Sārmenes – ārstnieciska, tomēr lietojama piesardzīgi 0
“Lūdzu, pastāstiet par ārstniecības augu sārmeni! Vai šo augu kaut kur Latvijā audzē un kur var dabūt sēklas?” Genovefa Laizāne Rēzeknes novadā
Savvaļā sastopamas vairākas sārmeņu sugas, ko izmanto tautas medicīnā, proti, ir purva un meža sārmene. Aug dažādos auglīgos mežos un krūmainās pļavās vai pārmitrās vietās: upju krastos, grāvjos. Ja sārmenes lapu rokās paburza un tad pasmaržo, jūtams sārmains, ne īpaši patīkams aromāts. No tā arī cēlies auga nosaukums.
Auga sastāvā ir vielas ar savelkošu iedarbību, tādēļ tas veicina brūču sadzīšanu. Sārmenei esot arī nomierinoša ietekme uz centrālo nervu sistēmu, sievietēm varot normalizēt menstruālo ciklu un veicināt asinsriti. Senatnē uzskatīja, ka augs mazina dzemdību sāpes un paātrina to norisi. Tomēr oficiālajai medicīnai pietrūkst pierādījumu par šā auga efektivitāti.
Tautas medicīnā drogai izmanto auga virszemes daļas ziedēšanas laikā, kaltē ēnā svaigā gaisā vai siltās telpās ar labu ventilāciju.
Ar sārmenes uzlējumu ūdenī (tējkaroti lakstu aplej ar divām glāzēm verdoša ūdens un stundu nostādina, tad nokāš) skalo kaklu, ja ir angīna. Virspusējas brūces apmazgā ar uzlējumu, ko gatavo no četrām ēdamkarotēm drogas, tās aplejot ar litru ūdens un vārot 10 minūtes slēgtā traukā, pēc tam astoņas stundas nostādinot un nokāšot. Savukārt izvilkumu spirtā (trīs tējkarotes drogas vairākas dienas nostādina glāzē degvīna, tad nokāš) pa 15 – 20 pilieniem lieto ar 2 – 3 ēdamkarotēm karsta ūdens, lai mazinātu histēriju vai regulētu menstruālo ciklu.
Sārmene lietojama ļoti piesardzīgi, jo auga preparāti var būt viegli toksiski.
Divas citas sārmenes sugas mēdz kultivēt tikai kā krāšņumaugus, un to stādus piedāvā audzētava “Kļaviņas” Ķeguma novada Birzgales pagastā, Bulduru kokaudzētava Babītes pagasta Egļuciemā, audzētava “Baižas” Krimuldas novada Inciemā un SIA “Puķu lauki” Talsu novada Laidzes pagastā.
