Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
23. februāris, 2012
Drukāt

Stresa skatuve āda

20111017-191203-7

Ķermenis ir kā barometrs, kas atspoguļo mūsu emocionālo stāvokli, un āda kļūst par skatuvi dažādiem iekšējiem konfliktiem. Ja tie samilst, ja ilgstoši piedzīvojam negatīvu stresu, var sākties nelāgas izpausmes uz ādas.

 

“Dermatologi jau sen uzsver – dažu ādas slimību attīstībai un paasinājumam ir saistība ar stresu. Pat ja tas nav kaites tiešais cēlonis, pacienta emocionālais stāvoklis var ieviest būtiskas izmaiņas slimības norisē,” uzskata dermatoloģe Jekaterina Vedeņina.

“Ādas kaites ir no visizplatītākajām psihosomatiskām saslimšanām – ķermeniskām kaitēm, kas radušās psihisku faktoru ietekmē. Pēc dažādu valstu datiem – no 73 līdz 84 procentiem,” piebilst psihoterapeits Valdis Briedis.

 

Iemesls uzliesmojumam

Āda ir vislielākais ķermeņa orgāns. Atspoguļo ne tikai mūsu fizisko, bet arī emocionālo stāvokli. Izmainās asinsrite, sviedru vai tauku dziedzeru darbība un – piesarkstam no mulsuma vai dusmām, nobālam no sāpēm vai šoka, plaukstas kļūst miklas nervozējot, aukstumā veidojas zosāda…

Taču šādas izpausmes neapdraud veselību. Tai dara pāri ieildzis, hronisks stress. Katrs uz to reaģē atšķirīgi. Personības attīstības agrīnu traucējumu dēļ var iegūt tādu aizsardzības veidu pret stresu, kas manifestējas kā ādas kaite.

 

Pētnieki atzīst, piemēram, psoriāzes saikni ar psiholoģisko stresu – 40 līdz 60 procentos gadījumu. Bērniem pat vairāk nekā pieaugušajiem.

 

“Dermatologi klīniskajā praksē pārliecinājušies par stresa saistību ar daudzām ādas slimībām, piemēram, psoriāzi, hronisku ekzēmu, atopisko dermatītu, pinnēm, rozāciju, nātreni, ligzdveida alopēciju vai sarkano plakano ēdi. Tomēr tikai dažu slimību gadījumos šī sakarība ir pierādīta un atzīta zinātniski. Turklāt vēl līdz galam nav izprasti fizioloģiskie mehānismi, kā tieši stresa ietekmē rodas ādas patoloģija,” saka Jekaterina Vedeņina.

Pētnieki atzīst, piemēram, psoriāzes saikni ar psiholoģisko stresu – 40 līdz 60 procentos gadījumu. Bērniem pat vairāk nekā pieaugušajiem.

Arī atopiskā dermatīta uzliesmojumus saista ar šo pašu iemeslu, tas novērots 81 procentam pacientu – gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Nātrenei un tās paveidam angioedēmai stress ir viens no palaidējfaktoriem. Adrenerģiskā nātrene – īpaša šīs kaites forma – parādās tieši emocionālas spriedzes laikā. Šis iemesls veicina arī matu izkrišanu ligzdveida alopēcijas gadījumā.

Zinātniski vēl nav pierādīta sakarība starp stresu un pinnēm. Arī par herpes simplex jeb vienkāršo herpi, ko sadzīviski dēvējam par aukstumpumpu, vēl tiek pētīts, vai snaudošā infekcija vairumā gadījumu uzliesmo tieši stresa dēļ.

 

Personība ar risku

Pēdējos gados pasaulē attīstās jauna nozare – psihodermatoloģija, kas pēta, kā ādu ietekmē psihiskais un emocionālais stāvoklis.

“Ar ādas slimībām biežāk sirgst cilvēki ar emocionāli nestabilāku nervu sistēmu. Arī viegli aizvainojamie un tie, kam pastiprināti vajadzīgs atbalsts, novērtējums un glāsti. Šaubu, neziņas un nedrošības māktie, neizlēmīgie, ar pazeminātu pašapziņu,” uzskaita psihoterapeits.

 

Ar ādas slimībām biežāk sirgst cilvēki ar emocionāli nestabilāku nervu sistēmu. Arī viegli aizvainojamie un tie, kam pastiprināti vajadzīgs atbalsts, novērtējums un glāsti. Šaubu, neziņas un nedrošības māktie, neizlēmīgie, ar pazeminātu pašapziņu.

 

Alerģiskas reakcijas nereti nomoka tos, kuri arvien atkārto – nespēju bez citiem dzīvot. Arī tad, ja ir pārspīlēta fiziskās un sociālās nepilnvērtības izjūta, allaž uztraucas par to, ko teiks vai domās citi, ir daudz negatīvu fantāziju, priekšstatu un gaidu. Ja gaidas nepiepildās, rodas vilšanās, raisās agresija, taču to nobremzē un patur sevī.

Šādiem cilvēkiem bieži vien rodas grūtības, veidojot attiecības. Nevar izturēt ne ciešu tuvību, ne tuvības deficītu. Un āda mēdz reaģēt ar izsitumiem.

Jo nemierīgāks un trauksmaināks cilvēks, jo lielāka varbūtība, ka radīsies kāds ādas bojājums. Ja nomoka depresīvas izjūtas, ir nomākts, āda kļūst sausa, niez, izskatās novecojusi, zaudē elastību, parādās izteiktas grumbas, zvīņošanās. Ir pat tāds teiciens: āda raud.

 

Aizsargājas un cieš

Ja pacients, kurš sirgst ar ādas slimību, kopā ar psihoterapeitu analizē savu dzīvi, ģimenes raksturojums pārsvarā ir līdzīgs. Māte bijusi noraidoša un auksta, bet tēvam nav bijis laika un pacietības. Tikpat bieži viens vai abi vecāki tiek raksturoti kā pārspīlēti mīloši un pārlieku maigi.

“Tas nenozīmē, ka slikti vecāki. Viņi centušies savu spēju robežās, tikai konkrētajam bērnam bijušas dažas tādas vajadzības, ko nav pratuši piepildīt,” uzsver Valdis Briedis.

Daudzi pētnieki uzskata, ka psihosomatiskās ādas kaites cēlonis visbiežāk meklējams agrīnā attīstībā, zīdaiņa vecuma pieredzē, traucētā saskarsmē ar māti tajā laikā, kad bērns vēl neprot runāt.

Āda ir pirmais orgāns, kas jaundzimušajam sniedz saskari ar ārējo pasauli. Mazulim nav citu kontaktēšanās iespēju, piemēram, valodas. Vispirms veidojas ādas pieredze – bērns caur pieskārienu iepazīst pasauli, apzinās savas robežas, savu es. Āda ir kā saskarsmes kanāls, caur kuru pirmsverbālajā periodā paust savus afektus, ja māte nespēj sajust un mierināt. Šādi rodas arī ne pārāk veselīgi aizsardzības veidi pret stresu.

 

Āda ir pirmais orgāns, kas jaundzimušajam sniedz saskari ar ārējo pasauli. Mazulim nav citu kontaktēšanās iespēju, piemēram, valodas. Vispirms veidojas ādas pieredze.

 

Trauksmaina māte mēdz par daudz kontrolēt, bet par maz būt reālā tuvībā ar zīdaini. Piemēram, pastiprināti rūpējas par bērnu, kad ir slims, bet kļūst nesasniedzama, kad mazais atveseļojas. Atvase ar laiku iemanās izmantot slimību, lai sajustu mammas klātbūtni.

Iemesls var būt arī vecāku neapzinātās bailes. Varbūt pat ir labi pielāgojušies ikdienas sociālajai dzīvei, taču – piedzimst bērns un bailes sāk spēcīgi izpausties. Viņu nedrošība neļauj veidot emocionālu tuvību ar bērnu, tātad atvasei nav, kur gūt attiecību pieredzi. Bērns sāk izmantot ādu kā instrumentu.

Jo stiprāka būs mazuļa neapmierinātība ar veselīgas mīlestības trūkumu, jo smagāki slimības simptomi. To atklāj pētījumi par psoriāzes izcelsmi – agrīni sāk veidoties neapmierinātība ar vidi, kurā bērns atrodas. Ilgstoši krājušās negatīvās emocijas izpaužas, tiek izdzīvotas caur ādu.

Daudzām mammām ir pēcdzemdību depresija, tā ir kā vāciņš agresīvām iekšējo konfliktu izpausmēm. Ja mamma cenšas tās atrisināt, viņa var palīdzēt iegūt savam bērnam veselīgākus saskarsmes un reaģēšanas veidus.

 

Bedres dzīves grafikā

Dermatologa ieteiktās ārstēšanas metodes bieži vien tiek kombinētas ar psihoterapiju. Pacientam jāapgūst emocionāla relaksācija, meditācija, joga vai citas metodes, lai palīdz mazināt stresa līmeni. Jāmācās apzināties savas emocijas, tās izteikt, neturēt sevī.

Smagākos gadījumos pievieno arī medikamentozu terapiju, izmantojot nomierinošus līdzekļus un antidepresantus.

“Diemžēl daudzi savu ādas slimību reti kad saista ar psiholoģiskiem cēloņiem. Ir grūti pieņemt, ka iemesls jāmeklē agrīnā bērnībā, jāsauc talkā ārsts psihoterapeits. Bet, ja izdodas rast motivāciju, iespējams sasniegt diezgan labus rezultātus. Tomēr tas ir komplekss darbs vairāku gadu garumā, kur liela nozīme ir paša sirgstošā ieguldītajām pūlēm,” saka Valdis Briedis.

Viens no noderīgiem paņēmieniem – analizēt un rakstīt notikumus hronoloģiskā secībā, veidot tādu kā dzīves grafiku. Kādos brīžos radies slimības paasinājums, kādi notikumi pirms tam risinājušies… Vairums pamanīs likumsakarības, kas atkārtojas. Visbiežāk tās sakņojušās psiholoģiskās problēmās, tātad tajās arī jāmeklē risinājums, lai sāktu atveseļoties no mokošas ādas kaites.

 

 

Svarīgi skaitļi

* Aptuveni trešajai daļai slimību, kuru dēļ Latvijas pacienti vēršas pie ģimenes ārsta, ir psihosomatiska izcelsme.

* Aptuveni 100 000 cilvēkiem Latvijā ir šādas izcelsmes traucējumi, taču tie netiek diagnosticēti un ārstēti.

* Vācijas medicīnas pieredze liecina: ja pacientu ārstē psihosomatiski, gadā var ietaupīt aptuveni 3000 eiro – jo samazinās izdevumi citiem medicīniskajiem izmeklējumiem, vizītēm un hospitalizācijai.

Avots: www.psihosomatika.lv

 

Ādai piemīt psiholoģiskas funkcijas, jo tā ir:

* robeža starp cilvēku un apkārtējo pasauli,

* kontakta orgāns – tilts uz ārpasauli,

* sajūtu orgāns,

* orgāns, ar kura palīdzību pauž emocijas,

* daļa no cilvēka vizuālā, estētiskā tēla.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+