Foto – LETA

Veselības augi plaušu slimību ārstēšanai 0

Cilvēki bieži vien izdara sev lāča pakalpojumu, nepievēršot uzmanību pašsajūtas maiņai. Saaukstēšanās pazīmes izpaužas pakāpeniski: sāk tecēt deguns, iesāpas kakls, paretam “apciemo” galvassāpes, piemetas neliels krekšķītis, sāk mākt nogurums. Ikdiena ir darbiem un rūpēm tik piepildīta, ka neatliek laika par to padomāt. Gan jau pāries! Bet nepāriet, simptomi pastiprinās un kļūst traucējoši, līdz cilvēks attopas gultā ar iestaigātu bronhītu vai – vēl ļaunāk – plaušu karsoni. Jauns, veselīgs organisms, iespējams, ar vieglu saaukstēšanos tiešām var tikt galā pats saviem spēkiem, taču gadu nastas vai hronisku kaišu māktā organismā šāda “izstaigāšana” izjauks pēdējo imunitātes barjeru, paverot ceļu vīrusiem, tostarp gripai. Neviena ziema nav pagājusi bez gripas uzliesmojuma, taču vēl aizvien daļa sabiedrības jūtas apjukusi un neatšķir vienkāršu saaukstēšanos no gripas vīrusizraisītas saslimšanas. Gripas inkubācijas periods, t. i., laika sprīdis no inficēšanās līdz pirmajām slimības pazīmēm, ir 48–72 stundas. Slimība sākas pēkšņi – ar augstu temperatūru (38–40 oC), drudzi, kairi-nošu klepu, spēcīgām galvassāpēm, spiediena sajūtu acīs un nepatiku pret gaismu, iesnām, kasīšanas sajūtu kak-lā, muskuļu sāpēm un kaulu laušanu, tāpat iespējama slikta dūša un caureja.

Pirms pievēršamies plaušu slimībām, atsauksim atmiņā dažus zīmīgus ciparus: bez ēdiena cilvēks var izdzīvot aptuveni 40 dienas, bez ūdens – ne vairāk kā nedēļu, bez miega – aptuveni 3–4 dienas, bez elpošanas – ne vairāk kā 3 minūtes. Tātad tieši elpošana ir cilvēka organisma galvenā funkcija. Ar pirmo ieelpu cilvēka dzīve sākas un ar pēdējo izelpu beidzas.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
TESTS. Atbildi uz 10 jautājumiem un uzzini, kādu vērtējumu tu iegūtu šajā latviešu valodas testā!
Lasīt citas ziņas

Dažs pētnieks plaušās saskata līdzību ar koku un iesaka dzīves saknes un pamatu meklēt tieši elpošanas sistēmā, jo mūsu organismā elpo katra šūna, uzņemot skābekli un izdalot apkārtējā vidē ogļskābo gāzi. Senās civilizācijas uzskatīja, ka ikvienam šajā dzīvē paredzēts noteikts ieelpu un izelpu daudzums, tāpēc lēna elpošana pagarina dzīvi. Šim secinājumam pievienojas arī mūsdienu zinātnieki. Cilvēks vidēji minūtē ieelpo 20 reizes. Ja šo ieelpu skaitu izdotos ar dažādiem vingrinājumiem samazināt divkārt, tad atkāptos dažādas elpošanas orgānu, kuņģa, sirds un asinsvadu slimības. Ne velti dažādās elpošanas teorijās tiek mācīts aizturēt elpu, tā ekonomējot skābekli.

Uzskata: katra elpošanas aizkavējumā iegūta sekunde pagarina mūžu par vairākkārt ilgāku laiku. Pazīstamākās elpošanas vingrinājumu sistēmas var apgūt, praktizējot jogu, cigun, pievēršoties Novosibirskas ārsta un zinātnieka K. Buteiko izstrādātajiem vingrinājumiem (pazīstami vismaz 30 gadus) vai izmēģinot endogēnās elpošanas teorijas pamatlicēja V. Frolova elpošanas trenažieri (zināms vismaz 20 gadus).

CITI ŠOBRĪD LASA

Plaušu slimības ir viena no trim izplatītākajām slimību grupām kā Latvijā, tā arī Eiropas valstīs.

Elpošanas ceļu slimības izraisa:

  • slikts gaiss, kas piesātināts ar putekļiem, ķīmiskiem izgarojumiem, izplūdes gāzēm, dūmiem;
  • smēķēšana – visvairāk apdraudētie ir smēķētāji un viņu ģimenes locekļi. Ja bronhi vairs nespēj attīrīties, kaitīgās vielas izēd to sieniņās caurumus, pa kuriem iekļūst mikrobi, izraisot iekaisumu;
  • apaukstēšanās (strauja ķermeņa atdzišana);
  • vīrusu un bakteriālā infekcija, kas visbiežāk skar tos organismus, kam pazemināta imunitāte.

Plaušu slimību raksturīgākie simpomi ir paaugstināta temperatūra, klepus, vispārējs vājums, sāpes krūtīs, elpas trūkums. Akūta plaušu un bronhu iekaisuma gadījumā rentgenā redzami iekaisuma perēkļi. Skaidrs, ka šīs slimības ārstējamas ar spēcīgām antibiotikām un citiem ārsta nozīmētiem zāļu preparātiem, taču arī fitoterapija ir nozīmīga.

Kad noskaidrota diagnoze, veselības augi palīdz mīkstināt vai nomākt klepu, mazināt iekaisumu, paplašināt bronhus, samazināt temperatūru un paaugstināt organisma imunitātu.
Cilvēki bieži vien izdara sev lāča pakalpojumu, nepievēršot uzmanību pašsajūtas maiņai. Saaukstēšanās pazīmes izpaužas pakāpeniski: sāk tecēt deguns, iesāpas kakls, paretam “apciemo” galvassāpes, piemetas neliels krekšķītis, sāk mākt nogurums. Ikdiena ir darbiem un rūpēm tik piepildīta, ka neatliek laika par to padomāt. Gan jau pāries! Bet nepāriet, simptomi pastiprinās un kļūst traucējoši, līdz cilvēks attopas gultā ar iestaigātu bronhītu vai – vēl ļaunāk – plaušu karsoni. Jauns, veselīgs organisms, iespējams, ar vieglu saaukstēšanos tiešām var tikt galā pats saviem spēkiem, taču gadu nastas vai hronisku kaišu māktā organismā šāda “izstaigāšana” izjauks pēdējo imunitātes barjeru, paverot ceļu vīrusiem, tostarp gripai. Neviena ziema nav pagājusi bez gripas uzliesmojuma, taču vēl aizvien daļa sabiedrības jūtas apjukusi un neatšķir vienkāršu saaukstēšanos no gripas vīrusizraisītas saslimšanas. Gripas inkubācijas periods, t. i., laika sprīdis no inficēšanās līdz pirmajām slimības pazīmēm, ir 48–72 stundas. Slimība sākas pēkšņi – ar augstu temperatūru (38–40 oC), drudzi, kairi-nošu klepu, spēcīgām galvassāpēm, spiediena sajūtu acīs un nepatiku pret gaismu, iesnām, kasīšanas sajūtu kak-lā, muskuļu sāpēm un kaulu laušanu, tāpat iespējama slikta dūša un caureja.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.