosaka olbaltumu, ko izstrādā priekšdziedzeris. Lielākā daļa PSA ir sēklas šķidrumā, bet niecīgāks daudzums nonāk asinsritē.

Šīs olbaltumvielas daudzums pieaug, ja palielinās prostatas izmēri un ir ļaundabīga audzēja vai iekaisuma izraisīti dziedzera šūnu bojājumi. Tomēr ne vienmēr palielināts PSA daudzums nešaubīgi liecina par vēža iespējamību.

– Rezultāta interpretācija jāatstāj ārsta ziņā, jo iegūtie rādītāji jāsamēro ar priekšdziedzera izmēru. Līmenis var palielināties gan vēža, gan urīnceļu un priekšdziedzera iekaisuma gadījumā, – skaidro Rīgas Austrumu slimnīcas Uroloģijas klīnikas urologs Linards Rēdmanis.

Paaugstināts PSA līmenis ir zīme, ka nepieciešami papildu izmeklējumi. Prostata fizioloģiski palielinās līdz ar vecumu, taču tas var liecināt gan par iekaisumu un labdabīgu prostatas hiperplāziju, gan par prostatas vēža iespējamību. Izvērtējot PSA līmeni vai tā svārstības, ārsts var izdarīt secinājumus par vīrieša veselību un iespējamām problēmām.

Tomēr šis tests – asinsanalīze – ir tikai viena no izmeklēšanas metodēm līdzās universālajai vizītei pie ārsta. Pat ja PSA rādītāji atbilst normai, var būt traucējumi vīrieša urīnizvades sistēmā. Tāpēc papildus šim testam jāveic urīna analīze.

PSA līmenis palielinās pēc digitāli rektālās izmeklēšanas, kolonoskopijas, trans­uretrālās biopsijas, sildošām fizioprocedūrām un lāzerterapijas. Tādēļ pēc šādām procedūrām PSA noteikšana jāatliek pēc 5–6 dienām, kā arī vismaz 5–6 dienas jāatsakās no dzimumattiecībām.

Urologa apmeklējums vīrietim nepieciešams, ja ir sūdzības par veselību – kaut kas sāp vai velk, ir sataustāmi sacietējumi utt. Ja vīrietis jūtas vesels un urologu iepriekš nav apmeklējis, aptuveni 45–50 gadu vecumā viņam tomēr beidzot jāaiziet pie urologa. Ja sūdzību nav, bet tēvam vai vectēvam bijis prostatas vēzis, vizīte pie ārsta nepieciešama jau 40 gadu vecumā. Iedzimts prostatas vēzis ir aptuveni 10% gadījumu, un šādiem pacientiem audzēji mēdz būt viltīgāki.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+