Mobilā versija
Brīdinājums +12.9°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
29. jūnijs, 2017
Drukāt

Bezmaksas līdzeklis imunitātei un asinsritei – pastaigas basām kājām

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Pēdas ir ļoti svarīga mūsu ķermeņa daļa, jo tām jānotur viss tā svars. Staigāšana vai skriešana basām kājām ir viens no veidiem, kā nostiprināt pēdas locītavu, saites un iedarbināt tos pēdas muskuļus, kuri slinko, ja visu dienu staigājam apavos.

 

Staigāšana ar basām kājām ne vien uzlabo imunitāti, asinsriti un pašsajūtu, tā sagatavo mūs arī lielākai slodzei, pasargā no pēdas deformācijas, piemēram, plakanās pēdas veidošanās, sēnīšu slimībām.

“Capital Clinic Riga” fizioterapeits Uldis Sproģis pēdas nostiprināšanai iesaka staigāšanu un skriešanu ar basām kājām, labāk gan pa dabisku un mīkstu segumu, piemēram, smiltīm, sūnām, zālienu. Viņš iesaka veikt arī vienkāršus papildu vingrinājumus, piemēram, saliekt, atliekt un izplest kāju pirkstus, savilkt un atbrīvot pēdas velvi, ar pirkstiem satvert, pacelt un saspiest čiekurus, zariņus vai akmentiņus, lēni un spēcīgi izapļot pēdas, stāvot uz neliela paaugstinājuma, piemēram, ciņa vai celma, pacelties uz pirkstgaliem, spēcīgi turot pēdas velvi, kā arī pastāvēt uz vienas kājas, ar kāju pirkstiem it kā turoties pie zemes.

Latvijā ļoti populāras kļuvušas vairākus kilometrus garas baskāju takas, kuras piedāvā ar pēdām sajust ne tikai zemi vai zāli, bet visdažādākos seguma veidus: oļus, stikla lodītes, egļu un priežu čiekurus, keramzīta gabaliņus, mizu mulču, kastaņus, granti, niedres, šķeldu, pat dzirnakmeņus.

Jāteic, ka dažādās pēdas daļās ir liela jutīguma atšķirība. Spilventiņu un papēdi, uz kuriem gulst lielākā slodze, klāj biezāka āda, kas labāk pacieš kairinājumu. Pēdas izliekumā savukārt ir ļoti plāna āda, tāpēc nervu gali atrodas tuvāk virspusei, turklāt tā ir viegli ievainojama, tādēļ, staigājot bez apaviem kājās, jābūt ļoti uzmanīgiem. Īpaši piesardzīgiem jābūt cilvēkiem, kas slimo ar kaitēm, piemēram, cukura diabētu, kuru gaitā pēdu jutība samazinās. Daudziem diabēta slimniekiem ar laiku sāk attīstīties dažādas komplikācijas, viena no biežākajām – neiropātija jeb perifēro nervu bojājumi, kuru dēļ kāju pēdas kļūst nejutīgas un pakāpeniski deformējas. Ja tai pievienojas arī asinsrites problēmas, veidojas diabētiskā pēda. Tad, staigājot basām kājām, cilvēks nespēj just sāpes un pat nemana, ka čiekuri vai asi akmentiņi tās ievaino, turklāt gūtās brūces ļoti slikti dzīst. Arī tad, ja ir krietni daudz liekā svara, staigāt pa šķembām vai čiekuriem klātu taku nebūtu prāta darbs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+