Ko izdarīja Anna Ģertrūde Vērmane? Izstāde “Pastaiga Vērmanes dārzā” 4
Kad? 18., 19., 20. augustā 00.00 – 00.00
Kur? Latvijas Nacionālā arhīva ēkas izstāžu logos, Šķūņu ielā 11
Dokumentāro liecību izstāde veltīta Rīgas vienam no senākajiem parkiem un rīdzinieku iecienītākajai atpūtas vietai – Vērmanes dārzam.
Tā tapšana saistās ar traģiskiem notikumiem Rīgas vēsturē, pirms 200 gadiem, kad 1812. gada vasarā Napoleona armijas daļas bija sasniegušas Iecavu. Tas radīja lielu satraukumu Rīgā, pilsētā bija izsludināts karastāvoklis; lai apgrūtinātu ienaidnieka piekļūšanu pilsētai, tika pieņemts lēmums nodedzināt tās priekšpilsētas. Ienaidnieks līdz Rīgas vaļņiem tā arī nenonāca, bet gandrīz 7000 rīdzinieku palika bez pajumtes un mantības.
Pēc kara beigām, 1814. gadā, pilsētas valde uzsāka darbus priekšpilsētu atjaunošanai. Viens no nozīmīgākajiem projektiem bija priekšpilsētu apstādījumu komisijas projekts pilsētas apzaļumošanai. 1815. gadā tika apstiprināta vieta angļu parka ierīkošanai un uzsākta ziedojumu vākšana. Pilsētas vecākā Kristiana Heinriha Vērmaņa atraitne Anna Ģertrūde Vērmane šim mērķim ziedoja sev piederošo zemes gabalu un ievērojamu naudas summu, tādēļ viņas vārds tika iemūžināts parka nosaukumā. Vērmanes parka svinīga atklāšana un nodošana publiskajai lietošanai notika 1817. gada 8. jūnijā. Iesākumā dārzs bija 0,8 hektārus plašs, iekļāva rozāriju, restorānu, estrādi un daudzus eksotiskus un retus augus.
